Jaunā mācību gada pirmajā dienā P. Barisona Aizkraukles Mūzikas skolā jauktais koris “Aizkraukle” ar dziesmām ieskāva komponistam, diriģentam un pedagogam Pēterim Barisonam veltīto skulptūru. Tas ir mākslinieka Jāņa Grāvīša dāvinājums komponista piemiņai, mūzikas skolas apmeklētājiem un visai pilsētai.
Šogad tiek atzīmēta dižā komponista, novadnieka Pētera Barisona 120. dzimšanas diena. Visa gada garumā aizvadītas šim notikumam veltītas aktivitātes, konkursi un koncerti. Jubilejas gadā mūzikas skolā ieradies pats Pēteris Barisons, kurš arī turpmāk skulptūras veidolā būs kopā ar ikvienu mūzikas skolas apmeklētāju un audzēkni.
“Mana bērnībā pagāja četru kilometru attālumā no “Skudrām”. Vietas, kur dzimis un dzīvojis komponists Pēteris Barisons. No tantēm, onkuļiem un citiem radiem dzirdēti stāsti par abiem Pēteriem — pašu Barisonu un viņa onkuli Pēteri Skudru, kas bija viņa skolotājs. Ceļi tā savijušies, ka esmu izbraukājies un izdzīvojies pa visu Kurzemi un citviet, un nonācis atpakaļ dzimtajā pusē. Mani bērni ir tie, kas ir iemūžinājuši slaveno novadnieku savā mākslā,” pārdomās dalījās Eduards Grāvītis, jauktā kora “Aizkraukle” vadītājs.
Skulptūras autors ir Jaņa Rozentāla Mākslas skolas absolvents Jānis Grāvītis. Tas ir viņa dāvinājums komponista piemiņai, mūzikas skolai un ikvienam pilsētniekam. “Paldies Aizkrauklei un pašam komponistam Pēterim Barisonam, kura mūzika un radošuma gars, kas atklājās, izpētot viņa rakstīto dienasgrāmatu, deva iespēju izbaudīt un viscaur izjust viņa klātbūtni. Kā jau daudzi noprot, skulptūrā atainots komponists, sēžot uz Staburaga klints. Mana doma bija celt augšup skaisto un seno, nedaudz piemirsto. Vienotība starp Barisonu un Staburagu manā uztverē ir veidojusies caur šaubām un daudz ko citu, kas komponistu ir cēlušas augšā un deva spēku un pamatu radošajam, dažkārt trauslajam garam. Savukārt Staburagam ir vajadzīgs Barisons, lai kāds šo dabu varētu apdzejot un paust Sēlijas un Latvijas skaistumu,” atklāšanā dalījās skulptūras autors Jānis Grāvītis.
“Gads aizvadīts Pētera Barisona zīmē. Un tā jau ir — ja par kādu cilvēku ļoti domā un runā, viņš parādās fiziskā veidolā. Sirsnīgs paldies autoram, mums tagad ir savs gariņš, kurš pa dienu mūs iedvesmos un cels radoši, bet naktīs sargās, lai viss ir mierīgi,” savā uzrunā sacīja Daina Laganovska, P. Barisona Aizkraukles Mūzikas skolas direktore.
Pēc skulptūras atklāšanas pasākums turpinājās lielajā zālē ar nelielu koncertu un Jāņa brāļa Mārtiņa Grāvīša veidoto īsfilmu, kurā attēlots skulptūras tapšanas process. Tā ir Mārtiņa vistiešākā tuvināšanās komponistam viņa interpretācijā, iedvesmojoties no komponista dienasgrāmatas, kuras fragmenti izmantoti īsfilmā.
Pēc atklāšanas pasākuma Jānis Grāvītis dalījās sajūtās: “Brīdī, kad skanēja pirmais muzikālais priekšnesums, piezagās spēcīga kopības sajūta. Apkārt man bija koristi, ar kuriem daudz kopā dziedāts, un tā ģimenes loma iespēlējas gan skulptūras veidošanā, gan tajā, ka šajā procesā iesaistījies arī Mārtiņš un Eduards. Visu caurvij senču saiknes, kuri kādreiz dzīvojuši netālu no Pētera Barisona.”
Mākslas darbs tapa Jaņa Rozentāla Mākslas skolā un ir Jāņa diplomdarbs. Skulptūras izveides procesā daudz palīdzējis skolotājs Edgars Ošs. Pēc skicēm tapa māla veidojumi, tad ģipša forma, un pēc tam jau sākās lielais darbs — atlēja materiāla apakšu betonā. Skulptūras izveide prasīja aptuveni 10 mēnešu. Tā uzstādīta Aizkraukles P. Barisona Mūzikas skolas vestibila centrā.
Reklāma