Ginta Grincēviča
Sandras Smonas foto
Daudzeses pamatskolas sporta hallē aizvadīts dāmu deju kolektīva “Kvēlziedes” 10 gadu jubilejas koncerts “Kur mēs mīļi runājām”. Izdejotas desmit sezonas, bijuši prieka brīži un izaicinājumi, taču kodola būtība palikusi nemainīga — kolektīvs vieno dejotmīlošas dāmas, kuras labprāt izaicina sevi, apgūstot dažādu repertuāru un, galvenais, dejo ar prieku.
Sāk ar baltu lapu
Pirms 10 gadiem Daudzevā pēc rekonstrukcijas durvis vēra vietējā kultūras sirds — saieta nams. Atvēršanas svētkos, 2013. gada augustā, iedzīvotāji varēja iepazīties ar aktivitātēm, kas sāksies rudenī — dziedāšana korī, teātra spēlēšana, rokdarbi u. c. Cilvēki varēja izteikt priekšlikumus, kādus virzienus vēl varētu apgūt un uz kādas baltas lapas tika uzrakstīts ieteikums par dejošanu. Salasījās kupls bariņš dāmu, kolektīva vadīšanai uzrunāja Lanu Ķirsi un jau septembrī notika pirmais mēģinājums, uz kuru ieradās septiņas dejotgribētājas. Decembrī notika pirmā uzstāšanās saieta namā pensionāru pasākumā ar deju “Sirtaki”. Vēstures liecībās piefiksēts stāsts par to, kā tad īsti radies kolektīva nosaukums “Kvēlziedes” — divas dāmas rotaļājušās ar vārdiem “vēlziedes” un “kvēlspuldzes” un tie saplūduši vienā. Šis ir vienīgais deju kolektīvs, neskaitot skolas dejotājus, kas pēdējās desmitgadēs darbojas pagastā.
“Kvēlziedes” uzstājas visos koncertos, uz kuriem tiek aicinātas. Kolektīva atmiņu kladē ir virkne pašmāju pasākumu un uzstāšanās pie draugu kolektīviem. “Kvēlziedes” divus gadus uzstājušās dejas dienas koncertā Aizkrauklē, senioru dāmu deju kolektīvu festivālā “Jasmīnziedu skurbumā” Jaunjelgavā un citur. Dejotājas bijušas arī ārpus Latvijas — kopā ar pagasta sieviešu kori “Daudzeva” Lietuvā, Birštonā, Igaunijā, Hāpsalu, un 2018. gada vasarā Prāgā, Čehijā. Šovasar “Kvēlziedes” dosies līdz šim tālākajā ceļojumā — jūlijā dejotājas lidos uz Spāniju, kur ar savu koncertprogrammu pārstāvēs Latviju VI Kultūras nedēļā Latvija — Katalonija.
Dejojot izkāpj no komforta zonas
Pirmos piecus gadus kolektīvu vadīja Lana Ķirse, pēc tam dejotapmācību uzticēja Aigaram Zemzariņam. Tolaik viņš strādāja Rīgā un kolektīva vadīšanu rūpīgi apsvēra, zinot, ka ik nedēļu būs jāmēro ceļš uz Daudzevu. Pirms dot galavārdu, Aigars tikās ar dejotājām. Pirmajā tikšanās reizē pat netika dejots, abas puses iepazinās, izrunājās, lai saprastu, vai ir kopīgs redzējums. “Dāmas grib dejot un kustēties. Viņas saprot, ka dejošana ir kustību dažādība, kas stimulē prāta asumu. Tas ir attīstošs un pilnveidojošs process, kas mazina kognitīvo spēju lejupslīdi un viņas to apzinās. Dažas tieši tādēļ arī nāk, jo zina, ka dejošana ir vēl neiztaustīts lauciņš, kurā darbība atšķiras no ikdienā ierastā. Nereti tā ir izkāpšana no savas komforta zonas. Pats galvenais, ka redzu, kā dāmas dejojot gūst baudu un ir priecīgas. Šo gadu laikā mums izveidojusies ļoti laba komunikācija, cieņpilnas attiecības. Dejotājas man uzticas, viņas ir gatavas pieņemt pat vistrakākās idejas. Es “Kvēlziedes” mudinu uz kaut ko jaunu, ko varēja redzēt arī 10. jubilejas koncertā. Dāmas to atklāja ar ko neierastu — Beātes Riekstiņas laikmetīgo horeogrāfiju “Mans draugs”, kas radīta speciāli “Kvēlziežu” dejotājām, viņu spējām,” stāsta A. Zemzariņš. Viņš strādā gan ar bērnu deju kolektīviem, vada arī vidējās paaudze deju kolektīvu, taču atzīst, ka tieši ar “Kvēlziežu” dāmām strādāt ir visvieglāk, tiek izbaudīts katrs mēģinājums.
Kolektīvs, ar kuru viss sākās
Senioru dāmu deju kopām nav noteikta repertuāra. Ir iespēja apgūt ko vienotu un divas reizes gadā doties uz kopējiem senioru dāmu deju kolektīvu svētkiem. “Kvēlziedes” sevi neierobežo un apgūst sev saistošu, dažādu repertuāru. Šobrīd tiek apgūtas kolektīva vadītāja A. Zemzariņa horeogrāfijas. “Daudzevas dejotājas ir atšķirīgas no citiem dāmu deju kolektīviem. Esam atraduši virzienu, kā varam būt unikāli,” teic vadītājs.
Dāmu deju kolektīvā nav noteikta vecuma ierobežojuma. Ikviena, kura sajūt vēlmi dejot, aicināta pievienoties. Šobrīd kolektīva cienījamākajai pārstāvei Leontīnei jeb kolektīvā mīļi sauktai par Ļoļu ir 80 gadu. Kundze ar savu piemēru rāda, ka vecums nav šķērslis, lai darītu to, kas patiesi patīk.
Kolektīva stiprā pamata būtība ir apzināta dāmu izvēle nākt un dejot. “Ir viegli sēdēt mājās, neko nedarīt un čīkstēt. Tā vietā dejotājas izvēlas laiku pavadīt jēgpilni. Visa pamatā ir vēlme dejot. Tieši gribēšanas izteikšana vārdos un apliecinājums to darot ir iemesls, kādēļ kolektīvs pastāv jau 10 gadu un pastāvēs arī turpmāk,” teic A. Zemzariņš.
Atskatoties uz aizvadīto piecgadi, vadītājs bilst: “Ir bijuši kāpumi un kritumi. Mēs turpinām strādāt un ejam tālāk ar augsti paceltām galvām. Priecājamies, ka mums izdodas viss, ko esam iecerējuši!”.
“Kvēlziedēm” Aigara dzīvē ir īpaša loma — tas ir viņa pirmais vadītais kolektīvs. Tieši Daudzevas dāmu dejotvēlme bija atspēriena punkts profesionālajai pilnveidei, kā dēļ Aigars uzsāka studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Mūzika pateiks priekšā
Leontīne “Kvēlziedēs” dejo kopš kolektīva pirmsākumiem. Kundzei tolaik bija 70 gadu, viņa bija iedomājusies, ka dejošanai ir par vecu, bet pēc Daudzevas saieta nama vadītājas Rudītes Nāzares iedrošinājuma viņa ar vēl divām draudzenēm iesaistījās avantūrā, kas kļuva par sirdslietu. “Sākums bija grūts. Es biju augumā pati mazākā, Lana katrreiz mani lika priekšā. Dejot priekšā ir liela atbildība — kā priekšējais sāk, tā pārējie dejo. Ļoti daudz mācījos, skatījos televīzijā, kā dejo citi, līdz nonācu līdz pašreizējam līmenim. Senāk nevarēju saprast, kādēļ mums kaut kas nesanāk, viena dejoja šādi, otra — citādāk. Nonācu pie secinājuma, ka jāieklausās mūzikā, tā pasaka priekšā. Es jūtu deju, ieeju tajā,” saka Ļoļa. Ja neskaita izkustēšanos kādā lauku ballē, tad citas deju pieredzes kundzei nav. Pēckara gados deju kolektīvu nebija, cilvēki domāja, kā izdzīvot. Pievienošanās dāmu deju kolektīvam viesa pozitīvas pārmaiņas, uzlabojās kundzes stāja un pašsajūta. Jūtot pozitīvo ietekmi, kundze sāka nūjot, pagājušajā gadā fiziskajām aktivitātēm pievienojās vingrošana, bez tā kundze kopš jaunības dienām iecienījusi braukšanu ar riteni. Savulaik uz skolu ar divriteni mēroti pat 25 kilometri. Dejošana un citas aktivitātes iemācījušas pareizi elpot, iet un stāvēt.
Ļoļa siltus vārdus velta kolektīva “Kvēlziedes” vadītājam: “Aigars paļaujas, ka es pati visu sapratīšu. Savulaik bija problēmas ar redzi, nelietoju WhatsApp programmu, kurā nereti atsūta dejas video vai citus špikerus. Pēc mēģinājuma pārnāku mājās, pārdomāju soļus. Strādāju pati ar sevi. Ja kaut ko nesaprotu, prasu Aigaram. Jubilejas koncerts man ļoti patika, biju sajūsmā! Nebija vairs tikai staigājamās dejas, kas daudziem nepatīk, bet liela deju dažādība. Es izbaudīju koncertu, pēc iespējas ātrāk centos pārģērbties, lai varētu vērot viesu kolektīvu sniegumu. Paldies Aigaram par visu — paveikto un iemācīto!”
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.
Reklāma