Katram sava interpretācija

Nesen dēls guva nepatīkamu rokas traumu, kā dēļ trīs nedēļas pavadījām mājās. Pēc tam ar lielu prieku atgriezāmies ikdienas ritmā — viņš dārziņā, es darbā. Prieki beidzās pagājušās nedēļas pirmdienā, kad apstiprinājās, ka dēls ir kontaktpersona Covid-19 saslimušajam. Salīdzinoši nesen ar draugiem vēl apspriedu, kā man savā ziņā paveicies visu šo laiku izsprukt no visa, kas saistīts ar mājas karantīnu. Laikam piesaucu nelaimi.

Pašu faktu uztvēru salīdzinoši mierīgi, nācās pārplānot ikdienu un pielāgoties esošajiem apstākļiem. Pirmo reizi saskaroties ar šāda veida pieredzi, secināju — cik haotisks un interpretācijām plašs ir jēdziens “mājas karantīna”. Dēls nav vienīgā kontaktpersona, tādēļ, kad iesaistītās puses sākām diskutēt un skaidrot, kas un kā, atklājās, katram ir cita informācija. Slimību profilakses un kontroles centra darbinieks saka vienu, katrs ģimenes ārsts mājas karantīnai nosaka citu termiņu, kas neatbilst publicētajiem Ministru kabineta noteikumiem — izglītojamie mājas karantīnu var pārtraukt pēc Covid-19 testa, kas veikts ne agrāk kā 7. dienā pēc pēdējā kontakta datuma ar personu, kurai laboratoriski apstiprināta Covid-19 infekcija, ja testa rezultāts ir negatīvs.

Man šī nianse ir ļoti svarīga, jo dēlu audzinu viena. Šobrīd mēs kopā nedrīkstam doties pat uz veikalu, vienu pašu piecgadnieku atstāt mājās — nedrīkst, lūgt kādam viņu pieskatīt nozīmētu potenciāli radīt apdraudējumu citiem. Protams, ir draugi un ģimene, kas palīdz ar “piegādēm”, bet ir svētku laiks, un tas visu sarežģī.

Valdības pieņemtie grozījumi paredz, ka Jaungada naktī Latvijā, tāpat kā Igaunijā, netiks piemēroti ārkārtējās situācijas laikā noteiktie darba laika ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu un pasākumu organizēšanu. Šī ir pretimnākšana uzņēmējiem, jo iepriekšējā gada pieredze rāda — tie, kas gribēs labi atpūsties, radīs veidu, kā to izdarīt. Ierobežojumi cilvēkiem raisa izdomu, kā apiet un rast alternatīvas. Atļaujot izklaides vietām strādāt, vietējie uzņēmēji nosmels to, ko cilvēki tāpat būtu iztērējuši, tikai veikalā.

Manuprāt, šis ir tāds valdības kompromisa gājiens — iemainīt pagrīdes Vecgada ballītes pret regulētiem pasākumiem. Būs dejas, svētku galdi, jautrība, bet nevajag aizmirst par derīgiem sertifikātiem un maskām, kas kalpos kā ieejas biļete. Tagad veikali tirdzniecības centros var strādāt arī brīvdienās un svētku dienās.

Ja godīgi — sen bija laiks! Lielveikalos saglabāsies apmeklētāju skaita ierobežojums, tātad kā darbdienās, tā brīvdienās risks saslimt paliek nemainīgs. Šis aizliegums daudziem sagādāja neērtības, īpaši Ziemassvētku gaidīšanas laikā, bet neatturēja no veikala apmeklēšanas. Praksē — ar darba devēju, priekšnieku vienojās un veikala apmeklēšanai atvēlēja darba dienu.

To, cik grūti laiki pienākuši, apliecina valsts vēlme palīdzēt, kā dēļ virzīts priekšlikums vairākus mēnešus kompensēt pusi no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām galalietotājiem. Elektroenerģijas cenas kāpums jūtams ikviena maciņā.

Manā gadījumā rēķins par elektroenerģiju pieauga par 100%, kas naudas izteiksmē gan ir tikai 15 eiro. Komiski piemērotā laikā valdība apstiprina grantu programmu elektroauto iegādei.

Papētot elektroautomobiļu cenas, jāpiekrīt skeptiķiem, ka šī iniciatīva palīdzēs turīgajiem iegādāties otro vai trešo eksponātu garāžā, nevis veicinās “zaļāku” dzīvesveidu. Praktiskāks šķiet kāds viedoklis, ka šīs idejas vietā vajadzēja realizēt grantu programmu ar saules paneļiem, kas, manuprāt, sniegtu jūtamu atbalstu plašākam iedzīvotāju lokam. Par zaļāku dzīvesveidu ir jādomā, taču, redzot, cik nemākulīgi mēs apejamies ar atkritumu šķirošanu un citām elementārām darbībām, kas nes dabai draudzīgu pienesumu, tad elektroauto “pieejamība” ir mēģinājums uzkāpt uz trešo stāvu, neizmantojot kāpnes.

Ir prasības, kas palīdz izsijāt graudus no pelavām — diemžēl to vairs nevar attiecināt uz pašreizējo darba tirgu. Izglītības sistēma zaudējusi vēl vienu spēcīgu un kompetentu darbinieku, jo beidzies Covid izslimošanas sertifikāta derīguma termiņš, bet nostāja pret vakcināciju palikusi nemainīga. Ieejot Aizkraukles novada mājaslapas attiecīgajā sadaļā, paveras virkne vakanču. Ir pienākuši laiki, kad darbu pakaļ met, bet nav, kas strādā. Skumji, bet prasība “sertifikāts” paretina tiešām spējīgu darbinieku rindas. Brīžiem ir sajūta, ka esam uz apokalipses kraujas malas — raugies, kurā jomā vēlies, ir slikti. Varbūt šī izrādīsies laba mēslaine, kurā jaunas rozes dzīs dzinumus.