Šodienas situācija būtiski atšķiras no 1940. gada

Pasauli, īpaši Eiropu, nepatīkami pārsteidzis Krievijas nežēlīgais iebrukums Ukrainā, mērķtiecīgi mēģinot iznīcināt veselu valsti un tās tautu. Redzot šos notikumus, ir tikai saprotami, ka daudzu Latvijas iedzīvotāju prātos raisās domas par to, cik droša ir mūsu valsts. Šajā kontekstā gribu norādīt uz dažiem faktiem, kas daudziem no mums gadu gaitā ir aizmirsušies, risinot dažādas ikdienas problēmas, taču kas ir bijuši ļoti būtiski miera nodrošināšanai Latvijā.

MĀRIS KUČINSKIS, SAEIMAS NACIONĀLĀS DROŠĪBAS KOMISIJAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Jau tūlīt pēc neatkarības atgūšanas pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados tika skaidri pateikts, ka Latvijas stratēģiskie mērķi ir iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā jeb NATO. Šie mērķi, ilgstoši strādājot, tika realizēti 2004. gadā — Latvija tika uzņemta gan ES, gan NATO. Šeit vietā atgādināt, ka NATO izveides mērķis tālajā 1949. gadā bija… pretspara nodrošināšana PSRS, kuras tiešā mantiniece ir tieši Krievija. Tomēr ar iestāšanos šajās organizācijās Latvijas tiekšanās uz arvien lielāku drošību nebeidzās. Jau manas valdības laikā tika iedibināta kārtība, ka valsts aizsardzībai tiek atvēlēti 2% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viena no NATO prasībām. Savukārt NATO samitā Varšavā 2016. gada jūlijā tika apstiprināta vienošanās par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros. Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts ir Kanāda, Lietuvā — Vācija, Igaunijā — Lielbritānija, Polijā — ASV. Šī apņemšanās skaidri demonstrē alianses vienotību un apņemšanos aizsargāt NATO dalībvalstis pret iespējamo agresoru. Mērķtiecīgi ir tikusi stiprināta mūsu valsts robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī ar katru brīdi vairāk vairotas mūsu militārās spējas.

Kāpēc ir svarīgi atcerēties šos faktus?! Tā visa nebija Latvijai 1940. gadā, kad mūsu valsti okupēja toreizējā PSRS. Tā visa nav Ukrainai šobrīd, kad tajā ir iebrukusi PSRS mantiniece Krievija. Protams, tas viss nedod mums iemeslu atslābt un uzskatīt savas valsts drošību par kaut ko pašsaprotamu. Tieši tāpēc Latvija šobrīd turpina ieguldīt līdzekļus aizsardzībā. Jā, tas ir dārgi, bet tas jebkurā gadījumā ir lētāk, nekā piedzīvot tās kara šausmas, kādas šobrīd ir Ukrainā. Un šeit nav runa tikai par materiālo dārdzību, bet arī par nepieciešamību aizstāvēt savus cilvēkus no sveša karaspēka lodēm. Tieši tāpēc Latvija pievienojas visām civilizētās pasaules daļas ieviestajām sankcijām pret Krieviju. Jā, arī tas būs dārgi, bet tas ir efektīvs veids, kā vājināt agresoru, lai tam vairs nepietiek spēka ilgstoši karot Ukrainā, kā arī tas nevarētu atļauties uzbrukt vēl kādai neatkarīgai valstij. Lai cik dārgi tas izmaksātu, tas, raugoties no visiem aspektiem, ir labāks risinājums, nekā ļaut attīstīties karam Eiropā. Un, jā — mēs dzīvojam tieši kaimiņos lielai agresorvalstij un tās līdzskrējējai, taču… uzbrūkot mums, jārēķinās ar militāru pretsparu no 30 valstīm. Pat pats nežēlīgākais agresors nav tik liels idiots, lai to nesaprastu.

Mēs 30 gadu laikā esam pieņēmuši pareizos lēmumus, lai padarītu savu valsti arvien drošāku, tostarp izveidojot profesionālu armiju, un man ir patiess lepnums par katru vīru, kurš no darba brīvajā laikā velta sevi zemessardzei, lai paši apgūtu prasmes nepieciešamības gadījumā aizsargāt sevi, savu ģimeni, savas mājas, savu valsti. Tas ir vēl viens labs ieguldījums savas zemes, savas valsts drošībai. Citiem vārdiem sakot, mēs esam izdarījuši daudz, lai mūsu zeme, mūsu valsts būtu droša, un mums jābūt gataviem strādāt, lai tā tas būtu arī turpmāk.