“Kodolā” ir spēks! Desmit gados izdejoti 170 koncerti

“Kodolā” ir spēks, jo kodols ir visa pamatā. Jaunjelgavas kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīva “Kodols” pamatā ir dejotāji, pateicoties kuriem nosvinēta 10. jubileja. Dejotāji un viņu draugi vienojās dejās krāšņā un sirsnīgas noskaņas pilnā koncertā.

Kas jūs par “kodoliņiem”!

Kas gan par “Kodolu” labāk zinās pastāstīt kā kolektīva vadītāja. Gunita Krievāne stāsta, tad, kad par Jaunjelgavas kultūras centra direktori sāka strādāt Anita Ostrovska, viņa mudināja, ka “Kodoliņam” (jauniešu deju kolektīvs) jāveido vidējās paaudzes deju kolektīvs. “Mēs nolēmām mēģināt,” saka Gunita Krievāne un piebilst, ka Jaunjelgavā jau bija viens vidējās paaudzes deju kolektīvs. Vai arī otru vajadzētu? Anita bija neatlaidīga un aicināja mēģināt. “Pamēģinājām, un radās,” teic Gunita. “Kodolā” dejo gan “Kodoliņa” dejotāju vecāki, gan bijušie “Kodoliņa” dejotāji. “Uz koncertiem braucām kā “Kodoliņš”. Tad mana draudzene Antra Grīnberga no Ērgļiem (Ērgļu saieta nama deju kolektīvu “Trimiņš” un “Rūdis” vadītāja) sacīja: “Kas gan jūs par “kodoliņiem”, jūs esat kārtīgi “kodoli”!” Tā tas nosaukums pārgāja uz “Kodolu”,” atceras Gunita.

Uz darbu vērsti

Šobrīd “Kodolā” dejo 18 dejotāji — deviņas dāmas un deviņi kungi, ir 31 bijušais dejotājs. Desmit gadu laikā nav notikusi liela dejotāju mainība. Mēģinājumos visi tiekas reizi nedēļā, pirms koncerta dejas soļus izmēģina biežāk.

Pie kolektīva faktu statistikas norādāms arī tas, ka desmit gados izdejoti 170 koncerti un apgūtas 42 dejas. Skatuves dēļi rībināti gan Jaunjelgavā, gan tuvākā un tālākā apkaimē. Ārzemēs gan nav nācies būt, tas viss noteikti vēl priekšā.

Mazie svētki kolektīvā ir dejotāju vārda un dzimšanas dienas. Vaicāta par citām tradīcijām, Gunita teic: “Mēs vairāk uz darbu vērsti. Visas izklaides mums pakārtotas dejošanai.”

Lai katrs lepns par sevi

Kādi bijuši šie 10 gadi? “Interesanti, intensīvi. 2022. gadā mēs piedalījāmies koncertuzvedumā “Dziesma dejo, deja skan” Mežaparka estrādē. Tas bija interesants un fantastisks piedzīvojums! Mazie kolektīvi reti tiek dejot Mežaparkā, un te bija iespēja izjust šo īpašo auru,” stāsta Gunita. “Kodols” piedalījies divos lielajos Dziesmu un deju svētkos — 2018. un 2023. gadā.

Ko Gunitai kā vadītājai nozīmē “Kodols”? “Man vaļasprieks ir pārvērties par darbu. Ne visiem tā ir. “Kodols” man ir ļoti svarīgs. Tur es varu redzēt sava darba augļus — no mazā bērniņa izaug par lielu “Kodola” dejotāju. Sastāvā ir arī tādi, kas dejo jau no bērnības. Ir tā, ka visi bērni dejo un mamma un tētis arī grib dejot. Mums ir tādas ģimenes, kas sākušas pilnīgi no nulles dejot, jo bērni tiek vesti, un viņiem arī dejas prieks aizķēries. Man “Kodols” ir kā ģimene, mēs ļoti izjūtam kopības sajūtu. “Kodolā” viens par otru ļoti rūpējas. Ja kāda nav mēģinājumā, pārējie interesējas, kas noticis. Veidojas patīkama atmosfēra. Viņi jau ir izauguši tik lieli, ka man jāpasaka solis, un viņi izdara, vairs nav jārāda priekšā. Mēs esam ģimene, “Kodoliņā” mani sauc par mammu.

Man ir svarīgi, kā viņi uz skatuves izskatās, lai katrs par sevi atstāj labāko iespaidu, lai lepns par sevi,” teic deju kolektīva vadītāja.

Ir ceturtdienas vakars…

Krāšņums, kas mijās ar sirsnību ne tikai dejā, bet arī stāstā un noskaņā. Tāds bija “Kodola” jubilejas koncerts. Sanākušie uzzināja, ko katram dejotājam nozīmē “Kodols”, un katrs no šiem stāstiem aizkustina. Lūk, viens no tiem, kas par “Kodolu” pasaka visu: “Ir ceturtdienas vakars, visi tiekamies pie kultūras centra.

Un tā jau 10 gadus… Pat neticas, ka tik daudz, bet paskrēja nemanot. Tā mēs visi tur stāvam. Piebrauc Elmārs, kurš ar tādu dzirksti mums stāsta par savām meitiņām, jaukā Lāču ģimene, kuriem nekad netrūkst vārdu kādam jokam, Marinčiks, vienmēr atbildīgs par mūsu svarīgāko — mūsu kasi. Madara un Evita, jaukās, mīļās māsas, vienmēr izpalīdzīgās: Evita — mūsu IT speciāliste, Madara —vienmēr visu var un sagādā mums jaukos “Gundegu” ziedu podiņus, Reinis ar savām labsirdīgajām acīm un mieru, Renārs, tāds mīļš, vienmēr smaida, Jancis visus darbus paveic, kur vīru roka jāpieliek, Andra — mūsu radošās rokas, un tā es varētu turpināt bez gala, jo mums katram “Kodolā” ir sava vieta. Ja kāds aiziet, paliek mazliet tukšums, bet mums vienmēr ilgi tukša vieta nestāv. Mēs esam kā liela ģimene, kur smejamies, mazliet arī baramies. Es “Kodolā” esmu ieguvusi daudz jaunu un tiešām uzticamu draugu, kuriem varu pastāstīt gan bēdas, gan priekus. Nevaru iedomāties dzīvi bez tiem cilvēkiem. Mūsu galvenais kodola kodols ir mūsu vadītāja, brīžiem es apbrīnoju viņas pacietību, uzņēmību, rūpes, kā viņa var iemācīt dejotprieku, ko esmu ieguvusi arī es, tās jaukās un dažādās emocijas sajust dejojot. Paldies viņai! Tu esi labākā, Gunit, nekad nedomāju, ka man izdosies. Nu es varētu rakstīt un rakstīt, bet kopumā paldies, “Kodol”, ka jūs man esat.”

Vienā ritmā

Dejoja “Kodols”, un dejoja draugu kolektīvi, ar kuriem draudzība ilgst ne gadu vien un kuri bija ieradušies sveikt savus Jaunjelgavas draugus. Tie bija jaunā paaudze — “Kodoliņa” dejotāji, jauniešu deju kolektīvi “Daugaviņa” (Pļaviņas) un “Koknese” (Koknese), kā arī vidējās paaudzes deju kolektīvi “Atvars” (Jaunjelgava), “Aizkrauklis” (Aiz— kraukle), “Liepavots” (Koknese), “Dzēse” (Skrīveri), “Vidupe” (Pļaviņas), “Sēļi” (Nereta), “Savenieki” (Mazzalve), “Mudurainis” (Vecpiebalga), “Lubāna” (Lubāna). Ziedi, dāvanas, apsveikuma un pateicības vārdi, kā netrūka jubilejas vakarā.

Svētki nosvinēti, bet pavisam drīz jau kārtējais mēģinājums un nākamais koncerts. “Kodols” iedejo savā 11. gadā. Un atkal: “Pastiepjas roka… atliecas mugura… pēda atsperas palēcienam… Uz mirkli ir šī esība virs zemes, mazliet kā lidojumā. Pārņem prieka un gandarījuma trīsas par to, ko ķermenis var paveikt. Bet ir kaut kas vēl. Kaut kas neizsakāmi vairāk. Šajā lidojumā plauksta ieslīd drošā plaukstā. Uzticēšanās. Arī katra nākamā dejotāja roka ir satvērusi to, kas blakus. Un šajā aplī, šajā gredzenā, kas griežas pa saulei un pret sauli, mēs uz mirkli visi esam kā viens. Uz mirkli, kad apļa vidū Dieviņš stāv, mūsu sirds sitas vienā ritmā, mūsu elpa ir viena elpa, mūsu piesitiens skan kā viens kopīgs solis. Šajā mirklī mūsu “Kodols” ir viens, tas ir kopīgs. Mirklī, kad aplī ieskatāmies viens otram acīs, kur dzirkstī tāds īsts un dziļš prieks, satiekas smaidi un “Kodolu” veido mūsu sirds daļiņas, kas saplūst caur deju kopā.” 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.