Atbildes nebūs!

Nedēļu biju atvaļinājumā un šajā laikā darba e-pastā īpaši neiedziļinājos. Tādēļ vakar, pirms ķerties klāt darbiem, kārtīgi izskatīju e-pastā saņemtās vēstules. Viena uz mirkli lika asinīm sastingt: “Labrīt, paldies, ka izlasījāt savu apsūdzību, kas jau divas dienas sēž uz mana galda!” Nākamajā mirklī mana asinsrite jau atgriezās normālā darbībā un varēju plati pasmaidīt. Biju saņēmusi sasaukšanu, uz kuras trīs logo — Policijas, Tieslietu ministrijas un “Europol” —, pēc Valsts policijas ģenerāldirektora un Nepilngadīgo aizsardzības nodaļas priekšnieka lūguma. Ko tad man inkriminē? Izrādās, uz mani attiecas vairākas (!) spēkā esošas tiesvedības — porno vieta, bērnu porno, kiberpornogrāfija. Oho! Man noteikti jāsazinās e-pastā, rakstot savus pamatojumus, lai tie tiktu izskatīti sankciju izvērtēšanai to stingri noteiktā 72 stundu termiņā. Tālāk norādīts, kas būs, ja es to neizdarīšu. Svarīgo dokumentu parakstījis “Valsts policijas ģenerāldirektors” Roberts Blūzmans. Arī tekstam pietrūkst loģiskuma, vērojamas gramatiskās kļūdas.

Vēstule e-pastā “iekrita” 10. martā, kas bija svētdiena, izlasīju to tikai vakar, 18. martā.

Šajā laikā šķērsoju divu Eiropas valstu robežas, uz mani neviens pat aizdomīgi nepaskatījās.

Pirmdienas rītā klausījos Latvijas Radio ziņas, kur komentāru sniedza Valsts policija, un skaidri dzirdēju, ka iestādes priekšnieks, nevis ģenerāldirektors, aizvien ir Armands Ruks. Savulaik esmu saņēmusi vēstuli pat no Interpola, un šāda veida dokumentus e-pastā neviens nesūta. Tos sūta pa pastu, un par to saņemšanu ir jāparakstās. Un cienījamais Roberts Blūzmans no manis atbildi nesagaidīs, bet viņa sūtījums “ielidoja” miskastē.

Šādas vēstules ir viltojums un krāpšana, un es noteikti neesmu ne pirmā, ne pēdējā, kas šādas “ziņas” saņem. Arī atbildēt uz tādām nevajag, jo tām parasti seko personas datu izvilināšana un naudas izkrāpšana, t. i., samaksāt “naudas sodu”, lai tiesvedība tiktu izbeigta.

Uzmanība un piesardzība nekad nav par ļaunu, arī šādos gadījumos. Kiberdrošības eksperti brīdina, ka nevajag domāt, ka krāpnieki runā tikai krievu valodā. Krāpniecības gadījumi notiek arī latviešu valodā. Un ne tikai “bankas lietās”, bet jebkurās citās. Ja kāds krāpnieks ticis klāt mūsu “Gmail” kontam, var izlasīt visus sūtījumus, ko saņemam, arī komunālo pakalpojumu rēķinus. Tādēļ pakalpojumu sniedzēja vārdā var atsūtīt savu rēķinu. Pēc izskata tādu pašu, tikai ar sava konta numuru. Tāpēc rūpīgi jāsargā ne tikai bankas dati, bet arī piekļuve e-pastam. Ne velti saka: sargā pats sevi, un Dievs tevi sargās. Tāpēc, ja aizdomīgs zvans, sarunu neturpināsim, ja aizdomīga e-pasta vēstule, uz to neatbildēsim.