Lai arī šī gada 9. klašu centralizēto eksāmenu kopsavilkums valstiskā mērogā būs pieejams tikai nākamnedēļ, Aizkraukles novada skolu rezultāti jau ļauj izdarīt pirmos secinājumus. Vislabāk veicies A. Upīša Skrīveru vidusskolas audzēkņiem, tomēr eksāmenu rezultāti kopumā atklāj arī vairākas problemātiskas tendences. Izglītības nozarē aktuāla kļūst diskusija par nokārtošanas procentu paaugstināšanu, kas varētu atstāt ietekmi uz vairāku tūkstošu skolēnu nākotni.

Skrīveriešiem visaugstākie rezultāti

Raksta publicēšanas brīdī vēl nebija pieejama statistika un apkopotie dati par šī gada 9. klašu centralizēto eksāmenu rezultātiem Latvijā kopumā. Tomēr no Izglītības pārvaldes saņēmām informāciju par Aizkraukles novada skolu rādītājiem procentuālajā izteiksmē. Ar detalizētu informāciju iespējams iepazīties tabulā. Aizkraukles novadā situācija šķietami nav kritiska — minimālo 10 % eksāmena nokārtošanas slieksni nesasniedza vien četros gadījumos: viens I. Gaiša Kokneses vidusskolā, trīs nenokārtoti eksāmeni Mazzalves pamatskolā. Jau vairākus gadus viszemākie rezultāti novērojami matemātikas eksāmenā, tam seko latviešu valodas pārbaudes darbs, savukārt visaugstākie sasniegumi ir angļu valodas eksāmenā. Vislabākos rezultātus Aizkraukles novadā uzrādījuši A. Upīša Skrīveru vidusskolas 9. klašu skolēni. Kopš brīža, kad pamatskolas absolvēšanā tika ieviesti centralizētie eksāmeni un to nokārtošanas latiņa noteikta 10 % apmērā, situācija atsevišķās skolās ir problemātiska. 2023. gadā bez pamatskolas izglītības apliecības Latvijā palika 881 skolēns, kurš nenokārtoja kādu no eksāmeniem. Savukārt 2024. gada pavasarī pamatskolu neizdevās absolvēt vairāk nekā 700 jauniešiem. Sākotnēji bija plānots eksāmenu nokārtošanas latiņu no 2023. gada paaugstināt līdz 15 %, taču pēc rezultātu izvērtēšanas izglītības politikas veidotāji šo soli nolēma atlikt. Prognozes nav iepriecinošas. Aprēķini liecina, ka, ja nokārtošanas slieksni paaugstinātu līdz 15 %, eksāmenus neizdotos nokārtot aptuveni 2298 pamatskolēniem. Savukārt, ja nākamajā gadā latiņu paaugstinātu līdz 20 %, tad eksāmenus nenokārtotu jau aptuveni 4000 skolēnu jeb apmēram piektā daļa no visiem pamatskolas absolventiem.

Top jauni risinājumi

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Edijs Šauers skaidro, ka, ja skolēns, beidzot pamatizglītību (9. klasi), nesasniedz minimālo vērtējuma slieksni un neiegūst sertifikātu kādā no centralizētajiem eksāmeniem — latviešu valodā, matemātikā vai svešvalodā, viņš nesaņem apliecību par pamatizglītību. Šādā gadījumā skolēns atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam atkārtoti apgūst visus izglītības programmas mācību priekšmetus un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus, centralizēto eksāmenu pārliekot nākamajā mācību gadā.

Ministrija šobrīd strādā pie tā, lai jaunajā mācību gadā būtu vēl citas iespējas, piemēram, atkārtoti mācoties 9. klasē, saņemt atbalstu saskaņā ar individuālo plānu. Tāpat tiek strādāts pie tā, lai jaunietis varētu turpināt mācības arodizglītības programmā pēc daļējas pamatizglītības programmas apguves, ja vērtējums visos mācību priekšmetos gadā nav zemāks par četrām ballēm, kārtoti valsts pārbaudes darbi un vērtējums nav iegūts ne vairāk kā vienā valsts pārbaudes darbā (eksāmenā vai centralizētajā eksāmenā), kā arī saņemt atbalstu saskaņā ar individuālo plānu, lai varētu nokārtot to valsts pārbaudes darbu, kurā netika iegūts vērtējums un saņemt apliecību par pamatizglītības apguvi. Šie risinājumi ir vēl saskaņošanā un jāpieņem Ministru kabinetā.

Ja skolēns līdz 12. klases beigām kādā no obligātajiem centralizētajiem eksāmeniem vismaz optimālajā līmenī un divos centralizētajos eksāmenos augstākajā līmenī nesasniedz minimālo vērtējuma slieksni (2025. gadā — 20 %), viņš nesaņem vispārējās vidējās izglītības atestātu un līdz ar to, piemēram, nevar turpināt studijas augstākās izglītības iestādē. Šādā gadījumā skolēnam ir iespēja konkrēto eksāmenu pārlikt nākamajā gadā, un pa šo laiku viņš var izvēlēties atkārtoti apgūt 12. klasi vai individuāli sagatavoties eksāmenam, lai nākamajā reizē iegūtu nepieciešamo vērtējumu un saņemtu atestātu.

Eksāmenu datu analīze būs pieejama otrdien, 8. jūlijā, preses konferencē. 

Prognozējams iznākums

AIVARS MIEZĪTIS, Mazzalves pamatskolas direktors

— Ir izglītības iestādes, kuras cenšas pirms eksāmeniem no savas skolas “izstumt” vājākos audzēkņus, vecākiem radot iespaidu, ka citā skolā bērniem veiksies labāk. Aizvadītajā mācību gadā uz Mazzalves pamatskolas 9. klasi šādā veidā atnāca divi jaunieši. Situācija bija diezgan sarežģīta — vienam bija nopietnas grūtības ar matemātiku, otram — ar angļu valodu. Skolotājas bija pārsteigtas, kā ar tik vājām zināšanām viņi vispār bija tikuši līdz 9. klasei.

Mūsu pedagogi smagi strādāja, lai iespēju robežās uzlabotu skolēnu zināšanas. Eksāmenu laiks jauniešiem ir liels satraukums un neziņa, un rezultāts ir tāds, kāds ir. Ja bērns mācībām nepievēršas pietiekami, arī skolas un pedagogu spēja palīdzēt ir ierobežota. Pāris audzēkņiem bija noteikta speciālā izglītības programma, viņiem eksāmenos tika piešķirts ilgāks laiks un atļauts izmantot atgādnes, taču pārējais noritēja tāpat kā visiem pārējiem skolēniem.

Pēdējo desmit gadu laikā neatceros situāciju, kad kāds no skolēniem neveiksmīgi noslēgtu eksāmenu sesiju, taču šoreiz iznākums bija objektīvi prognozējams.

Bija plānots, ka 9. klašu centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksni paaugstinās, taču to saglabāja 10 % līmenī, kāds tas bija arī pagājušajā mācību gadā. Ja slieksni būtu paaugstinājuši, situācija Latvijā būtu kļuvusi satraucoša.

Sazinājos ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem, lai noskaidrotu, kādus risinājumus piedāvāt vecākiem, kuru bērni šogad nesaņēma apliecību par pamatizglītības ieguvi. Mūs informēja, ka šobrīd tiek izstrādāti normatīvie akti un grozījumi, lai profesionāli tehniskās un arodskolas varētu uzņemt arī tos jauniešus, kuri nav ieguvuši pamatizglītības apliecību. Ja skolēns neiegūst sertifikātu kaut vienā centralizētajā eksāmenā, skola izsniedz liecību, nevis apliecību par pamatizglītību.

Plānots, ka šajās skolās tiks izstrādāta speciāla izglītības programma, kurā ietvers priekšmetu, kurā skolēns nav ieguvis sertifikātu. Šo priekšmetu jaunietis apgūs padziļināti un nākamā mācību gada noslēgumā varēs atkārtoti kārtot eksāmenu, ar lielām cerībām saņemt apliecību par pamatizglītību.

IZM pārstāvji norādīja, ka jautājums tiek risināts steidzamā kārtībā, lai grozījumi stātos spēkā, un informāciju cer plānot izplatīt jau augusta sākumā. Pieļauju, ka tas varētu attiekties uz tām profesionāli tehniskajām skolām, kurās šobrīd nav pietiekama audzēkņu skaita.

Izglītības likumā ir skaidri noteikts algoritms, kas attiecas uz skolēniem, kuri nenokārto centralizēto eksāmenu vai ir nesekmīgi divos mācību priekšmetos — viņiem apliecības vietā izsniedz liecību, un viņi paliek uz otru gadu. Tomēr iespēja turpināt mācības profesionāli tehniskajā skolā ir daudz labāka alternatīva. Šajās skolās jauniešiem paredzētu padziļinātu mācību konkrētajā priekšmetā, lai viņi varētu atkārtoti kārtot eksāmenu.

Neviens nav ieinteresēts, lai bērns “atsēž” vēl vienu gadu tajā pašā klasē. Protams, ir arī izņēmumi, taču prakse rāda — ja mācības nav prioritāte, arī atkārtota kursa apguve reti sniedz būtiskus uzlabojumus. Šādās situācijās bieži rodas dažādas negatīvas sekas.

Ja nākotnē tiks paaugstināts eksāmenu nokārtošanas procentu slieksnis, visticamāk, pieaugs arī to skolēnu skaits, kuri neiegūst apliecību par pamatizglītību. Ja runa būs par vairākiem simtiem jauniešu, valstiskā līmenī jārod risinājumi, kā šiem jauniešiem dot iespēju turpināt izglītību un attīstīties.

Rezultātu pamatā — ilggadējs kopdarbs

ILZE PILSKALNE, A. Upīša Skrīveru vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā

— Esam ļoti priecīgi un lepni par mūsu skolas 9. klašu skolēnu centralizēto eksāmenu rezultātiem. Bijām patīkami pārsteigti par to, ko skolēni ir paveikuši. Paldies skolotājiem, kuri ieguldīja lielu darbu sagatavošanās procesā. Visi strādāja ļoti atbildīgi, tai skaitā arī klašu audzinātāji, kuri mudināja audzēkņus gatavoties eksāmeniem un apmeklēt konsultācijas. Kopdarbs ir attaisnojies, un ir sasniegti augsti rezultāti. Eksāmenu panākumi ir visu iesaistīto pušu — skolēnu, skolotāju un vecāku — darba rezultāts. Viss tiek darīts tā, lai skolēni veiksmīgi mācītos jau no 1. klases. Tas ir ilgtermiņa process. Es kā A. Upīša Skrīveru vidusskolas absolvente varu teikt — katrs bērns mums ir svarīgs. Skolas kolektīvs iestājas par katru audzēkni, cenšamies dot visu, ko skolēns var paņemt. Runājam ar skolēniem un viņu vecākiem. Tos, kuriem kaut kas neizdodas, motivējam mācīties vairāk.

Runājot par nākamo mācību gadu — sapņojam un ceram, ka varētu izveidot divas 10. klases. To gan rādīs laiks. Ir aptuvenas aplēses par esošajiem 9. klašu skolēniem, un jau šobrīd ir saņemti vairāki pieteikumi — Skrīveru skolā iestājušies bērni arī no citām skolām.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.