Āda par cilvēku stāsta tik daudz. Negadījums vasarā pamudina kļūt par ārsti

Linda Kapteine-Veita strādā “Veselības centrā 4” un ir Āgenskalna dermatoloģijas centra vadītāja. Linda ir arī viena no tiem cilvēkiem, par kuru varam ar lepnumu teikt — viņa ir mūsējā, aizkraukliete.

Linda ir dermatoloģe un savā ikdienā palīdz cilvēkiem tikt galā ar dažādām ādas, matu un nagu problēmām — gan akūtām, gan tām, kas cilvēku nomāc gadiem ilgi. Viņa ne tikai diagnosticē un ārstē tādas bieži sastopamas slimības kā alerģijas, atopiskais dermatīts, kontaktdermatīts vai psoriāze, bet arī rūpīgi pēta dzimumzīmes, likvidē ādas veidojumus, kārpas un papilomas. Ja nepieciešams, veic arī lāzerterapiju vai pat nelielas ķirurģiskas iejaukšanās. Intervijas laikā viņa darbu nomainījusi pret fiziskām aktivitātēm Spānijā. Priecājos un novērtēju viņas atsaucību, veltot man vakarā stundu sarunai, kad aiz muguras gara un notikumiem bagāta diena.

Strādā arī dzimtajā pilsētā

— Iepriekš neesam bijuši pazīstami. Man un pārējiem, kas jūs personīgi nepazīst, pastāstiet par sevi kā aizkrauklieti.

— Ar medaļu, ko toreiz pasniedza skolas direktors Leons Līdums, pabeidzu Aizkraukles vidusskolu. Skolas laikā nebija pārliecības par profesijas izvēli. Apziņa, ka to vēlos, atnāca vasarā pirms pēdējās klases. Toreiz cītīgi dejoju tautas dejas. Kolektīva vadītāja bija no Kokneses — Kornēlija Reisnere. Bijām jaukts kolektīvs — puiši no Aizkraukle, meitenes no Kokneses. Es vienīgā biju aizkraukliete. Tajā vasarā bija Dziesmu svētki un viens no mūsu dejotājiem savainojās. Izjutu nepieciešamību palīdzēt — pārsiet kāju. Nebija tik traki, nenobijos no asinīm. Tas gadījums kļuva par pamudinājumu izvēlēties mācīties medicīnu.

— Parasti ģimenē ir kāds radinieks, piemērs profesijas izvēlei.

— Mana māsīca ir daktere. Nedaudz vecāka, toreiz jau studēja medicīnu. Savukārt mana studiju biedre ir Aizkraukles slimnīcas galvenā ārste Ilona Maruse. Viņa mani uzaicināja strādāt par ādas ārsti Aizkrauklē. Senāk, pēc studijām, arī nedaudz piestrādāju Aizkrauklē, bet tagad izveidojusies lieliska komanda. Kopā ar mani pacientus pieņem vēl divas dermatoloģes — manas rezidentes, gados jaunas meitenes. Līdz ar to Aizkraukles pusē pacienti ar dermatoloģijas speciālistiem ir labi nodrošināti.

Daloties pretī saņem vairāk

— Kļūt par ādas ārsti — arī tā bija kādu apstākļu vadīta izvēle?

— Tas notika studiju pēdējā gadā. Toreiz strādāju Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas anestezioloģijas un reanimācijas nodaļā. Ar domu, ka būšu anesteziologs. Tad dzīvē bija dažādi notikumi, nonācu tā kā otrā pusē kā pacients. Ar to pietika, lai saprastu, ka negribu strādāt šajā virzienā. Mana nākamā izvēle bija imunoloģija, bet, kā izrādījās, to varēja izvēlēties kā otro specialitāti. Pirms tam bija jāmācās kas cits. Profesors, pie kura studēju, ieteica dermatoloģiju. Tajā laikā jau bija pieejami studiju kredīti, varēju mācības apvienot ar darbu. Liktenis mani saveda kopā ar docenti Gūtmani. (Tolaik Latvijas Medicīnas akadēmijas docente Rita Gūtmane —aut.) Viņa bija viena no dermatoloģijas pamatlicējām Latvijā, sarakstīja pirmās mūsdienīgās grāmatas par šo tēmu. Strādājot kopā ar viņu, man šis darbs iepatikās vēl vairāk. Vienmēr paturu prātā viņas teikto — Lindiņ, tu dalies ar to, ko tu zini. Tas ļoti nāks atpakaļ. Saņemsi pretī daudz vairāk. Patiesībā nav daudz ārstu, kas ir ar mieru apmācīt jaunos speciālistus. Tagad ir dīvaini, jo nesen pati vēl mācījos, bet nu varu mācīt jaunos ārstus.

— Daudz ir to jauniešu, kas izvēlas mācīties par ārstiem?

— Ir, un pat ļoti daudz. Varbūt viena daļa to saista ar estētisko pusi, bet ir, kas arī izvēlas klasisko dermatoloģiju, jo tā ir ļoti plaša. Mums ir vairāk nekā trīs tūkstoši diagnožu, kuras var noteikt uz ādas.

Raksta dzeju un apprecas

— Tā nav tikai āda, bet arī mati, nagi?

— Tā ir, bet arī jebkura saslimšana, kas notiek organismā, rada pazīmes uz ādas. Gadās, ka cilvēks atnāk pie manis ar vienu izsitumu, bet man viņš jāapskata no matu galiņiem līdz papēžiem. Jāsaprot, kāds ir viņa ādas tips, kas notiek viņa organismā. Diezgan bieži šādā veidā var atrast iekšējās saslimšanas. Mans uzdevums gan ir ārstēt ādas saslimšanas. Te gribu Aizkraukles novada iedzīvotājiem pateikt, ka kopš laika, kad es studēju, mainījušās ārstniecības metodes. Tagad pieejami dažādi bioloģiskie preparāti. Aizkraukles medicīnas centrs ir viens no retajiem, kur strādā trīs dermatoloģes un līdz ar to veidojam konsīliju, kas var lemt un ieteikt konkrētam pacientam lietot šādas zāles. Konkrēti šādi preparāti labi noder pie psoriāzes un atopiskā dermatīta. Atopija ir iedzimts imūndeficīts ar alerģisku reakciju pret dažādiem alergēniem — pārtiku, kaķiem, putekšņiem. Tā var izpausties kā asarošana, šķaudīšana un arī kā dermatīts, kad āda ļoti niez. Darbojoties ar šiem pacientiem, esmu sapratusi, cik briesmīga ir šī nieze. Ar zālēm var panākt ļoti labu rezultātu. Lai šos medikamentus ieviestu, notika dažādi pētījumi. Kāda brīnišķīga paciente ar atopisko dermatītu pēc terapijas sāka rakstīt dzeju. Kāds cits pacients — puisis — apprecējās. Tas nozīmē, ka noņemot šo niezi, cilvēki atveras dzīvei.

Saule sekmē saslimšanas

— Ar kādām diagnozēm saskaraties, strādājot Aizkrauklē?

— Kad sākām šeit darboties, visvairāk sirds sāpēja par ielaistajiem ādas audzējiem. Tie var būt pavisam mazi, pāris milimetru diametrā. Vietās, kur ir mazdārziņi, kur cilvēki daudz uzturas saulē, vairāk arī gadījumu ar ādas audzējiem. Viena daļa pacientu ir no tās paaudzes, kas padomju laikā brauca sauļoties, atpūsties uz dienvidu republikām. Jaunākajai paaudzei ir solāriji un braucieni uz vēl siltākām zemēm. Tas gan nenozīmē, ka dermatologi iesaka neuzturēties saulē. Ir dažādas hroniskas ādas slimības, ar kurām vasarā, saulē esot pacients jūtas labāk. Problēma tajā, ka ādai ļauj apdegt. Tā paliek sarkana, nolobās. Šūnām sadegot, rodas mutācijas. Apdegot vienu, otru, trešo reizi riskē iegūt audzēju. Tāpat svarīgi laikus apkopt jebkuru brūci un te pirmā palīdzība ir ziepes un ūdens. Ar ādu nododam infekcijas, tāpēc svarīga ir personīgā higiēna. Žēl, ka skolā vairs nav veselības mācības. Senāk arī es braucu uz skolu Aizkrauklē, bērniem stāstīju, piemēram, kā var dabūt kārpas, nagu sēnes, kas ir pumpas, pirmās pinnes, ko ar tām darīt. Kā ārsts noteikti iesaku neielaist izsitumus, iekaisumus, arī jaunības pinnes. Ja tās laikus sāk ārstēt, nepaliek rētas. Noteikti ieteiktu pie ādas ārsta nākt, ja pamana izmaiņas uz ādas. Parasts izsitums pēc pāris mēnešiem sadzīst. Ja tas veidojums, kas sākumā likās kā pumpiņa, nepazūd, tas varbūt arī ādas audzējs. Vīriešiem nereti uz sejas ir dzimumzīmes, kuras skujoties ar žileti traumē. Tās arī būtu labāk likvidēt medicīniskā ceļā, nevis nogriezt ar žileti, bet atļaut to noņemt dakterim ar lāzeru.

Bez sasvīdušam padusēm

— Profilakses nolūkā reizi gadā pie dermatologa vajadzētu aiziet?

— Tiem, kas apmeklē solāriju, vajadzētu nākt katru pusgadu. Ļoti svarīgi veikt pašpārbaudi — apskatīties visu ādu — vēderu, muguru, pirkstu starpas. Palūgt, lai frizieris apskatās galvas ādu, vai tajā nav radušās kādas izmaiņas. Vairāk kā pusgadu Latvijā nebija pieejama ļaundabīgo audzēju apstarošana. Šajā laikā daudzi pacienti ļoti cieta. Laikus netika ārstēti un audzēji izauga lielāki. Ļoti agresīva ir melanoma. Latvijā paši pacienti izcīnīja šīs slimības terapijas iespējas. Te dermatologam ir ļoti liela nozīme. Atklājot melanomu laikus, agrīnā stadijā, pietiek ar nelielu griezumu — ekscīziju. Ja cilvēks šo slimību ielaiž, noliedz, ka viņam ir šī problēma, palīdzēt daudz grūtāk.

— Dermatoloģija ietver arī tādas problēmas, kā pastiprināta svīšana.

— Sviedru dziedzeri ir visā ādā, tajā skaitā padusēs, cirkšņos. Vieni attīstās līdz ar pubertāti, cilvēka briedumu. Ja cilvēkam ir pastiprināta svīšana, jāskatās iemesls. Tā var būt iedzimta, piemēram, pēdu, plaukstu vai padušu hiperhidroze. Mums ir iespēja palīdzēt. Jāskatās, vai tā ir kāda slimība, pie kuras svīšana pastiprinās. Jāveic dažas analīzes. Ja šajā ziņā daudz maz viss kārtībā, tad pret svīšanu palīdz botulīna toksīna injekcijas. Pavasarī var uztaisīt pāris šādas injekcijas un visu vasaru staigāt sausu kreklu. Ziemā svīšana atjaunosies, bet, ja to dara regulāri, kopumā šajās zonās svīšana samazinās.

“Modē” atkal nācis kašķis

— Laika gaitā kāda saslimšana samazinājusies, bet cita nākusi tās vietā?

— Visas ir līdzsvarā. Kas ir interesanti Latvijā kopumā, un domāju, ka tas saistīts ar cilvēku pieplūdumu — novērojam treknas kašķa ērces. Kašķis kļuvis ļoti agresīvs un konstatējam daudz šādu saslimšanu. Tāpēc svarīgi laikus to atpazīt un ārstēt. Ja kādreiz to ārstēja tikai ar ziedēm, dezinfekciju, tagad pieejamas jaunas terapijas iespējas, bioloģiskie medikamenti, kas arī labi palīdz. Pazīmes kašķim — parādās nieze un ne tikai pirkstu starpās. Īpaši izteikta nieze ir naktīs. Kad atslābstam, nomierināmies, zem segas sasilstam un tad viņas (kašķa ērces) sāk rakties. Kašķis ir ļoti sena infekcija, atklāts pat izrakumos mūmijām.

— Dermatoloģija saistīta arī ar cilvēka estētisko pusi, skaistumu.

— Ar šo Latvijā pamazāk izveidojusies problēma. Nekontrolēti sāk strādāt dažādas metodes — lāzertehnoloģijas, injekcijas, kuras ārsti mācās gadiem. Pamazāk tas ir nonivelējies. Gan Latvijā, gan Eiropā šo jautājumu cenšas sakārtot, kas ir ārsta kompetencē un kas nav. Nereti ir tā, ka sieviete veikusi kādu skaistuma procedūru, viņas draudzene saka — es arī tādu gribu. Runājot, piemēram, par sejas ādas balināšanu, nevar visus tumšos plankumus pēc kārtās balināt. Kāds no tiem var būt ļaundabīgs. Nespeciālists to nenoteiks. Tāpēc kovida laikā nolēmu paplašināt izglītību, divus gadus braucu uz Atēnām, lai studētu estētisko medicīnu un terapiju maģistra programmā. Pirms pusotra gada nokārtoju eksāmenu un uzreiz arī Latvijā sākām veidot estētiskās medicīnas ārstu rezidentūru. Jau gadu darbojos Stradiņa universitātē, un tas nozīmē, ka mums Latvijā būs šādi augsta līmeņa speciālisti.

Balansā starp skaisto un veselīgo

— Ko ietver estētiskā dermatoloģija?

— Ļoti plaša un interesanta tēma. Ļoti plaši pielieto lāzertehnoloģiju, daudz injekcijtehnoloģiju, kas visu laiku attīstās. Ir preventīvā medicīna, kur varam analizēt, kā pietrūkst, ko vajadzētu pamanīt, kas izpaužas ģenētiski. Kopumā tā dod iespēju veselīgi un skaisti novecot. Ja šīs procedūras neizmaina sejas raksturīgās līnijas, mazliet pieturēt laiku ar procedūrām — kāpēc nē? Estētiskā dermatoloģija nav tikai sievietēm. Jau pieminēto svīšanas problēmu bieži risinām arī vīriešiem. Man personīgi patīk saistīt veselīgo un skaisto, bet veselība man vienmēr būs pirmajā vietā.

— Jums arī piemīt profesionālais kretīnisms?

— Ir. Atkarībā no situācijas. Ja redzu, ka tas ir cilvēka veselībai bīstami, protams, labāk aprunāties, izstāstīt, ieteikt. Katrā ziņā daru to bez uzbāzības. Var taču būt tā, ka cilvēkam to neviens nav pateicis. Atceros gadījumu ar pasaules slaveno peldētāju (Maks Hortons — austrāliešu peldētājs, kurš izcīnīja zelta medaļu 2016. gada Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs — aut.). Viņam bija dzimumzīme uz krūšu kurvja, ko varēja redzēt fotogrāfijās. To, ka tā, laikam ejot, bija augusi, varēja pateikt katrs. Viens no viņa faniem ieteica aiziet pie dermatologa. Ārsts viņam konstatēja audzēju. Kā tagad Latvijā saka — svešu bērnu nav. Tāpat arī ārstam ir jārūpējas par jebkura cilvēka veselību.

— Cik pati rūpējaties par savu ādu?

— Saules aizsargkrēmi katru gadu svaigi. Lai gan es tos tik daudz lietoju, ka krājumi neveidojas. Tāpat kā jebkurš, arī es eju pie dermatologa, lai pārbaudītu savu ādu.

— Ko ārsts dermatologs dara brīvajā laikā?

— Vakaros dejoju tautas dejas. Tāpat kā skolas laikā. Tagad esmu kolektīvā “Dzirnu senči” pie Agra Daņiļeviča. Viena no manām divām meitām pabeidza “Dzirnu” deju skolu. Dēls arī mazliet dejoja. Viņš gan vairāk aizraujas ar kalnu slēpošanu. Pagājušo sezonu pabeidza kā Latvijas čempions savā vecuma grupā. Par to man arī liels prieks, jo varu braukt viņam līdzi, paceļot, paslēpot.

— Vai kāds no bērniem iet medicīnas ceļu?

— Nē. Tā vietā ir inženierzinātnes, optometrija, bet arī ar to savu dzīvi nesaista. Toties jaunieši, kas izvēlas studēt medicīnu, ir ļoti mērķtiecīgi, ambiciozi. Tā kā Latvijā ir ļoti laba medicīniskā izglītība, ļoti daudzi pēc studijām aizbrauc uz ārzemēm. Ir arī daudzi, kas uz ārzemēm dodas pieredzes apmaiņā un atgriežas Latvijā. Domāju, ka ir jāizbrauc no valsts, jāredz, kā strādā citur, jāpaņem labākais un jāved mājās.