Ņemot vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informāciju par bīstamu karstumu (t.s. sarkano līmeni), lai šajās dienās saudzētu savu veselību, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) speciālisti iesaka būt piesardzīgiem. Pēc iespējas mazāk dienas vidū vajadzētu uzturēties tiešajos saules staros, jāuzņem pietiekamā daudzumā šķidrums, jāizvēlas atbilstošs apģērbs, kā arī jāparūpējas par bērniem un sirmgalvjiem.

Karstajās dienās noteikti nevajadzētu visu dienu pavadīt pludmalē, dienas vidū strādāt dārzā vai ilgstoši veikt fiziski smagu darbu. Tāpat tveice nav piemērots laiks aktīvai sportošanai, sevišķi laikā, kad saule ir visintensīvākā (no plkst. 10 līdz 16).

Bīstami ilgstoši atrasties saulē ir maziem bērniem, viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Svarīgi ir raudzīties, lai bērni regulāri padzertos un, uzturoties ārā, valkātu galvassegu. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt mazuļus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Tāpat bērni var pārkarst arī, guļot nevēdinātās un karstās iekštelpās, kā arī ilgstoši uzturoties ratiņos.

Jāņem vērā, ka ilgstoša karstuma ietekme var saasināt hronisku slimību, tāpēc ar ģimenes ārstu jāpārrunā, kā karstajās dienās pasaudzēt savu veselību. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā precīzi jāievēro ārsta norādījumi par medikamentu lietošanu. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties – nodrošiniet viņu telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu, kā arī pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu.

Arī seniori, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem, pakļauti pārkaršanas riskam. Gados vecākiem cilvēkiem būtiski ieklausīties savā organismā un ievērot īpašu piesardzību. Senioriem, tāpat kā bērniem, labāk uzturēties ēnā un labi vēdinātās telpās, kā arī ir jādzer pietiekamā daudzumā ūdens.

Jāņem vērā, ka nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās arī var radīt risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.

Karstā laikā mediķi iesaka rīkoties šādi:

• Uzņem šķidrumu vairāk nekā parasti, padzeries vēl pirms parādās slāpes. Lai kompensētu svīšanas rezultātā zaudēto šķidrumu, vēlams dzert ūdeni, negāzētu vai vāji mineralizētu minerālūdeni. Nav ieteicams dzert saldinātos dzērienus. Nelieto alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju – ķermeņa atūdeņošanos.
• Plāno savu dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturies ilgstoši atklātā saulē.
• Ja tomēr jādodas ārā, velc gaišas, vieglas, elpojošas drēbes. Lai nepieļautu galvas sakaršanu, lieto gaišu plāna auduma galvassegu. Gādā, lai vienmēr līdzi būtu dzeramais ūdens – ir jāpadzeras regulāri visas dienas garumā. Pilsētās uz ielas turies ēnas pusē.
• Ja uz ielas paliek pārāk karsti, mēģini atrast vēsāku vai ēnaināku vietu, kur jūtama vēja pūsma un padzeries ūdeni.
• Karstajā laikā palīdz arī regulāra noskalošanās viegli vēsā ūdenī.
• Ievēro piesardzību peldoties! Pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī! Šādās reizēs gaidītā veldze var nomainīties ar pēkšņiem sirds ritma traucējumiem un kļūt pat par pēkšņas nāves cēloni.
• Ja Tavi gados vecākie tuvinieki dzīvo vieni, tad karstajās dienās biežāk apraugi vai sazvani viņus, lai painteresētos par viņu pašsajūtu. Ja kaimiņos dzīvo vientuļš seniors, esi iejūtīgs, biežāk apraugi viņu un palīdzi, ja nepieciešams.

Palīdzības sniegšana pārkaršanas gadījumā:

• cilvēku atgulda ēnā vai vēsākā vietā pusguļus;
• atbrīvo no silta vai spiedoša apģērba;
• ieteicams likt vēsas mitras kompreses uz pieres, krūtīm vai apslacīt ar vēsu ūdeni pieri, kaklu, krūtis;
• jācenšas radīt vēja plūsmu, dzesējot cilvēku;
• ja nav vemšanas, tad jādod daudz dzert – veselam pieaugušajam var dot pat 1 – 2 litrus dzeramā ūdens dažu stundu laikā, bet tas jādara pakāpeniski.

Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējies ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvani uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no plkst. 17.00 līdz 8.00, brīvdienās – visu diennakti).

Ja minētie pasākumi nepalīdz vai vājums ir izteikts, it īpaši, ja ķermeņa temperatūra sākusi strauji paaugstināties, ir vemšana, sākas apziņas traucējumi, krampji, tad izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot uz ārkārtas tālruni 113.

Ar vairāk ieteikumiem un rīcību bīstama karstuma gadījumā var iepazīties NMPD mājas lapā: https://www.nmpd.gov.lv/lv/bistams-karstums

Inga Vītola, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Sabiedrisko attiecību speciāliste