Izgāšanās pirmrindnieki

Agrāk vilciens bija viens no drošākajiem un uzticamākajiem transporta veidiem, uz kuru vienmēr varēja paļauties. Tas brauca lielā salā, karstumā, lietū un sniegā, ja vien uz sliedēm negadījās kas patiešām ārkārtējs. Jā, nebija pats ērtākais — grabēja, rūca, kratījās, reizēm tajā bija par karstu, reizēm par aukstu, bet tas kursēja. Mainās laiki, mainās tikumi. Tagad vilciens kļuvis par transporta līdzekli, uz kuru nevar paļauties. Izrādās, jo modernāka mašīna, jo cimperlīgāka. Lietus, sniegs, sals kļuvuši par nepārvaramu varu. Vilcieni, kas tik ilgi gaidīti, gadu testēti, krāšņā pasākumā prezentēti, nu izrādījušies brāķis. Atcelti reisi un kavēšanās jau kļuvusi par ikdienas parādību. Draudzenes meita pirms nedēļas vilcienā Aizkrauklē iekāpa sestdien ap sešiem vakarā un Rīgā nokļuva…pusnaktī! Pa ceļam kaut kur ap Skrīveriem vilciens apstājies, un pasažieri pāris stundas bija spiesti pavadīt ārā. Vilciens uz priekšu nekustējās, bet braucējiem lika izkāpt. Satiksmes ministra piesolīto taksometru uz Skrīveru mežu neizsaukt, tā nu saluši. Mūsu kolēģes vīram, braucot vilcienā, savukārt izdevās nofilmēt dzirksteļojošo vadu atblāzmu, kas pavadīja visa brauciena laiku. Puisis atzina — diezgan baisi.

Kuram tad būtu jāuzņemas atbildība par šīm nebūšanām — uzņēmumam “Pasažieru vilciens”, “Latvijas dzelzceļam” vai varbūt pašam satiksmes ministram? Tā kā vilcienu iepirkums, sagatavošana un testēšanas notika vēl iepriekšējā ministra laikā, tad tagadējā nozares vadītāja krēsls tā īsti pat nenošūpojās. Amatus šajā sakarā zaudēja “Pasažieru vilciena” padome, kas aizejot norādīja, ka pie visām jauno vilcienu nebūšanām gan esot vainīga vecā, nekam nederīgā “Latvijas dzelzceļa” infrastruktūra — elektrotīkli, sliežu ceļi un peroni, kas neesot pielāgoti jauno elektrovilcienu izmantošanai, kā arī nefunkcionējoša pasažieru apziņošanas sistēma stacijās un uz peroniem. Taču jauno vilcienu pirmajās darbības nedēļās defektus konstatēja tieši vilcieniem, nevis vadiem, sliedēm vai peroniem. Un kurš atbildīgs par to? Kurš uzņemsies atbildību par nosalušajiem un uz perona palikušajiem pasažieriem, kuri vilcienu nesagaidīja vai nokļuva galamērķī ar pamatīgu kavēšanos?

Kā vienu no problēmas risinājumiem satiksmes ministrs norādījis veco vilcienu remontēšanu un atgriešanu satiksmē, un nupat arī saņēmām ziņu, ka no 1. februāra spēkā stāsies jauns vilcienu saraksts, kurā ir papildu reisi arī Aizkraukles virzienā, lai iespējamā vilcienu kavēšanās cilvēkiem radītu mazāk neērtību.

Daudzās jomās Latvija ir pēdējā vietā Baltijā un Eiropā, bet situācijā, kad vajag izgāzt kādu labu lietu, noteikti esam pimrindnieki. Un te atkal vietā vecais labais teiciens — gribējām kā labāk, sanāca…