Darba imitācija

Attēlam ilustratīva nozīme.
Foto: LETA

Ideāls likums ir tāds, ka godprātīgs cilvēks pat nenojauš, ka tāds ir, un viņam pat neienāk prātā, ka to varētu pārkāpt — tā savulaik augstskolā mums skaidroja viens no pasniedzējiem. Līdz šādam variantam mums laikam vēl ir ļoti tālu, jo ir tik daudz interpretāciju visādu noteikumu, lēmumu ievērošanai, īpaši pēdējā laikā, saistībā ar kovidu. Šādās reizēs sevišķi nepieciešams veselais saprāts. Savulaik, kad sākās ierobežojumi, neizpratni sabiedrībā raisīja fakts, ka sods piemērots kādai tantei, kura, lūk, bija pārkāpusi mājsēdes ierobežojumus. Bet ir dažādi cilvēki, un var taču būt izņēmumi, ka cilvēks patiešām to vienkārši nezināja. Manuprāt, atbildīgajiem par  likumu, lēmumu izpildi pirmām kārtām jābūt aizstāvjiem, palīgiem, nevis tikai  soda kvīšu izrak­stītājiem. Katra sūdzība, pārkāpums jāizvērtē adekvāti, jo dažkārt sūdzmanis ir kā profesija — savās acīs baļķi neredz, bet otra acī skabargu meklē. 

Mana paziņa strādā pašvaldības policijā Rīgā, savulaik viņa stāstīja gadījumu, ka viens cilvēks sūdzējās par Ziemassvētku vecīti pie egles.  Viņaprāt,  neadekvāti uzvedas. Aizbraukusi uz notikuma vietu, viņa bija sajūsmā — Ziemassvētku vecītim apkārt bērnu pūlis smejas, aplaudē. Vēlāk ar viņu  aprunājusies — tas bija aktieris, kas palicis bez darba un kuram mājās divi mazi bērni. Viņš vienkārši pelnīja iztiku un ne jau kunga dūšā bija. Var jau būt, ka cits policists atrastu, kur piesieties, jo kādam, lūk, kaitināja Ziemassvētku vecīša izdarības. 

Nesen mani satrieca saruna ar manu bijušo klasesbiedreni. Kā parasti, apjautājamies, kā iet, un tad viņa saka: “Zini, esmu noziedzniece, manu lietu skatīja administratīvās komisijas sēdē. Sabiedriskās kārtības sargātājs kādas sešas lapas par mani bija aizpildījis.” Ātrumā nevarēju iedomāties,  ko viņa tādu nodarījusi: it kā ar alkohola lietošanu nav aizrāvusies, skaļi mūziku pusnaktī arī diezin vai klausās. Izrādās, viņa, gribēdama būt kārtīgs cilvēks, šķiroja atkritumus mājās. Kad kaste ar stikla taru bija pilna, veda ar automašīnu uz pilsētas otru galu, kur ir speciāls konteiners, bet tas, izrādās, bija pilns. Ko nu — atstāja to kasti pie konteinera. Izrādās, tas ir pārkāpums, un tāpēc viņas lietu skatīja administratīvās komisijas sēdē. Izteica brīdinājumu. Reāli domājot, vai brīdinājumu nevajadzēja izteikt šķirošanas punktam? Aptaujāju savas paziņas, kā viņi rīkotos, un visi kā viens atbildēja — atstātu kasti ar taru pie konteinera. Varat iedomāties, kas kārtības uzturētājiem būtu par ķērienu, un administratīvās komisijas varētu priecāties, cik labi strādā! Bet tā taču būtu tikai darba imitācija. 

Ināra Sudare

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.