Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā nedēļas nogalē interesenti tika aicināti uz muzeja galvenā speciālista Arņa Koroševska monogrāfijas “Lielais noliedzējs” atvēršanu. Izdevniecības “Dienas Grāmata” sērijas “Es esmu…” jaunākā grāmata vēsta par latviešu rakstnieku, tulkotāju un literatūrkritiķi Andreju Upīti (1877— 1970).

“Andreja Upīša talants bija dzīvs un elpoja, kamēr tam bija ļauts brīvi nostāties “pret”. Laikā, kad visi “par” un “pret” bija uzrakstīti priekšā, daudz lasītais rakstnieks, par kura darbiem strīdējās, pārvērtās ar rūgtu žulti iebalzamētā literatūras mūmijā, ko apstrīdēt nedrīkstēja. Turklāt šādu likteni viņš izvēlējās pats, būdams delegācijā, kas 1940. gadā devās uz Maskavu lūgt “Latvijas uzņemšanu PSRS”. Vai mēs varam atrast izlīgumu starp valodas lielmeistaru un valsts nodevēju, starp dzīvo un mirušo Upīti? 145 gadus pēc dzimšanas Andrejs Upīts vēl arvien ir latviešu literatūras strīdus ābols,” raksta publicists Vents Zvaigzne.

Par strīdus ābolu rakstnieks kļuva arī nesen saistībā ar Aizkraukles novada domes deputāta Gunta Libeka rosinājumu atteikties no viņa vārda Skrīveru vidusskolai, bibliotēkai un rakstnieka vārdā nosauktajai ielai. Šis ierosinājums raisīja plašas diskusijas, un tajā savu viedokli “Staburaga” 1. februāra numurā pauda arī nule iznākušā izdevuma autors Arnis Koroševskis. Izdotā grāmata būs kā atsvaidzinošs malks sakarsušajiem prātiem.

Grāmatas mākslinieks ir Jānis Esītis. Drīzumā šo grāmatu varēs iegādāties arī Aizkrauklē, grāmatnīcā “Zvaigzne ABC”. ◆

ARŅA KOROŠEVSKA MONOGRĀFIJA “Lielais noliedzējs” vēsta par par latviešu rakstnieku, tulkotāju un literatūrkritiķi Andreju Upīti.

Uzziņa

Arnis Koroševskis (1990) ir literatūrzinātnieks, kritiķis, Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists. Kopš 2012. gada regulāri publicē recenzijas un rakstus par jaunāko literatūru. Viņa pētniecisko interešu lokā ir arī Andreja Upīša literārā darbība, par ko viņš saņēmis gan Latvijas Zinātņu akadēmijas Zentas Mauriņas balvu literatūrzinātnē, gan Veronikas Strēlertes piemiņas balvu un vairākas Kārļa Dziļlejas fonda godalgas.