Alūksnes alus “Biznesa stacijā”. Vieta atvēlēta arī mūziķiem

Alūksnē, ēkā, ko nesen uzcēlusi pašvaldība, izveidota “Biznesa stacija” mazajiem uzņēmējiem. Tajā ir Alūksnes alus darītava, kurai blakus ir dizaina darbnīca un “Alūksnes pirāta” kūpinājumu un zivju veikals. Veikalā gan slavenais Alūksnes ezera zutis tobrīd bija nopērkams tikai konservu veidā — tātad iecienīts.

PĀRSLAS KONRĀDES TEKSTS UN FOTO

““Biznesa stacija” ir jaunākā uzbūvētā ēka Alūksnē. Ja nemaldos, pabeigta tikai ziemas beigās. Esam te pavisam nesen. Durvis vērām vaļā 13. jūnijā, tā ka mums vēl ir daudz darbiņu. Pašvaldība uzcēla šo skaisto ēku par Eiropas līdzekļiem un iznomāja mazajiem uzņēmējiem. Par to esam ļoti priecīgi! Tagad desmit gadus mēs šeit darbosimies,” saka Alūksnes alus darītavas īpašnieks Pāvels Čornijs.

“Vēlamies iedibināt rudenī un ziemā jaunu tradīciju — piektdienu vakaros rīkot prāta spēļu vakarus, sestdienu vakaros — koncertus. Mēs piedāvājam baudīt alu kādā kultūras pasākumā. Mūzika mums patīk, un mēs cenšamies organizēt labus koncertus. Vasarā tie bija katru nedēļu, ziemā — varbūt retāk. Pašvaldība iedalīja naudiņu kultūras projektiem, mēs to uzrakstījām un dabūjām līdzfinansējumu. Vasarā mēs varam atļauties paši samaksāt muzikantiem, bet ziemā ir grūtāk. Vasarā esam seši darbinieki, ziemā — trīs līdz četri,” stāsta Pāvels.

Viņš skaidro, ka liela problēma ir sezonalitāte. “Man vēl ir darbs Rīgā, kur esmu pirmdien un otrdien. Pārējās dienas esmu Alūksnē. Vasarā, cik spēju saražot, tik arī spēju pārdot. Ziemā pavisam citādāk. Mūsu produkcija ir dažos mazajos veikalos, bet tas nav tāds liels bizness. Lielajiem veikaliem mums tas apjoms par mazu. Tas ir riskanti, jo līguma nosacījumi ir stingri. Ja tev kaut kas noiet greizi un tu nespēj piegādāt preci, tad ir soda sankcijas — ārprāts! Sāc maksāt!” teic Pāvels.

“Lāgeri” un “eili”

Alus darītavas īpašnieks pastāsta arī par to, kā top viņa alus, un uzsver, ka pati svarīgākā alus sastāvdaļa ir ūdens. “Alūksnes ūdens ir ļoti īpašs. Mums ir Alūksnes ezers un garšīgākais ūdens Latvijā!” viņš saka un turpina, ka ir divu veidu ali — “lāgeri” un “eili”. ““Lāgeram” vajag zemāku temperatūru — 12 līdz 14 grādus, kad tas rūgst, un tur raugs dzīvojas mucai pa apakšu. “Eilam” vajag siltāku — 18 līdz 20 grādus, istabas temperatūru, un tur raugs dzīvojas mucai pa augšu. Pieber raugu, tad sākas rūgšanas process un izveidojas alkohols. Lai iegūtu alkoholu, divās dienās to var izdarīt, taču raugs nav pabeidzis savu darbu līdz galam, bet paveicis tikai pamatu. Tad ir svarīgi nesteigties, pagaidīt, lai raugs ir simtprocentīgi beidzis savu darbu,” pieredzē dalās Pāvels.

Viņš stāsta, ka savam alum dod nosaukumus pēc stiliem, kuru ir simtiem. “Katram alus stilam ir vajadzīgs citādāks ūdens sastāvs. Esam iegādājušies īpašu filtru. Nākamā galvenā sastāvdaļa ir iesals. Tas nāk no Eiropas — Čehijas, Vācijas. Iesals ir graudos. Mēs tos maļam — dzirnavās graudi tiek saspiesti. Grauds spēj atdot visu labumiņu, ko mums no tā vajag. Un mums vajag cukuru. Iesals tiek grauzdēts. Vēl tiek liktas klāt auzas, lai būtu putas. Trešā svarīgā sastāvdaļa ir apiņi, kas nāk no visas pasaules — Austrālijas, Amerikas, Eiropas. Pārsvarā ir divu veidu apiņi: vieni dod rūgtumu, otri — aromātu. Pēdējā sastāvdaļa ir raugs, kas ir vajadzīgs, lai alus rūgst un izveidojas alkohols. Pēc tam, protams, var pievienot sulu, augļus un citas piedevas,” saka Pāvels un piedāvā nogaršot alu ar mango.

Vāc ziedojumus mašīnām Ukrainai

Pāvels piebilst, ka Alūksnē ir ļoti labs labdarības fonds — “Alūksnes un Apes novada fonds”, kurš pavasarī nosvinējis 18 gadu jubileju.

“Mēs ļoti aktīvi palīdzam Ukrainai šajā smagajā laikā — gan cilvēkiem, kas šeit atbraukuši, gan vācam ziedojumus mašīnām. Pēdējā laikā arī pašas mašīnas cilvēki sākuši ziedot. Tās dzenam uz Ukrainu karavīriem. Braucam tālu līdz austrumiem, atdodam tieši rokās, jo mums ir svarīgi, lai palīdzība nonāk tieši tur, kur to vajag,” saka Pāvels un piebilst, ka kopā jau būs aizvestas divdesmit.

“Mēnesī ziedojam trīs līdz piecas mašīnas. Ja vācam ziedojumus un tās pērkam, tad tie ir vai nu “pikapi”, vai “džipi”. Ja mums ziedo mašīnu, tad ņemam jebko. No Rēzeknes kāds kungs uzdāvināja mašīnu, kura jāremontē, viena mašīna ir no Valmieras, bet pārējās visas no Alūksnes. Pašvaldība arī noziedoja mašīnu. Neviens izsolei nepieteicās, un tad nolēma atdot labdarībai,” stāsta Pāvels un piebilst, ka ir daudz labsirdīgu cilvēku.