Plānoto partnerattiecību institūtu skaidro Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins: ļaunuma no tā nav

Vislielākā problēma, ka daļa sabiedrības šo jautājumu skata caur “gultas prizmu”. Dibinot šo normu, katrs domā pats, kā viņš dzīvos. Pamatideja ir vienkārša — ja diviem cilvēkiem ir kopēja saimniecība, vēlme rūpēties vienam par otru, ja viņiem nav vienalga, kas notiek, viņi var šo juridisko veidu izvēlēties. Ja tie ir sieviete un vīrietis, viņi ar laiku var arī apprecēties, ja viendzimuma pāris, tad viņi sakārto savas juridiskās attiecības. Bet jāņem vērā, ka visas problēmas netiek atrisinātas, un viens no jautājumiem ir — vai partneris būs mantinieks? Ja būs testaments, būs arī mantinieks. Ir grozīti atsevišķi likumi kopā ar likumu par notariātu. Notariāta likums paredz, ka tādu līgumu var slēgt un kas var slēgt; Likumā par fizisko personu reģistru nostiprinās, ka informācija ir reģistrējama un to var dabūt; un atsevišķi likumi, kas saistīti ar korupcijas novēršanu, un tas nozīmē, ka partneris būs jānorāda deklarācijā. “Saskaņā ar likuma grozījumiem, piemēram, priekšnieks varēs lemt par to, ka iepirkuma konkursā nevar uzvarēt cilvēks, ar kuru ir attiecības. Ja diviem cilvēkiem ir vieglāk dzīvot, viņi no tā gūst mieru un aizsardzību un nevienam no tā nekas nav atņemts, kāpēc tas nebija jāizdara? Ir konservatīvi cilvēki un dažādi viedokļi, bet šeit mēs runājam par to, ka valstij ir pienākums aizsargāt ikvienu cilvēku. Ja divi cilvēki norāda, ka viens par otru rūpējas, viņi grib, lai viņu intereses un attiecības arī būtu aizsargātas, mēs to varam saukt par partnerību, neredzu pamata teikt nē,” teic Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.