Gaļas liellopu audzētājiem plāno jaunus nodokļus. Legāls rekets dienesta budžeta papildināšanai

Zemkopības ministrija nākusi klajā ar priekšlikumu grozīt normatīvos aktus, ko liellopu audzētāji nosaukuši par legālo reketu jeb naudas izspiešanu. Citiem vārdiem sakot — valsts budžetā trūkst naudas, bet to joprojām var paņemt no pelnošām nozarēm, šajā gadījumā gaļas liellopu audzētājiem. Naudu vēlas paņemt divos veidos — uzliekot eksporta nodokli un palielinot nodevu par Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieku “doto svētību” lopu eksportam.

Decembra sākumā, paužot attieksmi pret Zemkopības ministrijas virzītajām izmaiņām normatīvajos aktos, būtiski palielinot maksājumus Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kā arī ieviešot tā saucamo eksporta nodokli liellopiem, Gaļas liellopu audzētāju biedrības biedri organizēja protesta akciju. Tā izpaudās kā mēslu kravu izgāšana Rīgā, līdzās ēkai, kurā strādā Zemkopības ministrijas personāls. Kaudzi rotāja arī vairāki saukļi, kā “Zemnieks — ielāps uz sistēmas cauruma”, “Zemnieks cīnās, pilsēta ēd”, “Lobijs pie galda, zemnieks pie malas” un citi. Vēlāk gan noskaidrojās, ka zeme, uz kuras mēslus izgāza, pieder nevis valstij, bet privātpersonai.

“Diskusijas” pašā karstākajā periodā

Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis sacīja, ka izmaiņas tiek virzītas, nekonsultējoties ar nozari un neņemot vērā to ietekmi uz nozares konkurētspēju Eiropā. Izmaiņas paredz ne tikai divkāršot PVD cenrādi, bet arī ieviest jaunu maksājumu. Tajā pašā laikā pēdējos gados PVD inspektoriem veicamo darbu apjoms būtiski samazinājies uz eksportētāju darba rēķina. Sistēma ir elektronizēta un lielāko daļu darba paveic paši saimnieki. Otrkārt, noteikumu izmaiņu projektā paredzēta jauna pozīcija. Maksas piemērošana (iepriekš šādas pozīcijas nebija) liellopiem no trīs mēnešu vecuma. “Tas nav atbalstāms, jo būtiski ietekmēs mūsu konkurētspēju visā Eiropā! Vēlos uzsvērt, ka ne Igaunijā, ne Lietuvā eksportējamos dzīvniekus ar papildu nodokļiem neapliek. Gaļas lopkopība Latvijā galvenokārt balstīta uz eksportu, kas nozīmē — nodokļa piemērošana vārda tiešā nozīmē apdraud nozares dzīvotspēju!” norāda biedrības vadītājs. Treškārt, šādas maksas piemērošana ekskluzīvi tikai lauksaimniecības dzīvniekiem virs trīs mēnešiem nav taisnīga, jo inspektora ieguldītā darba apjoms nav atkarīgs no dzīvnieka vecuma! Raimonds Jakovickis saka — viņam ir patiesi žēl, ka maldināti ne tikai zemnieki, bet acīmredzot arī Zemkopības ministrs Armands Krauze, kurš ir pārliecināts, ka diskusijas par šīm izmaiņām “notikušas vairāku mēnešu garumā”. Diemžēl vēlamais uzdots par esošo, jo informācija par Ministru kabineta noteikumu izmaiņām Tiesību aktu projektu publiskajā portālā tika ievietota vien divas nedēļas (02.07.2024. — 16.07.2024) lauksaimniecībai pašā karstākajā periodā. Apzināta rīcība vai nejaušība? Iespējams, kādam bija izdevīgi tik būtiskas izmaiņas virzīt laikā, kad lauksaimnieku aktivitāte ir viszemākā, bet darbu intensitāte visaugstākā? Kā rezultātā tiek plānots nozarē ieviest būtiskas reformas, ignorējot nozari.

Latvija atkal izceļas negatīvi

Kaspars Ādams, Mazzalves pagastā esošā SIA “Liellopu izsoļu nams” īpašnieks, par jauno nodokli teļiem, kuri sasnieguši trīs mēnešu vecumu, saka — tas nav taisnīgs. Šādu nodokli nepiemēro ne sivēniem, ne piena govju teļu eksportam. Liellopu izsoļu nams, rīkojot izsoles, saņem no 5 līdz 15 eiro komisijas maksu par katru izsolē pārdoto dzīvnieku. Par šo naudu izsoļu nams algo cilvēkus, uztur infrastruktūru, attīstās. “Kad lielāko darbu dzīvnieku labturības un veselības kontrolē būsim izdarījuši, ieradīsies PVD inspektori, un par katru lopiņu paņems nepilnus desmit eiro. Ja deviņdesmitajos gados bija rekets, kuru es neatceros, tagad tas ir rekets jaunā formā — caur cenu lapu. Neadekvāti maksājumi bez argumentiem, neieklausoties iesaistītajās organizācijās. Jau šobrīd eksportējamo liellopu veselības kontrolē ir vismaz septiņi posmi, kurus jāiziet divu trīs dienu laikā. Līdz ar to tas apgāž zemkopības ministra Armanda Krauzes teikto, ka pastāv risks citās valstīs no Latvijas ievest inficētus dzīvniekus. Ministrs arī sacījis, ka var rasties apstākļi, ka Latvijai nosaka sankcijas vai pat aizliegumu eksportēt gaļas liellopus. Kārtējo reizi situācija Latvijā jāsalīdzina ar Lietuvu un Igauniju. Lietuvā eksporta sertifikāts maksā 62 eiro, turklāt neatkarīgi no tā, eksportē vienu vai, piemēram, 300 dzīvniekus. Igaunijā tādiem pašiem nosacījumiem šāds sertifikāts maksā tikai 30 eiro. Latvijā plānota sistēma, kurā inspektoriem par sertifikāta izdošanu lopiem, kuri vecāki par trīs mēnešiem, būs jāmaksā no 400 līdz 600 eiro. Vienā eksportkravā ir no 60 līdz 80 dzīvniekiem. Eksporta likme par dzīvnieku — seši līdz vienpadsmit eiro gabalā. Izrakstot eksporta sertifikātu dzīvniekam, kas ir jaunāks par trim mēnešiem, rēķins būs 27 eiro. Turklāt cenrādis paredz samaksu ieturēt pēc stundas likmes, lai gan laika ziņā abas darbības ir vienādas,” saka K. Ādams.

Krauzes teļu eksporta nodoklis

Izsolē dzīvnieka īpašnieks par šo dzīvnieku saņem no 500 līdz 1500 eiro. Ministrija šajā gadījumā pieņem, ka sešu līdz desmit eiro liela izvedmuita pret saimnieka iegūto naudu tāds nieks vien ir. “Tā nedrīkst skatīties uz lietām,” ar sašutumu saka Kaspars. Tad skaitīsim, cik graudkopis nokuļ tonnas, cik piena izslauc piena ražotājs. Vienā brīdī Zemkopības ministrija izdomās, ka vienu tonnu piena var ziedot valstij.

“Pārējie zemnieki šobrīd domā — tas uz mani neattiecas. Jā, tā ir, bet tas nenozīmē, ka tā būs arī turpmāk. Ja šobrīd ievedmuitu grib noteikt sešus līdz desmit eiro, kur teikts, ka pēc gada vai diviem tie būs 60 līdz 100 eiro? Varbūt pēc gada arī graudu un piena saimniecībām piemēros izvedmuitas nodokli. Tāpēc aicinu būt aktīviem, parādīt savu nostāju caur organizācijām. Pretējā gadījumā būs arvien jauni rēķini, kurus mums vajadzēs apmaksāt,” teic Kaspars.

Biedrība piekrīt jaunajai stundas likmei, tomēr uzskata, ka eksporta nodokļa ieviešana par katru dzīvnieku ir absurda. Pēc aprēķiniem, šis nodoklis uzņēmējiem izmaksas PVD palielinās līdz pat 40 reizēm gadā. Piemēram, šobrīd lielākais eksportētājs PVD maksā 8000—9000 eiro gadā, bet pēc jaunajiem izcenojumiem summa varētu sasniegt līdz pat 300 000 eiro gadā. Tas nozīmē, ka dienā viens PVD inspektors varētu “nopelnīt” tūkstošiem eiro atkarībā no eksportēto dzīvnieku skaita.

Nav pareizi uzskatīt, ka šīs izmaksas sedz eksportējošie uzņēmumi. Reāli tās gulstas uz liellopu audzētāju pleciem — īpaši tiem zemniekiem, kuru vienīgais ienākums ir dažu teļu audzēšana, no kuru pārdošanas tiek segtas visas izmaksas. Tagad viņiem būs jāmaksā tā dēvētais “Krauzes teļu eksporta nodoklis”. Šī situācija liecina par Zemkopības ministrijas ierēdņu neiedziļināšanos lēmuma būtībā un sekās, demonstrējot augstprātību. Ministrs, šķiet, darbojas padomnieku ietekmē, un A. Krauze maldina, apgalvojot, ka ar nozari notikušas diskusijas. Tās nav notikušas, un ministrs izvairās atbildēt uz nozares jautājumiem, tostarp par to, kāpēc eksporta nodoklis attiecas tikai uz liellopiem vecumā no trim mēnešiem.

Joprojām nav sniegtas atbildes, kāpēc nodoklis neattiecas uz teļiem jau no divu nedēļu vecuma, kad dzīvniekus sāk eksportēt. Kāpēc tas netiek piemērots vienādi visiem eksportētājiem? Ik gadu no Latvijas tiek eksportēts ap 100 000 dzīvnieku, no kuriem tikai 40 000 ir gaļas liellopi.

Grozījumi “uzlikti uz pauzes”

Ministrijas plāns paredz, ka inspektors, veicot pārbaudi gaļas liellopu saimniecībā, stundas darba izmaksas noteiks līdz pat 1000 eiro, kamēr piena saimniecībās, veicot identisku darbu, tas maksās tikai 27 eiro. Tas ir tāpēc, ka gaļas liellopiem piemērots eksporta nodoklis, savukārt teļiem līdz trīs mēnešu vecumam maksa tiek aprēķināta pēc stundas tarifa. Taču inspektora ieguldītā darba apjoms nav atkarīgs no dzīvnieka vecuma.

Ministrs Armands Krauze apgalvo, ka eksporta nodoklis tiek ieviests, jo PVD uzņemas atbildību par to, ka eksportētie dzīvnieki atbilst starptautiskajām veterinārajām prasībām. Vai tas nozīmē, ka Lietuva un Igaunija, kur šāda nodokļa nav, rīkojas bezatbildīgi? Vai arī mēs līdz šim desmitiem gadu esam eksportējuši slimus dzīvniekus? Šie jautājumi paliek neatbildēti.

Zemkopības ministrija savai aizstāvībai saka, ka PVD ir jānovērtē transporta līdzeklis, ar kuru dzīvniekus pārvadā, un jāpiedalās dzīvnieku iekraušanā. Līdz šim liellopu eksportētājs maksāja stundas likmi, kas nozīmēja samaksu inspektoram tikai par to laiku, ko tas pavadīja, novērtējot dzīvniekus un transporta līdzekli. Tomēr samaksā neiekļāvās tādas pozīcijas, kā dokumentu sagatavošana, ceļā pavadītais laiks, kā arī gaidīšanas laiks starp divu kravu novērtēšanu.

Šo starpību līdz šim dotēja Latvijas nodokļu maksātāji, bet turpmāk plānots, ka liellopu eksportētājs pilnībā segs sertifikācijas izmaksas, paredzot nevis samaksu par stundu, bet par katru pārbaudīto liellopu, kas vecāks par trim mēnešiem.

Šobrīd rosinātie noteikumu grozījumi “uzlikti uz pauzes” un tikai tagad sākas atbildīgo iestāžu dialogs ar nozares pārstāvjiem. Ja nozare, tā teikt, nebūtu cēlusi pretenzijas, atliktu vien pēdējais solis — Saeimas deputātu balsojums par izmaiņu stāšanos spēkā. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.