Agita Grīnvalde-Iruka
Janvārī, tiekoties ar reģionālo presi, veselības ministrs Hosams Abu Meri norādīja, ka ministrijas mērķis ir veidot stipras neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļas slimnīcās, tajā skaitā arī pirmā jeb zemākā līmeņa, kāda ir Aizkrauklē. Taču ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par slimnīcu tīkla attīstību, kuru plānots prezentēt valdībai, ietvertais gan liek šaubīties par to. Aizkraukles slimnīcas vadība pauž bažas, ka plānotās izmaiņa samazinās iespēju sniegt kvalitatīvus medicīnisko pakalpojumus uz vietas.
Ķirurga darbam naktī finansējumu neparedz
SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš
SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš teic, ka arī slimnīcu vadītāji gada sākumā tikušies ar veselības ministru un runājuši par slimnīcu attīstību, papildu finansējumu un resursiem ārstniecības iestādēm. “Ministrija solījumu par papildu līdzekļiem tiešām pildījusi, jo Aizkraukles slimnīcas uzņemšanas nodaļai finansējums pēc reformas varētu palielināties par vairāk nekā 200 tūkstošiem eiro, palielinot uzņemšanas nodaļas personālu. Protams, jebkas, kas ir papildus, ir labi un svētīgi, taču ar vienu roku tiek dots, bet ar otru roku atņemts, un par to iepriekš netika runāts,” atklāj slimnīcas vadītājs.
Veselības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā pirmā jeb zemākā līmeņa slimnīcu uzņemšanu nodaļās, konkrēti Aizkrauklē, no 1. maija ķirurga dežūru apmaksai finansējums paredzēts tikai dienas laikā — no pulksten 8 līdz 20. Nakts stundās ķirurgs nebūs pieejams. Internista jeb terapeita dežūras paredzētas visu diennakti, tāpat paredzēts finansējums divām māsām un diviem māsu palīgiem jeb kā esam raduši teikt — sanitāriem darbam visu diennakti. Anesteziologa reanimatologa un radiologa darbs tiktu apmaksāts tikai par paveikto.
Nekur tālāk neesam tikuši
Šobrīd Aizkraukles slimnīcas uzņemšanas nodaļā diennakts dežūras nodrošina divi ārsti — internists jeb terapeits, kuru var aizstāt arī anesteziologs, un ķirurgs, kuru var aizstāt arī traumatologs, kā arī divas medicīnas māsas, no kurām vienai ir diennakts dežūra, vienai — tikai dienas.
Jautājums par ķirurga diennakts pieejamību uzņemšanas nodaļā aktuāls bija pagājušajā gadā. Janvārī, tiekoties ar reģionālās preses pārstāvjiem, veselības ministrs uzsvēra, ka ministrijas mērķis ir veidot spēcīgas uzņemšanas nodaļas, kurās cilvēki var saņemt kvalitatīvu neatliekamo palīdzību. Jautājām ministram, vai tādā gadījumā šogad šis jautājums no dienas kārtības noņemts? Ministrs norādīja, ka katra slimnīca tiks vērtēta individuāli, bet šobrīd finansējums ir un speciālisti strādā. Pēc šīs tikšanās pagājis tikai mēnesis un atkal esam nonākuši pie tā paša aktuālā jautājuma.
Trūkst personāla
Rinalds Muciņš norāda, lielajām slimnīcām, iespējams, māsu palīgi ir nepieciešami, taču Aizkraukles slimnīcā ar esošo pacientu plūsmu pietiktu ar vienu. “Mums svarīgāk turpināt nodrošināt tieši šo divu ārstu diennakts dežūras un pieejamību, lai spētu sniegt kvalitatīvu neatliekamo palīdzību jebkurā diennakts stundā. Bez ārsta lielas nozīmes šim māsu palīgam uzņemšanas nodaļā nav. Īpaši diviem diennakts režīmā. Mums vairāk vajadzīgs ārsts un pietiktu ar vienu māsas palīgu.”
Lai nodrošinātu diennakts dežūru darbu divām māsu amata vietām un divām māsu palīgu amata vietām, kopā ir nepieciešami vismaz 18 darbinieki, jo katra štata vieta ir četri ar pusi darbinieki un tas nav tik vienkārši. “Mēs bieži runājam par to, ka trūkst ārstu, taču vidējā medicīniskā personāla trūkst vēl vairāk,” piebilst slimnīcas vadītājs.
Informatīvā ziņojuma ievadā ir rakstīts, ka reformas mērķis ir stiprināt uzņemšanas nodaļas, taču jaunā modeļa piedāvājums ir pretrunā gan šim mērķim, gan arī līdzšinējām sarunām par papildu finansējumu un resursiem, kas pēc vietējo mediķu sapratnes bijis piedāvājums saglabāt esošo un iedot vēl papildu. Viens no pieņemamākajiem risinājumiem būtu iespēja slimnīcai pašai piešķirto finansējumu sadalīt tiem speciālistiem, kādi tās ieskatā uzņemšanas nodaļā būtu vajadzīgi. Rinalds Muciņš saka, ka dažādām slimnīcām ir dažādas intereses un nevar visas mērīt ar vienu mērauklu, taču nekāda individuāla izvērtēšana nav notikusi, jo pārmaiņas attiecas uz visām pirmā līmeņa slimnīcām.
Var zaudēt labus speciālistus
Aizkraukles slimnīcas vadītājs teic, ka uztraukums nav tikai par medicīnas personāla skaita potenciālo samazināšanu, kas slimnīcu var skart, bet par tā pieejamību kopumā. Runa ir arī par anesteziologa reanimatologa un radiologa darbu, jo šo speciālistu darbu plānots apmaksāt nevis par dežūrām, bet tikai par konkrētajām veiktajām manipulācijām. ”Mums jānodrošina neatliekamā palīdzība un speciālistu pieejamība visu diennakti, taču mēs nevaram paredzēt, kad pēkšņi uzradīsies pacients. Speciālistam visu laiku jābūt gaidīšanas režīmā, bet darba apjoms nav prognozējams un līdz ar to nevarēsim nodrošināt arī stabilu atalgojumu. Tā mēs varam pazaudēt labus speciālistus, kuri meklēs stabilu darbu un algu kaut kur citur. Tāpat, ja ķirurgs naktī nebūs pieejams, mēs Aizkrauklē un tuvākajā apkārtnē nevarēsim nodrošināt šo palīdzību un cilvēkiem tā būs jāmeklē kaut kur citur,” nākotnes ainu iezīmē SIA ”Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš. Tuvākā slimnīca, kur meklēt ķirurga palīdzību naktī, būs Ogre vai Jēkabpils, kur uzņemšanas nodaļā var nākties ilgstoši gaidīt rindā un, ja cilvēks šajā iestādē nogādāts ar “ātro palīdzību”, bet stacionēšana nav nepieciešama, pēc tam domāt, kā naktī tikt mājās.
Aizkraukles slimnīcai izdevies piesaistīt divus jaunus ķirurgus, kuriem ir gan diennakts dežūras uzņemšanas nodaļā, gan arī ambulatorā pieņemšana. Slimnīcas vadība pauž satraukumu par to, vai varēs noturēt šos speciālistus, ja viņiem samazināsies darba apjoms.
“Mūsu reģionā speciālistu nav tik daudz, lai viņi vienkārši sēdētu un gaidītu, kad būs nepieciešami, ja mēs nevaram nodrošināt samaksu arī par šo gaidīšanas laiku. Ugunsdzēsējiem vai policistiem taču neviens neiedomājas maksāt tikai tad, kad ir ugunsgrēks vai notikusi avārija. Tā mēs ātri paliksim bez policistiem un ugunsdzēsējiem. Tad kāpēc šādu darba apmaksas modeli grib piemērot neatliekamajā medicīnā, nav skaidrs,” tas ir retorisks jautājums, uz kuru atbildes pagaidām nav.
Atbildes pagaidām nav
Jautājām Veselības ministrijai, pēc kādiem kritērijiem slimnīcas vērtētas, plānojot pārmaiņas. Taču līdz materiāla nodošanai atbildi uz šo jautājumu nesaņēmām. Saņēmām vien šādu skaidrojumu: “Saskaņā ar informatīvā ziņojuma projektu, I līmeņa slimnīcās, tajā skaitā Aizkraukles slimnīcā Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā (NMPUN) diennakti plānots internists, divas māsas un divi māsu palīgi, radiologs (mājdežūrā), radiogrāfers no pulksten 20 līdz 8. NMPUN ķirurgs plānots no pulksten 8 līdz 20. Pacientam ierodoties NMPUN pēc pulksten 20, ārsts internists veiks pacienta veselības stāvokļa novērtēšanu, sniegs nepieciešamo neatliekamo veselības aprūpes pakalpojuma apjomu veselības stabilizēšanai un, ja pacientam būs nepieciešama akūta ķirurģiska palīdzība, pacienu pārvedīs uz augstāka līmeņa vai atbilstoša profila slimnīcu.”
Sagaida diskusiju
Līdz 12. martam Veselības ministrijas informatīvais ziņojums bija nodots apspriešanai un SIA ”Aizkraukles slimnīca” kopā ar Latvijas slimnīcu biedrību sagatavoja priekšlikumus, kāds ir to redzējums par plānoto reformu un ko tās vēlētos mainīt. Rinalds Muciņš teic, ka tagad sagaida diskusiju ar Veselības ministrijas pārstāvjiem par iesniegtajiem priekšlikumiem saistībā ar plānoto reformu, pirms informatīvais ziņojums tiek prezentēts valdībā. “Tad redzēsim, vai ministrija ieklausīsies mūsu teiktajā, vai virzīs to tālāk,” saka slimnīcas vadītās un pauž bažas arī par reformas ātro virzību un īso laiku, kādā bijusi iespēja ar to iepazīties, paust savu viedokli un sagatavot priekšlikumus.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.
Reklāma