Izdota Valkas pilsētas teātrim veltīta pastmarka

Gatavojoties Valkas pilsētas teātra 155 gadu jubilejai, Valkas pilsētas teātrim sadarbojoties ar “Latvijas Pastu”, izlaista piemiņas pastmarka — gan ar ierobežotu tirāžu. Tādas pastmarkas būs tikai 20.

Teātra ilggadējais režisors un daudzu interesantu ieceru īstenotājs Aivars Ikšelis stāsta, ka 1871. gada 10. maijā Valkā pirmo reizi latviešu valodā tika izrādīta teātra izrāde, kas būtībā ir latviešu teātra aizsākums Valkas pilsētā. Valkas pilsētas teātra pastmarkas tapušas ar Valkas novada kultūras pārvaldes vides un reklāmas dizaina speciālistes Madaras Birčas izveidotu dizainu.

Uz pastmarkas fonā redzams Maskavas ielas sākums Valkā (tagad — Kesk iela kaimiņpilsētā Valgā). Uz pastmarkas attēlotā ēka dziļumā, labajā malā — Valkas Viesīgās biedrības sarīkojumu zāle (mūsdienās nav saglabājusies). Izmantots foto, kas uzņemts ap 1906. gadu. Savukārt pastmarkas priekšplānā redzams Valsts heraldikas komisijas apstiprinātais Valkas pilsētas teātra ģerbonis un paskaidrojošais teksts.

A. Ikšelis priecājas, ka “Latvijas Pasts”, nogādājot pastmarku komplektu, klāt pievienojis vēlējumu: “To īpašo dzīves garšu rada mazi, bet neaizmirstami mirkļi. Nevis formāli, bet personīgi. Tādi, pie kuriem ir piedomāts. Radot personalizētas pastmarkas, jūs esat domājuši par to, kam tās dāvināsiet vai sūtīsiet. Un tas ir īpaši. Paldies, ka izvēlaties radīt mazus, bet neaizmirstamus mirkļus.”

“Ziemeļlatvija” atgādina, ka Latvijā pazīstamais liliju selekcionārs Guntis Grants ir selekcionējis jaunu Āzijas grupas liliju. Tai dots nosaukums “Valkas teātris”. Valkas pilsētas teātrim īpaši selekcionētās lilijas zieds ir bez smaržas un sala izturīgs. Tas ziemā nav jāsedz. Šīs grupas lilijas aug Sibīrijā un Aļaskā. Ziedkāta garums var sasniegt ap metru. Ziedi vidēji lieli, zied jūlija pirmajā pusē.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Atklāts dolomīta nogruvums

Bauskas pilskalna Mēmeles kreisā krasta nogāzē konstatēts dolomīta nogruvums, kas ir apmēram 35 metrus no pilsdrupām uz rietumiem, neapdraudot ēkas.

‘‘Mēmeles un Mūsas krastos pie Bauskas pils ir vērojams dolomīta klints atsegums, kas ir dabas piemineklis, un tā dabiska erozija arī izraisīja nogruvumu. Klints apakšējā daļa ir sašķēlusies. Tai izdrūpot, rodas monolītās daļas pārkare, kas ar laiku no pašsvara nolūzt un izraisa nogruvumu. Pret pils pamatiem šīs pārkares ir aizbetonētas,’’ skaidro Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis.

Viņš prognozē, ka šādas ainas abu upju krastos būs vērojamas arī turpmāk. Bauskas pils muzeja rīcībā ir ‘‘Pārskats par ģeotehnisko izpēti Bauskas pilskalnā un tā ziemeļu nogāzē uz Mēmeles upes pusi’’. M. Skanis apliecina, ka Bauskas pils muzeja teritorija ir droša.

Šobrīd bīstamā nogāze ir norobežota, par notikuma vietas sakopšanu un nostiprināšanas nepieciešamību tiks lemts kopā ar nozares speciālistiem un pašvaldību. Bauskas novada pašvaldības Attīstības un būvniecības departamenta vadītājs Mārtiņš Veinbergs atklāja, ka vieta ir apsekota, bet slēdziena par rīcību šajā gadījumā pagaidām nav. Vairāki eksperti no SIA ‘‘Vidzemes būvnieks’’, SIA ‘‘Meliorprojekts’’, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) un pašvaldības 3. aprīlī apsekoja nogruvuma vietu, taps arī slēdziens.

Laikraksts ‘‘Bauskas Dzīve’’

BMX sportistu cerības piepildās

BMX riteņbraukšanas trasē Gulbenē notiek pārbūve, kuru veic SIA “Rubate”. Šo pašvaldības projektu realizācijai virzīja novada Sporta pārvalde, un, to realizējot, radīsies iespēja Gulbenē organizēt Latvijas čempionāta un Latvijas kausa izcīņas sacensības BMX riteņbraukšanā.

“Šobrīd sacensību trases starta vietā tiek uzstādīti veidņi betona konstrukcijām, kas nepieciešamas, lai to sakārtotu atbilstoši visiem standartiem. Darbus plānots pabeigt līdz vasaras vidum, taču jāskatās, kādi būs laika apstākļi. Bērniem kaut kur ir jātrenējas, bet rekonstrukcijas laikā tas nav iespējams. Plānā mums ir daļēja trases pārbūve, kur runa ir par pirmo divu virāžu sakārtošanu, kā arī starta kalna savešanu kārtībā atbilstoši mūsdienu prasībām. Tas nepieciešams tāpēc, lai nākotnē varētu organizēt arī Latvijas kausu, jo tas šobrīd nav iespējams. Šobrīd mēs varējām organizēt tikai iekšējas vai atklātas sacensības, taču mērķi mums ir lielāki. Organizējot nopietnas sacensības, pienesums ir visai pilsētai. Neskaitot treniņus, kādi noteikti būs, uz šādām sacensībām ierodas ap 400 cilvēkiem,” saka projekta un Gulbenes novada Sporta pārvaldes vadītājs Lauris Krēmers.

Lai gan iepriekšējos gados biedrība “Gulbenes Velo fans” ļoti daudz paveica trases sakārtošanā, ar saviem līdzekļiem viņiem šādā mērogā darbi nav paveicami, tāpēc iesaistījās pašvaldība. Latvijas Riteņbraukšanas federācija deva norādes, kādi darbi būtu veicami, un tika izstrādāts tehniskais projekts, kurš tagad tiek realizēts.

Laikraksts “Dzirkstele”

Atdzimst “Cālis”

Vairākus gadus bijis pārtraukums pazīstamajam dziedātāju konkursam “Cālis”. Nu tas ir atdzimis — jaunie solisti 17. maijā varēs kāpt uz Alūksnes kultūras centra skatuves un izdziedāties no visas sirds konkursā “Alūksnes balss 2025”.

Muzikālais pedagogs Zigmārs Krūmiņš saka: “Priecājos, ka konkurss ir atjaunots, un es noteikti pieteikšu bērnus dalībai — man vienmēr ir audzēkņi, kurus sagatavot šādam notikumam. Ar pirmsskolas bērniem strādāt ir prieks, viņi labprāt mācās, piedalās muzikālajos procesos,” stāsta Z. Krūmiņš.

Šādi konkursi noteikti ir vajadzīgi — “Cālis” daudziem bijis kā atspēriens, lai turpmāko dzīvi saistītu ar mūziku. “Pie šī konkursa jau viss neapstājas. Kādreiz vairāk notika pasākumi arī lielākām vecuma grupām, bet šobrīd daudzi vairs nenotiek, tādēļ šī ir laba ziņa,” saka Z. Krūmiņš.

Svarīgi ir ieraudzīt, ka bērns var. “Ieteiktu vecākiem vairāk uzticēties savu bērnu spējām, ļaut viņiem muzikāli izpausties, ja pedagogs redz talantu un varēšanu. Domāju, ka šogad būs nedaudz sarežģītāk, jo ir bijušas salīdzinoši maz uzstāšanās, līdz ar to bērniem nav izveidojusies skatuves pieredze,” viņš atzīst.

Gadu gaitā bijuši dažādi gadījumi, ir bērni, kuri, uzkāpjot uz lielās skatuves, sabīstas, tad pedagogs iet palīgā, iedrošina. “Vissvarīgākie “mēģinājumi” jau ir koncertiņi pirms konkursa, lai bērns saprot, kā ir dziedāt pie mikrofona skatītājiem. Uzskatu, ka uz skatuves nevajadzētu sūtīt bērnus, kuriem ir bail no publikas un kuriem nav muzikālā talanta. Neko nekad nevajag uzspiest,” saka Z. Krūmiņš.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Piedāvā apgūt loka šaušanu

Iestājoties siltākam laikam, cilvēkus arvien vairāk saista aktīvās atpūtas iespējas pie dabas. Tie, kuri vēlas pamēģināt ko jaunu, var doties uz aizraujošām un izglītojošām nodarbībām loka šaušanā. Tāda iespēja ir Zvārtavas pagastā.

Atpūtas vietu ierīkojis Matīss Siliņš. Viņš izveidojis ērtu šautuvi atpūtas vietā “Mežrozītes”, kas atrodas nomaļā un mierpilnā vietā – Gaujas krastos pie Igaunijas robežas. “Tāda mini šautuve man šeit jau bijusi iepriekš, bet šogad šautuves teritorija, kur uzstādīti mērķi, ir daudz plašāka un ērtāka apmeklētājiem, tūristiem, kuri atrada ceļu uz Zvārtavas pagastu, Gaujas krastiem,” stāsta M. Siliņš, kurš pats ar loka šaušanu nodarbojas vismaz piecpadsmit gadus.

Nodarbības paredzētas iesācējiem, kuri vēlas iepazīt šo sporta veidu. To laikā paredzēts iepazīstināt ar pamata drošības noteikumiem un pareizu rīcību ar loku, kā arī apgūt citas iemaņas: kā pareizi nostāties un turēt loku, lai veidotu stabilu šāvienu, varēs iepazīties ar šaušanas tehniku un paņēmieniem, lai uzlabotu precizitāti, kā arī veikt praktiskus vingrinājumus.

Loka šaušana prasa ne tikai noteiktu fizisko spēku, bet arī garīgo, mentālo treniņu. Loka šāvēji attīsta sevī koncentrēšanos, fokusēšanās spēju un uzmanību – ne velti loka šaušanu mēdz dēvēt par meditāciju kustībā.

Ja ar laiku pieprasījums būs jaunākai mērķauditorijai, tad padomās arī par bērniem.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”.