Pulcējot apmēram 50 interesentu no dažādām Aizkraukles novada vietām, Jaunjelgavā aizvadīts trešais senioru samits. Šogad tā galvenā tēma bija drošība. Pieaicinātie lektori informēja un atgādināja, kā sevi pasargāt no uguns nelaimēm, krāpniecības un kas jāievēro, lai medikamentu lietošana būtu droša.

Konsultācijas videoformātā

Samitā piedalījās arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa. Viņa savā uzrunā pieminēja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pirmajā valdības sēdē sacīto vēlējumu — lai ministri ne tikai sēž savos kabinetos, bet arī brauc uz reģioniem un tiekas ar cilvēkiem. Sarunājas, sadzird to, kas iedzīvotājus satrauc. “Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā ir digitālā joma, programmas, kurās paredzēts veikt apmācības arī senioriem. Ticu, ka daudzi jau māk izmantot datorus un sociālos tīklus, bet mūsdienās digitālās prasmes aptver krietni lielāku iespēju loku, piemēram, elektronisko parakstīšanos, kas jau ir sarežģītāk. Eiropas Savienības finansētā programmā, kas būs pieejama arī Aizkraukles novadā, varēs mācīties un apgūt digitālās prasmes. Tas ir būtiski, lai varētu pieteikt kādu pakalpojumu. Tā kā šobrīd ļoti strauji attīstās mākslīgais intelekts, mums jābūt ļoti uzmanīgiem — vai tas, ko mēs redzam, ir patiess. Mūsdienās ir svarīgi iemācīties atpazīt viltus ziņas un profilus. Kā ministrija esam atbildīgi, lai to varētu izdarīt — atpazīt. Ne visi lietos datorus, ne katram tas ir pieejams un vajadzīgs. Ministrijas pārziņā ir vienotie valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centri.

Šeit sev interesējošus jautājumus var noskaidrot tie, kuriem nav datora vai digitālo prasmju. Šobrīd Latvijā ir 200 šādi centri, plānojam, ka to skaits būs 500 — katrā pagastā. Šeit cilvēki pakalpojumus varēs saņemt mutiski, rakstiski, telefoniski un no nākamā gada arī video režīmā. Ja būs nepieciešamība sazināties ar kādu speciālistu, kas nevar atbraukt, tad vairākiem pakalpojumiem varēs saņemt video konsultāciju,” uzrunā sacīja ministre.

Anita Ostrovska, Aizkraukles novada Kultūras pārvaldes metodiķe, prezentācijā pastāstīja par aktualitātēm nevalstisko organizāciju (NVO) jautājumos. Nākamajā gadā būs iespēja virzīt savas idejas, ko īstenot līdzdalības budžetā, un Aizkraukles novadā tie būs 160 000 eiro. Tāpat ideju īstenošanai iespējams piesaistīt pašvaldības finansējumu, piedaloties ikgadējā mazo projektu konkursā. A. Ostrovska klātesošos informēja, ka 9. oktobrī no pulksten 14 līdz 17 ir iespēja pieslēgties semināram par NVO dibināšanu, savukārt 16. oktobrī notiks seminārs par grāmatvedības uzskaiti biedrībās un ziedojumu piesaisti.

Māca atpazīt krāpniekus

Pārejot pie drošības tēmas, pirmie runāja Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji — Guntars Laukazīle, Aizkraukles daļas komandieris, un Arturs Grikpedis, Jaunjelgavas posteņa komandieris. Vīri ne tikai atgādināja par ugunsdrošību apkures sezonas sākumā, bet arī izglītoja par citiem bīstamiem faktoriem. VUGD pārstāvji neieradās ar tukšām rokām — kā uzskates materiāli līdzi bija paņemti vairāki dūmu detektori, no kuriem dažus saņēma aktīvāko jautājumu uzdevēji. Vēl pirms pasākuma kāds kungs glābējiem bija dalījies novērojumos, ka mājās uzstādītais dūmu detektors pārstājis mirgot. G. Laukazīle paskaidroja, ka, nospiežot pogu, var pārbaudīt ierīces darbību — ja tā pīkst, tad strādā, ko arī nodemonstrēja viņa kolēģis un kultūras nama zālē atskanēja pīkstieni. Vidēji ierīces baterija kalpo divus gadus, svarīgi atcerēties to nomainīt. VUGD pārstāvji pastāstīja arī par drošu elektroierīču lietošanu, un to, kādēļ ir svarīgi pirms apkures sezonas veikt skursteņu tīrīšanu, ko dara sertificēti skursteņslauķi. Kādai kundzei radās jautājums par saules paneļiem — cik tie ir droši no ugunsdrošības viedokļa? G. Laukazīle paskaidroja, ka ugunsnelaimes gadījumā tos dzēš tāpat kā visu, ar ūdeni, galvenais pirms tam atvienot no sprieguma. Paši saules paneļi aizdegties nevar, taču viņam ir zināms gadījums, kad īssavienojuma dēļ ugunsnelaime sākās paneļu ievades kastē.

Par aktuālo farmācijas jautājumos informēja Jaunjelgavas aptiekas farmaceite Zane Andžāne. Viņa paskaidroja kompensējamo zāļu izsniegšanas kārtību, kā darbojas sistēma. Atgādināja par pareizu zāļu uzglabāšanu un lietošanu, izglītoja par antibiotikām un uztura bagātinātājiem.

Par krāpniecības gadījumiem seniorus izglītoja Dana Isajeva, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa prevencijas grupas inspektore. Krāpnieku nagos bieži krīt tieši seniori. Lielākoties naudas līdzekļus izkrāpj tieši telefonkrāpnieki, kas izliekas par Valsts policijas darbiniekiem, medicīnas pārstāvjiem, glābējiem, bankas darbiniekiem, mobilo sakaru operatoriem vai pat radiniekiem. Visbiežāk šīs personas komunicē krieviski, taču ir fiksēti gadījumi arī latviešu valodā. “Mākslīgais intelekts var atveidot balsis, tādēļ var saņemt zvanu no krāpnieka, kas runā pazīstama cilvēka, tuvinieka balsī. Ja sarunā kaut kas šķiet aizdomīgs, vajag pārtraukt telefonsarunu un sazināties ar zināmo cilvēku, lai pārliecinātos, vai tiešām viņš tikko jums zvanīja. Krāpnieki sākotnēji iemanto uzticību, runā par ikdienišķām tēmām, pēc tam liekot veikt konkrētas darbības. Krāpnieki zvana un melo, iebiedē, ka jūsu radinieks ir nonācis ceļu satiksmes negadījumā vai citā nelaimē, ir vainīgs, tādēļ nepieciešama nauda, lai nesāktu kriminālprocesu. Izdoma naudas izkrāpšanai ir plaša. Krāpnieki neļauj apdomāties, steidzina spiežot uz jūtām. Neilgā laikā kurjers piebrauc pēc naudas un nozūd,” par krāpniecības gadījumiem stāstīja inspektore. Viņa aicināja seniorus būt modriem un izvērtēt katru aizdomīgu zvanu, lai neiekristu krāpnieku nagos. Tāpat svarīgi ir ievērot drošību internetā, izvairīties no aizdomīgām mājaslapām un nevērt vaļā nepārbaudītus e-pastus ar saitēm, kas aktivizē vīrusus un nolasa bankas datus. Kā arī attālināti nesniegt piekļuvi, personas un bankas datus “it kā” pakalpojumu sniedzējiem vai bankas darbiniekiem.

Jautājumu skaits sarūk

Sandra Smona, Jaunjelgavas kultūras centra direktore, skaidro, ka ik gadu tēmas ir mainīgas, pielāgojot aktuālajiem tematiem. Pasaules kontekstā daudz tiek runāts par militāro drošību, taču katram jādomā arī par personīgo drošību. Šogad izpalika brīvais mikrofons jeb jautājumu un atbilžu sadaļa vietvaras un dažādu jomu pārstāvjiem. S. Smona stāsta, ka I. Bērziņas klātbūtne bija liels pienesums pasākumam, kas vienlaikus ietekmēja vadības pārstāvniecību samitā. Aizkraukles novada domes un Jaunjelgavas apvienības vadība ikdienā iedzīvotājiem ir labi pieejama, sasāpējušo un aktuālo jautājumu atbildes ikdienā tiek saņemtas, izmantojot arī pašvaldības mobilo aplikāciju. “Pirms pasākuma nesaņēmām iesūtītus jautājumus. Jo mazāk jautājumu, jo vairāk tas liek domāt, ka novads lēnām sakārtojas. Ar katru iepriekšējo samita gadu jautājumu skaits saruka.

Cilvēki nāk, lai uzzinātu jaunākās tendences un labi kopā pavadītu laiku. Šogad samitu apmeklēja mazāk cilvēku, izplatījusies kovida saslimšana, ko neviens paredzēt nevarēja,” pēc pasākuma sacīja S. Smona. Kultūras centra direktore priecājas par uzrunāto lektoru atsaucību. Cilvēki labprāt atsaucās un pieredzē dalījās bez atalgojuma — sociāli atbildīgi.

Pasākumu muzikāli krāšņāku un interesantāku darīja Mihaila Maškova seno mūzikas instrumentu izstāde un to paraugdemonstrējumi. Trīs stundu lekciju laikā par izkustēšanās svarīgumu ar praktisku piemēru un dalībnieku iesaisti atgādināja fizioterapeite Jurgita Iesalniece, savukārt samita saviesīgajā daļā par mūziku gādāja Andris Mucenieks un Valters Mucenieks.

Viedokļi

INĀRA VILNE,

Jaunjelgavas senioru klubiņa vadītāja

— Samits aizvadīts godam, tas bija gaidīts un svarīgs notikums. Senioriem bija lietderīgi dzirdēt atgādinājumus un padomus par ugunsdrošību mājokļos. Bija ļoti labi, ka runāja par krāpniekiem, kas uzdarbojas internetā vai telefoniski, taču skaudrā realitātē ir tāda — kamēr nav gūta mācība, tikmēr brīdinājumos neieklausās. Zinu to no sava gadagājuma cilvēkiem — kamēr pašu neskar šādi gadījumi, tikmēr izpratne par draudiem neveidojas. Taču runāt un skaidrot tāpat vajag.

Pēc samita ar domubiedriem nonācām pie secinājuma, ka ar senioriem jārunā vēl vairāk, jāmeklē vairāk iespējas pulcēties un sanākt kopā. Grūtākais ir izvilkt seniorus no mājām, panākt viņu iesaisti. Varētu mēģināt sanākt šaurākā lokā, katrā tikšanās reizē pievēršoties vienai konkrētai tēmai.

Liels paldies kultūras centram par samitu, pēcpusdiena bija izdevusies. Ļoti patika sākums, ierodoties sagaidīja jestra mūzika un mūsu jaunības laiku mūzikas instrumentu izstāde. Tas radīja pacilājumu un vairoja kopības sajūtu. Tieši to vajag aiznest līdz tiem senioriem, kas samitu neapmeklēja. Ja cilvēks atnāk vienreiz, tad arī nākamreiz būs. Mēs visi mākam čīkstēt, bet ne visi esam gatavi piecelties un darīt.

EDĪTE OSĀNE, biedrības “Sērenes ļaudis” vadītāja

— Senioru samitu Jaunjelgavā apmeklēju katru gadu. Visi trīs samiti ir bijuši krasi atšķirīgi, tos vieno mērķis — senioru labklājība un izglītošana.

Samits ir augstākā līmeņa sanākšana, kurā parasti runā augsta līmeņa pārstāvji, tomēr man vairāk gribētos priekšlikumus un pieredzi no citu apdzīvotu vietu pārstāvjiem. Kā biedrību un senioru kopienu pārstāvji tiek galā ar pensionāru iesaistīšanu, palīdzēšanu viņiem un atbalsta sniegšanu. Senioriem saskarsmē valda noliegums — ai, nu ko nu es, vai man tas ir vajadzīgs. Seko vientulība, neatzīšana no jaunās paaudzes, kas nospiež vecāka gadagājuma cilvēkus. Ļoti vēlētos uzzināt citu novadu pieredzi šajā jautājumā.

Runājot par izglītošanos, zinu, ka Sērenes senioriem ir vajadzīga apmācība maksājumu veikšanā, jo, sākot ar oktobri, piemēram, ūdensapgādes pakalpojumu nodrošina SIA “Aizkraukles ūdens”.

Oktobris ir senioru mēnesis, šajā laikā ir būtiski aktualizēt svarīgos jautājumus, būt aktīviem. Mums nav senioru biedrības, bet cenšos pensionāriem stāstīt par mūsu biedrību un iesaistīt viņus tās darbībā. Esam neliela un nesen izveidota biedrībai, kurai vēl ir daudz jāstrādā.

+ 50