Iveta Skaba
Vecums nav šķērslis nevienai nodarbei, arī dejošanai. To nule izskanējušajā koncertā pierādīja Aizkraukles kultūras senioru deju kolektīva “Jautrās vecmāmiņas” dejotājas, iedejojot 21. deju rudeni.
Ar viņām nav garlaicīgi
20. jubilejas reizē “Jautrās vecmāmiņas” aicināja uz koncertu “Kopā zelta rudenī”. “Pirms 20 gadiem — 2004. gada 28. septembrī — kopā sanāca jaunās un apņēmības pilnās dāmas. Lai nebūtu jāsēž mājās un jāsūkstas par kustību trūkumu, viņas sāka aktīvi darboties. Kaut kā mums neviļus pielipa nosaukums “Jautrās vecmāmiņas”. 20 gados bijuši gan priecīgi, gan ne tik priecīgi notikumi, dažbrīd piemetušās šaubas par jautrības klātesamību, bet nosaukums tā arī nav mainījies. Varu apgalvot, ka ar viņām kopā nekad nav garlaicīgi!” koncerta ievadā sacīja kolektīva vadītāja Una Stakle, piebilstot, ka 20 gadu laikā iestudētas 50 dažādas dejas, kas izdejotas gandrīz 150 koncertos. Jubilejas koncertā “Vecmāmiņas” sanākušos iepriecināja ar 11 dejām.
Koncerta laikā ar pasākuma vadītājas Vandas Arntas-Laizānes starpniecību bija iespēja atskatīties uz 20 nodejotajiem gadiem. Tā kā kolektīvā dejo dāmas gados, tad visas dejas jāpielāgo gan dejotāju skaitam, gan viņu varēšanai. Visbiežāk dejotā ir “Dāmu pastaiga”, ko var saukt par radošo veiksmi. Dejas solī iziet pastaigā “Vecmāmiņas” gatavas jebkurā brīdī, bet mēģinājumos dancis ik palaikam tiek atkārtots. Interesanti, ka repertuārā ir dejas, kurām dots kādas dejotājas vārds — “Anniņas sapnis”, “Dainu polka”.
Una Stakle atzīst, ka “Jautrajām vecmāmiņām” deju mūziku piemeklēt nav viegli — viena par īsu, otra par lēnu, trešā patīk, bet par maz kustību kauliem. Tāpēc daudz tiek mēģināts, pārveidots, no jauna mēģināts. Tad tiek ņemts rekvizīts, un rodas stāsts. “Esam laimīgas, ja izdodas parādīt katrai savu raksturu un izpausties “pēc pilnas programmas”,” tā Una Stakle.
Jebkuru jomu ietekmēja pandēmijas laiks, kad tika liegta pulcēšanās. Tāpēc ar nepacietību tika gaidīts laiks, kad atkal varēs kāpt uz skatuves, un cerību, ka tas vairs nebūs jāpiedzīvo.
Jubilejā — jaunas blūzes
Visu 20 gadu garumā “Jautrajām vecmāmiņām” goda vietā bijis tautastērps. Pirmie tērpi tika komplektēti no kultūras nama krājumā esošajiem brunčiem, kā arī lietoti pašu īpašumā esošie tērpi, līdz ar to sākumā vienādu tērpu visām dejotājām nebija. Pie pirmajiem vienādajiem tērpiem kolektīvs tika 2008. gadā, kad ar Aizkraukles pensionāru biedrības līdzdalību “Latprojektā” tika izgatavoti Madonas novada tautastērpi. Tomēr “Vecmāmiņas” ir mūsdienīgas un vēlas arī citādus tērpus. Par godu jubilejas reizei pašūtas jaunas blūzes, kas ir meistares Ilzes Ozolas veikums.
Vārdam “vecmāmiņa” līdzās var likt vārdu “mazbērns”, tādēļ seniorēm raitu dejas soli vēlēja un savu dejotprasmi rādīja jaunā paaudze — bērnu deju kolektīva “Aizkrauklēni” dzeltenās grupas dejotāji. Arī šo kolektīvu vada Una Stakle.
Kā piemiņa no šī koncerta noteikti tiks saglabāti Aizkraukles kultūras centra pateicības raksti, kurus par dejas mīlestību un aktīvu darbošanos saņēma Iveta Kalniņa, Ingrīda Ciematniece, Vita Muceniece, Mārīte Kukīte, Dzidra Rītele, kā arī ilggadējās dejotājas: Daina Robate (10 gadi), Anna Baumgartena (12), Biruta Zvaigzne (15), Rudīte Tiltiņa un Ināra Gaile (16), Baiba Markus (17), Lidija Zībārte (19), Dzidra Kārkliņa un Lita Grīnbarte (20). Savām dejotājām pateicās arī vadītāja: “Starp jums nav tikai cilvēki, kas visu mūžu dejojuši un arī vecumdienās grib kustēties. Ir arī tādas, kas sasniegušas 70 gadu vecumu un nolēmušas būt starp dejotājām. Nevienam tas nav viegli, tas ir izaicinājums. Paldies, ka jūs to darāt, paldies, ka esat kopā ar mums visiem!” Dejotāju vārdā Unai Staklei paldies sacīja un apņēmību turpināt pauda Ināra Gaile.
Draugi tuvu un tālu
“Jautro vecmāmiņu” aktīvā dzīve nenotiek tikai pilsētā. 20 gadu laikā draugi gūti Madonā, Baldonē, Gulbenē, Ķegumā, Lielvārdē, Līvānos, Vecumniekos, Tčevā (Polijā), Biržos un Jonavā (Lietuvā) un citur. Svētku reizē aizkrauklietes sveica mūsu novada dāmu deju kolektīvi — Daudzevas “Kvēlziedes” (vadītājs Aigars Zemzariņš), Skrīveru “Aiva” (Regīna Grebežniece), Neretas “Pūces” (Ivita Jancukoviča) un Jaunjelgavas “Vīzija” (Meta Šlesere). Deja nav iedomājama bez dziesmas un mūzikas.
Arī gaviļniecēm dziesma ir tuva, tādēļ viņu draugu lokā ir arī dziedošie kolektīvi. Jubilāres sumināt bija atbraukušas Klintaines “Dzirnas” (Sigita Vilkaplātere).
Starp sveicējiem bija ne tikai draugu kolektīvi, bet arī kādreizējās dejotājas, senioru dziedātāju kolektīvs “Maļinovij zvon”. Aizkraukles kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne, suminot jubilāres, atminējās “Vecmāmiņu” priekšnesumu no Polijas brauciena, par ko skatītāji bija ļoti pārsteigti. Deju “Buobu daņcs” toreiz vajadzēja dejot divas reizes. Starp ziediem, pateicības vārdiem un daudzajiem vēlējumiem kā galvenie izskanēja nepagurt un turpināt, lai ar dejām prieku radītu gan sev, gan citiem!
Reklāma