Pagājušajā nedēļā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) līdz maija beigām pagarināja termiņu, kurā mājputnu turētājiem jāievēro pastiprināti biodrošības pasākumi un prasības. Tas nozīmē, ka mājputni jātur, jābaro un jādzirdina slēgtās telpās vai jātur ierobežotā teritorijā, jābaro un jādzirdina vietā, ko sedz ūdensnecaurlaidīgs jumts un kuras sāni norobežoti, izmantojot tīklus, sietus, žogus vai citus piemērotus līdzekļus, kas novērš savvaļas ūdensputnu piekļuvi.

Pirms pāris dienām PVD saņēma laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kas apstiprina putnu gripu mirušiem lielajiem ķīriem Jēkabpilī, Radžu ūdenskrātuvē. Putnu gripa apstiprināta mirušiem upes zīriņiem Krāslavā un cekuldūkuram Veselavas pagastā, Cēsu novadā. Saņemti laboratoriski apstiprinājumi par putnu gripu arī Lapmežciemā atrastai mirušai sudrabkaijai un kajakam, kā arī mirušiem ķīriem, kas atrasti uz salas Daugavā Salaspils pagastā.

Dienests aicina ikvienu mājputnu turētāju neatkarīgi no mājputnu skaita saimniecībā ļoti rūpīgi ievērot biodrošības prasības — novērst to kontaktu ar savvaļas putniem, lai nepieļautu mājputnu saslimšanu ar putnu gripu.

Likvidēja prasību dēļ

Vietalvas pusē ar putnkopību, nu jau pagātnes izteiksmē sakot, nodarbojās Dace Sirmā. Viņa stāsta, ka daļēji šīs problēmas dēļ likvidējuši visus mājputnus, kas pārsvarā bija vistas. Lielu daļu vistu nokoda vai apēda tuvumā dzīvojošās lapsas. Liels atspaids putnkopībā šajā saimniecībā bija iespēja vistas turēt laukā, kur tās arī atrada sev barību, līdz ar to mazāk vajadzēja piebarot. Saistībā ar putnu gripu radās vairāki sarežģījumi, bija jāievēro biodrošības pasākumi, līdz ar to bija papildu izdevumi, kurus olu cenā nevarēja iekļaut, bet būtu jāsedz no saviem iekrājumiem. Līdz ar to saimniece šogad lēma par labu putnu likvidācijai. Dace Sirmā piebilst, ka kādu laiku kopā ar vistām turējusi arī zosis. Pārtikas un veterinārais dienests iebilda, sakot, ka zosis ir atklātu ūdeni mīloši putni, līdz ar to apdraud vistas. No zosīm nācās atvadīties.

Uz vairākiem “Staburaga” jautājumiem atbild

PVD veterinārās uzraudzības departamenta direktores vietnieks EDVĪNS OĻŠEVSKIS:

— Vai mājputniem pret putnu gripu pieejamas vakcīnas?

— Vakcīna profilaktiskai vakcinācijai pret augsti patogēno putnu gripu Eiropas Savienībā netiek izmantota sekojošo putnu un produkcijas tirdzniecības ierobežojumu dēļ. Tomēr pēdējos gados tiek vairāk spriests par vakcinācijas iespējām mājputnu novietnēs. Tāpat notiek arī aktīvs darbs pie efektīvāku vakcīnu izstrādes.

— Vai līdz šim, šajā pavasarī konstatēti pārkāpumi, kādus pieļāvuši putnu audzētāji?

— Kopš 1. aprīļa, kad stājās spēkā paaugstinātas biodrošības prasības mājputnu audzēšanai, PVD ir veicis vairāk nekā 300 biodrošības pārbaužu novietnēs, kurās tur mājputnus, tostarp pagājušajā nedēļā veikts vairāk nekā 130 pārbaužu. 16 novietnēs konstatētas neatbilstības. 10 novietnēs konstatēts, ka nav izstrādāts biodrošības pasākumu plāns. Četrās novietnēs tika konstatēts, ka netiek ievērota neviena biodrošības prasība. Visos neatbilstību gadījumos noteikts neatbilstību novēršanas termiņš, četros gadījumos piemērots naudas sods. Aizkraukles novadā mājputnu turēšanas prasību pārkāpumi nav konstatēti.

— Vai ar putnu gripu iespējams inficēties cilvēkam, pārtikā lietojot, piemēram, olas, kas ņemtas no mazajām lauku saimniecībām, kuras, kā zināms, tik strikti neievēro biodrošības pasākumus?

— Inficēti putni izdala putnu gripas vīrusu ar siekalām, izkārnījumiem un gļotām. Cilvēku saslimšanas gadījumi ir reti, tomēr, ja pietiekams daudzums putnu gripas vīrusa nokļūst cilvēka organismā (ieelpojot vai nonākot tiešā kontaktā ar mutes, deguna vai acu gļotādu), cilvēks arī var saslimt ar putnu gripu. Cilvēku saslimšanas gadījumi konstatēti lielākoties pēc ilglaicīga un tuva kontakta ar putniem, kad nav ievēroti drošības pasā-
kumi — nav lietoti cimdi, sejas maska vai respirators (ar netīrām rokām cilvēks pieskāries sejai, mutei, acīm), tomēr ir gadījumi, kur inficēšanās notikusi, arī atrodoties piesārņotā vidē vai saskarē ar vīrusa piesārņotām virsmām. Eiropas Savienībā ir stingri pārtikas drošuma un veterinārie pasākumi, kas novērš gaļas un olu produktu saskari ar neveseliem dzīvniekiem pārtikas aprites ķēdē. Ja slimības uzliesmojums tiek reģistrēts mājputnu novietnē, visi putni tiek nekavējoties nogalināti un iznīcināti; nekavējoties tiek iznīcināta arī no šiem mājputniem iegūtā gaļa un olas. Pat ļoti mazticamā gadījumā, ka vīruss atrodas gaļā vai olās, rūpīga ēdiena pagatavošana iznīcina vīrusu, tāpēc nerada inficēšanās risku.

Ievērojot piesardzības pasākumus, nevajadzētu aiztikt mirušus vai slimus putnus, nenest slimus un novārgušus putnus mājās, uz dzīvnieku patversmēm vai veterinārajām klīnikām. Ievērojot personīgo higiēnu, iedzīvotāji pasargās sevi gan no putnu gripas, gan no citām infekcijas slimībām.

Zvirbuļi, vārnas un baloži nav bīstami

Edvīns Oļševskis arī saka, iepriekš izskanējusi informācija par biodrošības pasākumiem bijusi neviennozīmīga, līdz ar to dažādi interpretēta. Šobrīd prasības noteic, ka putnus var turēt vai nu slēgtās telpās (kūtī), vai arī laukā, norobežotā teritorijā, neatkarīgi no tās platības lieluma. Attiecībā uz barošanu un ūdenskrātuvēm spēkā jau iepriekš teiktais. PVD speciālists teic, ka pēdējās dienās atklātie gadījumi ar atrastajiem mirušajiem un inficētajiem putniem liek secināt, ka, visticamāk, arī jūnijā biodrošības pasākumi nemazināsies. Par to vakar diskutēja kopīgā sanāksmē PVD kopā ar ornitologiem un Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem. Pašlaik lielākais apdraudējums ir no ķīru kolonijām. To barošanās apgabals ir ap 30 kilometru rādiusā no ligzdošanas vietas. Līdz šim slimība nav konstatēta Latvijā uz vietas ziemojošajiem putniem — vārnām, baložiem, zvirbuļiem, kas acīmredzot ir imūni pret gripu. Tāpat nav ziņu, ka šie putni būtu vīrusa pārnēsātāji. Gripa nav konstatēta arī kritušajām zosīm, kuras Latvijā ieceļo ik pavasari. Lai gan tā sauktā riska grupa ir pīles, zosis un gulbji, kas gripas vīrusu uztur dabā ar zemu patogēnu. Vīruss transformācijas ceļā kļūst par augstu patogēnu.

Kādēļ ūdens ir tik bīstams?

Saistībā ar putnu gripu, lai gūtu plašāku priekšstatu par biodrošības pasākumiem tās ierobežošanai, sazinājos ar vairākām saimniecībām, un šeit īss teiktā kopsavilkums. Šajā gadā atšķirībā no pērn noteiktajiem ierobežojumiem mazajās mājsaimniecībās atļauts putnus turēt zem klajas debess ar nosacījumu, ka teritorija neatkarīgi no tās lieluma ir jānorobežo — ar žogu, elektrisko ganu vai citādi. Putnu barošana un dzirdināšana gan jāveic vietā, kura ir zem jumta, kā arī nosegtām ārmalām. Tas ar nolūku, lai no pāri lidojoša putna ekskrementi nenonāktu mājputnu barībā.

Viens no svarīgākajiem biodrošības nosacījumiem ir nodrošināt putnu nepiekļūšanu atklātai ūdenstilpei. Ūdensputni dzīves lielāko daļu pavada ūdenī, kur nokārtojas, šo ūdeni arī dzer, līdz ar to tieši tur infekcija var izplatīties ātri un ar lielāku putnu inficēšanās varbūtību. PVD atgādina, ka arī aizliegts barošanai un dzirdināšanai izmantot virszemes ūdenstilpēs iegūtu ūdeni.

Diennakts vidējai temperatūrai paaugstinoties, samazinās vīrusa izplatības iespējas. Tāpat kā cilvēku vidū, gripas izplatība augsta ir vēsajā laikā. Kad vidējā, tas ir, dienas un nakts temperatūra ir virs +10 grādiem, vīrusam nav dzīvošanai piemēroti apstākļi. Turklāt šajā laikā, maija otrajā pusē, visi gājputni ir atlidojuši, sākuši ligzdot un masveida migrācija vairs nenotiek.

Ar putnu gripu saistīti ierobežojumi ir katru gadu, vien šogad tiem pievērsta pastiprināta uzmanība. Arī citus gadus uz lauka vai citviet pavasarī novēroti miruši putni, un tas nav nekas ārkārtējs. Šogad pastiprināta vērība putnu gripai pievērsta arī gadījuma Daugavpils pusē dēļ, kur konstatēts un likvidēts 1000 beigtu ķīru, no kuriem pustūkstoti savāca 4. maijā.

Lai putni savstarpēji inficētos, tiem jābūt ciešā tuvumā, līdz ar to slimība var izplatīties lielākās kolonijās. Atšķirībā, piemēram, no gripas izpausmēm cilvēkam saslimis putns nobeidzas diennakts laikā, nevis ilgi vārguļo ar iespēju izveseļoties. ◆

Zināšanai

Par atrastiem mirušiem savvaļas putniem, īpaši ūdensputniem, var ziņot, zvanot uz PVD uzticības tālruni — automātisko atbildētāju 67027402 — vai informējot tuvāko PVD pārvaldi.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”