Aizkraukles novada pašvaldība šogad atsākusi rīkot tikšanās ar iedzīvotājiem, dodoties uz apvienībām. Pirmā aizvadīta Pļaviņās.

Vīrusu laiks darījis savu, un uz tikšanos šoreiz neieradās Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums un Pļaviņu apvienības vadītājs Andris Ambainis. Ar iedzīvotājiem tikās pašvaldības priekšsēdētāja vietnieki Dainis Vingris un Andris Zālītis, domes izpilddirektors Uldis Riekstiņš, kā arī dažādu jomu pašvaldības speciālisti. Tikšanos ievadīja Zemessardzes pārstāvja demonstrācija, kam jābūt tā dēvētajā 72 stundu somā, kā arī dalījās savā pieredzē, ko tajā likt. Daudz kas no tā cilvēkiem bija zināms, bet ieteikumi bija vērtīgi, kas varētu noderēt ne tikai kritiskās situācijās.

Brauc, kā labpatīk

Iedzīvotāju nebija daudz, bet aktuālie jautājumi izskanēja. Daļa no tiem bija par sabiedrisko kārtību — zāles pļaušanu gan privātajos, gan pašvaldības īpašumos, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem un citiem. Tos skaidroja Aizkraukles novada pašvaldības policijas inspektors Ainis Liepiņš.

— Saistībā ar zāles pļaušanu, jaunie saistošie noteikumi par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu pašvaldībās stājās spēkā pagājušā gada vasarā, un, ņemot vērā pašvaldības policijas kapacitāti, iespēju robežās kontrole veikta, bet, visticamāk, nebija pietiekama. No pagājušā pavasara līdz gada beigām Pļaviņu apvienībā uz vietas pašvaldības policijas inspektora nebija, bet šobrīd ar kolēģi esam atgriezušies, kas uzlabos īpašumu kopšanas kontroli, — teica Ainis Liepiņš.

Jautājumu iesniedzēja gan ar šo atbildi nebija mierā, jo vairākas vietas pilsētā jau ilgstoši ir nesakoptas. Acīmredzot pietrūkst kopīgas rīcības, lai būtu kārtība.

Daudzi iedzīvotāji novērojuši, ka bieži vēlās vakara stundās kravas automašīnas brauc cauri pilsētai, kas ne visām ir atļauts. Ir arī tādi autovadītāji, kuri nogriežas Atvaru ielā uz skolas pusi no Daugavas ielas, braucot pretējā braukšanas virzienā, un jūtas nesodīti, lai arī šajās vietās ir novērošanas kameras. Ierobežot vajadzētu arī satiksmes kustību Lielajā krasta ielā, jo situācija ar Daugavas krastu tur ir kritiska. Kā atzina pašvaldības pārstāvji, krasta stiprināšanai pie šīs ielas 2019. gadā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izstrādāja projektu, darbu izmaksas aprēķinot vismaz deviņu miljonu eiro vērtībā. Pašvaldībai tādu līdzekļu nav, un to nav radusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Arī projektu iespēju šiem darbiem pagaidām nav.

Visur nevar būt klāt

Saistībā ar videonovērošanu Daugavas ielā, krustojumā ar Atvaru ielu un citviet, Ainis Liepiņš skaidroja, ka kameras darbojas, bet ierakstā diennakts tumšajā laikā nevar nolasīt transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmes. Pašvaldības policistu darba laiks šobrīd ir no 8 rītā līdz 17 vakarā, bet vēlāk jāvēršas valsts policijā. Daļai kravas auto ir atļauja braukt cauri pilsētai, bet daļai nē, un šis ir jautājums, kam jāpievērš lielāka uzmanība. Labs risinājums būtu novēršanas kameras ar augstāku izšķirtspēju arī naktī, jo nepārtrauktu policistu uzraudzību nevarēs nodrošināt.

Iedzīvotāji uzmanību pievērsa arī satiksmes intensitātei Rīgas ielā, iebraucot Pļaviņās no Aizkraukles puses. Bieži transportlīdzekļu vadītāji traucas ar pārāk lielu ātrumu, ko fiksē tur esošais ātruma mērītājs. Tas gan nav sertificēts un ir tikai ar informējošu funkciju, lai autovadītāji zinātu, ar kādu ātrumu brauc pilsētā un nepieciešamības gadījumā to samazinātu. Gan pašvaldības pārstāvji, gan policijas inspektors atzina, ka risinājums būtu, ja mērītāju sasaistītu ar luksoforu, kā tas ir Daugavas un Atvaru ielas krustojumā pie skolas. Bet tie atkal ir līdzekļi, tomēr varētu rosināt izvietot šajā vietā pārvietojamo fotoradaru.

Ainis Liepiņš arī aicināja visos neskaidrajos jautājumos, redzot vai saskaroties ar kādu pārkāpumu, sazināties ar Aizkraukles novada pašvaldības policiju gan pa tālruni, gan e-pastā un pašvaldības mobilajā aplikācijā.

Pārmet neinformētību

Šobrīd Pļaviņās sācies Daugavas ielas posma remonts no Raiņa ielas sākuma līdz Odzienas ielai, un tas ir slēgts satiksmei. Iedzīvotāji ir satraukti par lielo automašīnu plūsmu citās pilsētas ielās, kas bojās izremontētās Raiņa ielas segumu un citu infrastruktūru. Neapmierināti ir arī uzņēmēji par to, kā šis remonts ietekmēs viņu darbību un piekļuvi īpašumiem. Vai projektā iekļauti labākie tehniskie risinājumi šī posma pārbūvei?

Kā uzsvēra pašvaldības pārstāvji, šis projekts saņemts mantojumā no Pļaviņu novada. Iecere atbalstīta un darbi sākušies. Ja to nepārtraukti pārskatītu, ņemot vērā katra ieteikumus un vajadzības, visticamāk nevarētu uzsākt vispār. Projektējot to, galvenokārt vērā ņemta drošība, bet ne katra ērtības. Tas visticamāk nav pats ideālākais projekts, un kaut kādas izmaiņas iespējamas, bet ne pēc katra vēlmēm. Vēl esot jāņem vērā, ka darbu gaitā nāksies saskarties ar iepriekš neparedzētām situācijām.

Daļa uzņēmēju ar to nav mierā, pārmetot pašvaldībai, ka nav uzklausīti un nebijusi iespēja arī iepazīties ar visu projekta informāciju, būvdarbu gaitu un citiem faktiem. Nav notikusi arī iepriekš izsludinātā projekta prezentācija. Andris Zālītis atzina, ka nevienas oficiālas iebildes par projektu nav, ir tikai emocijas, tāpēc nav iemesla to pārtraukt. Emocijas par šo jautājumu virmoja arī šajā tikšanās reizē, bet darbi ir sākušies.

Jāizvērtē prioritātes

Daugavas ielas pārbūve ir viens no projektiem, ko īsteno Pļaviņu apvienībā. Kā informēja pašvaldības attīstības nodaļas vecākā projektu vadītāja Olita Znotiņa, Aizkraukles novada dome pārņēma visus bijušā Pļaviņu novada iesāktos projektus, kā arī īstenoti jauni. Olita Znotiņa atgādināja, ka 2023. gadā sākta vienota Aizkraukles novada teritorijas plānojuma izstrāde, kas jāpabeidz līdz 2025. gadam. Notikusi teritorijas apsekošana, tikšanās darba grupās, un visa aktuālā informācija būs pieejama platformā “GeoLatvija.lv”. Ja iedzīvotājiem saistībā ar plānojumu ir kādi ierosinājumi, tos izskatīšanai var iesniegt pašvaldībā.

No iedzīvotājiem izskanēja jautājums par Pļaviņu atklāto peldbaseinu, kas slēgts sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Tā atjaunošanai nepieciešamo līdzekļu pašvaldībai pagaidām nav, jo prioritāte ir ceļu remonts. Pagaidām nav arī projektu, kuros varētu gūt finansējumu šiem darbiem, bet attīstības nodaļa seko līdzi aktuālajam piedāvājumam.

Uldis Riekstiņš atzina, ka šobrīd pašvaldībām valsts deleģējusi daudz papildu pienākumu, kas prasa arī līdzekļus. Līdz ar to arvien grūtāk realizēt pamatfunkcijas, kur vēl ieplānot lielākus darbus. Pļaviņas gan ir labā situācijā, jo tur jau īstenoti un iesākti daudzi nozīmīgi darbi, par ko var priecāties. Turpmāk visas vēlmes apmierināt, visticamāk, nevarēs, ja līdzekļus nevarēs piesaistīt no malas.

Dainis Vingris piebilda, ka problēmas rada arī pieaugušās aizņēmumu procentu likmes. Pašvaldības aizņēmumiem tikai Pļaviņās īstenotajiem projektiem procentu summa esot 325 000 eiro gadā. Jāmaksā arī pamatsumma un kopā tas ir pietiekami daudz, ko varētu ieguldīt citos darbos, bet ir tā, kā ir.

Emocijas nerimst

Andris Zālītis uzsvēra, ka daudzi jautājumi un problēmas ir tādas, ko vislabāk var risināt uz vietas, jo ne pašvaldības izpilddirektors, ne cits darbinieks nebrauks uz Pļaviņām pļaut zāli vai paveikt vēl kādu citu darbu. Ja pārvaldnieks problēmu nerisina, jāvēršas pie novada amatpersonām. Daudz ko var atrisināt, situāciju izrunājot. Naudas gan visam vienmēr ir un būs par maz.

— Februārī pieņemsim lēmumu par iedzīvotāju padomēm, kas pašlaik nodots apspriešanai deputātiem. Jāizlemj, cik padomes ir vajadzīgas, cik iedzīvotāju tajās būs un kāds būs padomes ievēlēšanas process. To būtība ir aptvert lielāku iedzīvotāju daudzumu, bet galvenais ir pašu vēlme iesaistīties un darboties. Pašvaldība palīdzēs sākotnēji ar izveidi, bet tālāk gan tikai paši, — teica Andris Zālītis.

No vietalviešiem izskanēja arī bažas par uzņēmuma “Taka M” plānoto atkritumu pārstrādi, kas iedzīvotāju ieskatā būs tik bīstama, ka noteikti noderēs prezentētais 72 stundu somas komplekts. Andris Zālītis vēlreiz skaidroja, kā virzās šī iecere, par ko vairākkārt informēja arī “Staburags”.

Aktuāls Pļaviņās ir jautājums par dambja remontu, kur izveidojušies bīstami nogruvumi, kas ir jau tuvu bruģētajam gājēju celiņam. Pēc pērnā gada janvāra plūdiem valsts līdzekļi piešķirti Jēkabpilij, bet vajadzēja arī Pļaviņām, jo atsevišķas vietas jālabo steidzami. Pašvaldības pārstāvji tam piekrita, un šis darbs, visticamāk, jāieraksta prioritāro darbu sarakstā.

Sveiks bērniņus

Iedzīvotājus interesēja, vai arī Pļaviņās sveiks jaundzimušos bērniņus. Savulaik ar Dzimtsarakstu nodaļas iniciatīvu rīkotais pasākums aizvadītajā laikā nav noticis. Aizkraukles kultūras nodaļas vadītāja Anta Teivāne informēja, ka nauda šim mērķim pašvaldības budžetā ir paredzēta, bet kurā laikā un kā rīkot pasākumu, ir katras apvienības ieskatā. Neraugoties uz pārtraukumu, visu bērniņu ģimenes saņems apsveikumu. Iedzīvotāji rosināja informāciju par šo un citiem jautājumiem sniegt aktīvāk.

Anta Teivāne informēja, ka novada svētki 1. jūnijā notiks Koknesē, un šogad akcents ir gatavošanās skolēnu dziesmu un deju svētkiem.

Noslēgumā kāda no pļaviņietēm atzina — skumji, ka uz šo tikšanos bija atnācis tik maz cilvēku, jo plūdu zonā dzīvojošajiem būtu bijis nozīmīgi zināt, ko prezentēja zemessardzes pārstāvis. Pļaviņiešiem aktuāli daudzi citi jautājumi, kas nebija skatīti šajā reizē, un žēl, ka atbildes nesniedza Pļaviņu apvienības pārvaldes darbinieki. Novada pašvaldības pārstāvji solīja pievērst uzmanību visiem jautājumiem, un uz tiem atbildēt sadarbībā ar pārvaldi. 

2022. gadā īstenotie projekti

◆ Raiņa ielas ar šķērsielām 1. un 3. posma pārbūve — 4 934 283,74 eiro (Valsts kases aizņēmums — 2 987 845 eiro).

◆ Veikala pārbūve par bibliotēku Raiņa ielā 45, Pļaviņās, un mēbeļu iebūve — 534 350,42 eiro (Valsts kases aizņēmums — 400 000 eiro).

◆ “Iedvesmas bibliotēka 2022” — oriģināls dizaina grāmatu plaukts, interaktīvs ekrāns un 3D brilles Pļaviņu bērnu bibliotēkas telpās — 7810,97 eiro (Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības līdzfinansējums — 4965,76 eiro).

◆ Eiropas kaimiņattiecību instrumentu projekts “Uzlabojumi sociālās aprūpes pakalpojumiem mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām: aprūpe tuvāk mājām” Pļaviņu sociālās aprūpes centrā — 234 510,89 eiro (90% Eiropas Savienības finansējums).

◆ Ielu apgaismojuma izbūve Pļaviņās, Lakstīgalu ielā (9325,29 eiro), Ķiršu ielā (9949,44 eiro), Sveķu ielā (1804,09 eiro), posmā no Skanstupītes līdz Lielajai ielai (24108,34 eiro), posmā no Daugavas ielas 4 līdz Pasta ielai (23825,19 eiro). Visi darbi veikti ar pašvaldības finansējumu.

◆ Daugavas krasta labiekārtošana Lielā krasta ielā, Pļaviņās — 895,10 eiro (biedrības “Daugavas savienība” finansējums).

◆ Pludmales volejbola inventāra iegāde un izvietošana Baseina ielā 1, Pļaviņās — 732 eiro (biedrības “Daugavas savienība” finansējums).

◆ “Kamermūzikas dienas” — 1850 eiro (Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums).

◆ Mūzikas un dejas mākslas izglītības iestāžu materiāltehniskās bāzes uzlabošana, pianīna iegāde Pļaviņu Mūzikas skolai — 3000 eiro (AS “Latvijas valsts meži” un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums).

◆ “Kamermūzika/koncerts un meistarklase Pļaviņās” — 750 eiro (Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums).

◆ Teritorijas plānojums — Aizkraukles novada Pļaviņu pilsētas, Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa — 22 022 eiro (pašvaldības).

Prioritātes nākotnē

◆ Daugavas ielas posma ceļa seguma atjaunošana no Upes līdz Robežu ielai Pļaviņās.

◆ Lielās ielas seguma atjaunošana Pļaviņās.

◆ Atvaru ielas pārbūve Pļaviņās.

◆ Dzirnavu ielas seguma atjaunošana Pļaviņās.

◆ Dzelzceļa ielas un ūdensvada atjaunošana Pļaviņās.

◆ Skeitparka izbūve.

◆ Sociālā dienesta ēkas Daugavas ielā 4, Pļaviņās, energoefektivitātes paaugstināšana.

2023. gadā īstenotie projekti

◆ Vides piekļūstamības nodrošināšanas pasākumi ēkai Daugavas ielā 4, Pļaviņās — 45 284,77 eiro (85% AF finansējums).

◆ Veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumi Pļaviņās un tās apkaimē — no 2017. gada 30. maija līdz 2023. gada 31. decembrim notikuši 723 bezmaksas pasākumi dažādām iedzīvotāju grupām — 100 386,41 eiro (85% Eiropas Sociālā fonda un 15% Valsts budžeta dotācija).

◆ “Kamermūzikas dienas” — 4206,67 eiro (2666,67 eiro Valsts kultūrkapitāla fonda līdzfinansējums).

◆ Pašvaldības ēkas “Pagastmāja”, Vietalvā energoefektivitātes paaugstināšana — 404 308,93 eiro (85% ERAF un 3,75 % valsts budžeta dotācija).

◆ Vides un tūrisma objekts “Krēsls” Pļaviņās — 420 eiro (pašvaldības finansējums).

2023. gadā iesāktie projekti

◆ Daugavas ielas posma pārbūve no Raiņa līdz Upes ielai Pļaviņās — 1 997 507,22 eiro (85% Valsts kases aizņēmums).

◆ Reaģēšana uz klimata pārmaiņu riskiem un ekstremāliem laikapstākļiem, to novēršana Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģionā (videokameras, strāvas ģeneratori, ūdens sūkņi, peldētapmācības bērniem, ūdensnecaurlaidīgi tērpi u. c.) — 82 324,08 eiro (80% ES finansējums).

◆ Izstrādāts skeitparka tehniskais projekts — 90 000 eiro.

◆ Publiskās ārtelpas attīstība Rīgas ielā 4, Pļaviņās. Iesniegts ES kohēzijas politikas programmas 2021. — 2027. gadam projektu konkursā — 251 875 eiro (85% ERAF finansējums). Rezultāti, vai projektu apstiprinās, būs zināmi 2024. gada martā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.