Bērns nav mazs pieaugušais. Ģimenes ārste Aija Skudra: ārstēt nozīmē saprast

Aija Skudra teju 30 gadu ir ģimenes ārste Skrīveros. Jau vidusskolas laikā zinājusi, ka kļūs par bērnu dakteri, bet, varām un valsts iekārtai mainoties, mainījās arī viņas darba specifika. Kā Aija saka, pāris gados galopā nācās pārkvalificēties. Emocionāla, bezgala inteliģenta, sarunas ar viņu var būt par jebkuru tēmu, un tās nebūs seklas. Neesmu viņas pacients, bet tiem, kurus viņa ārstē, un ne vienmēr tikai ar zālēm, ir ļoti paveicies.

Kur gan citur varētu notikt mūsu saruna, ja ne ārstes kabinetā Skrīveros, Daugavas ielā? Vēl ir darba laiks, pēcpusdiena. Kabinetā ir arī Aijas palīdze, kura klausās mūsu dialogu un brīžiem to papildina. Uz dakterītes galda maza svētbildīte. To dāvinājusi kāda paciente. Atvedusi no Medžugorjes klostera. Pirms sākat lasīt, gribu piebilst, ka saruna bija caur smaidu un ar mazu ironiju. Līdz ar to uz gandrīz visu, kas teikts, var skatīties ar smaidā samiegtām acīm. Gandrīz visu — jo būs arī skarbā ārsta ikdienas realitāte, kurā smaidu nomaina rūpes un satraukums.