Saeimas Baltiešu zāli 22. novembrī piepildīja 107 sabiedrības pārstāvji no 21 novada, kuri tikās pirmajā iedzīvotāju konsultatīvo padomju forumā.

ANTRA ĒRGLE

Pirmo iedzīvotāju padomju forumu rīkoja Britu padomes pārstāvniecība Latvijā, domnīca “Providus”, Saeima, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Aktivizēt arī klusējošos

Foruma atklāšanā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) uzsvēra iedzīvotāju padomju lomu demokrātijā, kas jāsargā visiem. Viņas skatījumā iedzīvotāju padomes sniedz iespēju katram cilvēkam piedalīties lemšanā par sava novada un valsts attīstību. Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Pols Bramels teica uzrunu latviski, uzsverot iedzīvotāju padomju sadarbību ar pašvaldībām un vietējām kopienām, lai stiprinātu piederības izjūtu un uzklausītu arī parasti klusējošos sabiedrības pārstāvjus.

Domnīcas “Providus” pētniece Agnese Frīdenberga uzskaitīja padomju darbību apdraudošos riskus, tai skaitā neskaidras pilnvaras, pārslodzi sabiedriskā darbā, ignorēšanu no pašvaldības puses un politizēšanu. Viņa norādīja, ka pašlaik padomes galvenokārt iesaka šaurus praktiskus risinājumus vides sakārtošanai, bet pašvaldību likumā tām paredzētas plašākas pilnvaras — teritorijas labiekārtošana, būvju uzturēšana, sanitārā tīrība, ainavas un vēsturiskā mantojuma saglabāšana, kultūra un sports, saimnieciskās darbības atbalsts, piederības sajūtas un novada tēla veidošana.

Politiskums — mīnusi un plusi

Padomes iecerētas kā sabiedriska darba institūcijas, taču pašvaldību vadītāji pauduši bažas, ka opozīcijas deputāti var izmantot tās pretdarbībai. Taču no padomēm var izaugt nākamā politiski aktīvā paaudze, norādīja eksperte.

Lai izvairītos no politizēšanas, A. Frīdenberga ieteica izmantot “Providus” sagatavoto vadlīniju bukletu, kas izdots ar Britu padomes atbalstu. “Svarīgs ir kvalitatīvs padomes izveides process. Ja pārstāvjus ievelk aiz ausīm, politizēšanas risks ir daudz augstāks. Ja cilvēkiem izskaidro principu, aicina pašus pieteikties, nodrošina reālu balsojumu, arī dalībnieki ar politiskām interesēm kolektīvā institūcijā strādā produktīvi. Viņi zina, kā darbojas pašvaldība, māk uzrakstīt pieteikumu, iesniegumu, sūdzību, var daudz palīdzēt padomes darbā,” skaidro domnīcas pārstāve.

“Providus” aktuālā pētījuma par iedzīvotāju padomēm pašvaldībās secinājumus publicēs domnīcas mājaslapā.

Aplausi vallietei

“Providus” pētnieces Līgas Stafeckas vadītajā diskusijā piedalījās divas sabiedrības pārstāves — Rēzeknes novada Viļānu iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja Vija Piziča un Bauskas novada Valles pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja Gita Zemīte. V. Piziča uzsvēra, ka iedzīvotāju padomes efektivitāte atkarīga no cilvēkiem — cik daudz viņi var un vēlas ieguldīt enerģiju, laiku, uzmanību savas vietas un kopienas dzīves uzlabošanā.

Gita Zemīte atklāja, ka šis ir viņas pirmais sabiedriskais darbs un piedalīties mudinājis lokālpatriotisms — Gita augusi Vallē, atgriezusies dzimtajā vietā un tagad te aug viņas bērns. G. Zemīte aprakstīja pašas organizēto padomes darba modeli — iedzīvotāju kopsapulces un aptaujas vajadzību noskaidrošanai, starp padomes dalībniekiem sadalīti pienākumi ar noteiktiem termiņiem, protokolētas sanāksmes, internetā un ciema vidē izplatīta informācija un paziņojumi, cieša sadarbība ar pagasta pārvaldi. Viņa atzina, ka no 30. janvārī ievēlētajiem 12 dalībniekiem pašlaik Valles padomē strādā astoņi. “Lielāko daļu darba darām trijatā — es kā vadītāja, sekretāre un par sociālo tīklu kontu atbildīgā dalībniece. Vēl viens cilvēks ir atbildīgs par kontakttālruni, cits — par e-pastiem,” atklāja G. Zemīte.

No 70 sākotnēji formulētajiem pagasta ļaužu ieteikumiem 25 jau ir atrisināti, 46 izkustināti, rezumēja Valles pārstāve, apliecinot apņēmību turpināt darbu. “Rādīsim, kas izdarīts, un uzzināsim, ko cilvēki par to domā. Mūsu pieredze rāda, ka cilvēkiem ir jēga paust savu viedokli, nākt uz sapulcēm, balsot, jo tam ir rezultāts. Tas rada motivāciju turpināt,” uzsvēra valliete. Gitas secinājumi raisīja aplausus auditorijā.

Mediju loma

Uz auditorijas jautājumu, vai reģionālie mediji raksta par iedzīvotāju padomēm, diskusijas dalībniece Ginta Alberte, Gulbenes novada laikraksta “Dzirkstele” galvenā redaktore, uzsvēra, ka tas ir plaši atspoguļots temats, vietējais medijs aktīvi mudinājis pašvaldību veidot padomes, kas notiekot lēni. Viņa informēja, ka par iedzīvotāju padomēm aktīvi raksta reģionālie mediji arī citviet Latvijā un atsaucās uz “Bauskas Dzīves” publikāciju, kurā aprakstīts piemērs par Bārbeles padomes dalībnieku darbības pārtraukšanu, nesaņemot pietiekamu atsaucību. G. Alberte uzsvēra, ka iedzīvotāju padomes ir svarīgas visai sabiedrībai demokrātiskā valstī.

“Providus” eksperte L. Stafecka piebilda, ka reģionālajiem medijiem ir neapšaubāmi nozīmīga loma, lai atbalstītu sabiedrības intereses un padomju darbību.

Foruma otrajā daļā sabiedrības pārstāvji VARAM tikās ar ministri Ingu Bērziņu (JV) un piedalījās darbnīcās par padomju funkcijām un pienākumiem, sadarbību ar pašvaldību, iedzīvotājiem un savstarpējām sadarbības iespējām. I. Bērziņa uzsvēra — novadiem kļūstot lielākiem, iedzīvotāju padomes var būt vērtīgs rīks, lai iesaistītu lēmumu pieņemšanā iedzīvotājus attālākos pagastos. 

Pašlaik Iedzīvotāju padomes

NOLIKUMI iedzīvotāju padomju veidošanai pieņemti 17 pašvaldībās no 43.

IZVEIDES MODELIS — teritoriāls vai nozaru.

PADOMJU FUNKCIJAS: pārstāv sabiedrību, veido dialogu ar pašvaldību, aktivizē iedzīvotājus.

VISILGĀK padomes strādā Rēzeknes novadā — vairāk nekā 10 gadu.

PRAKSĒ padomes galvenokārt lemj par:

● ceļu uzturēšanu un iekšpagalmu sakārtošanu;

● bērnu laukumu, saieta vietu izveidi un uzturēšanu;

● izglītības pieejamību — bērnudārzi, skolu autobusi utt.

Avots: “Providus” pētījums