Bez apdrošināšanas būtu krietni zaudējumi. Birokrātijas dēļ jāalgo papildu darbinieks

Šī gada dramatiskie laikapstākļi ir aktuāla tēma lauksaimniekiem. Tie ietekmē gan ražas apjomus, gan kvalitāti, gan ekonomisko situāciju. Sausums, sals, krusa, vētra, lietusgāzes — zemnieki šogad izbaudīja pilnu pārsteigumu spektru. Daudz runāts par iespēju sējumus apdrošināt, tomēr dažādi zemūdens akmeņi apdrošināšanas līgumos daļai lauksaimnieku nerada uzticību šādam pakalpojumam. Savā pieredzē dalās Nauris Smirnovs no zemnieku saimniecības “Pumpuri” Zalvē.

Rapsi “izkūla” krusa

Kā Nauris saka — esam ģimenes saimniecība ar 500 ha aramzemes, un tā ir aptuveni četru kilometru rādiusā ap Zalvi. Lai visus lauku darbus varētu paveikt ātri, kompakti, bez liekiem gariem pārbraucieniem. Kvantitātes vietā izvēlas strādāt kvalitatīvi.

Par šo gadu viņš saka — ļoti svarīgi bija apdrošināt sējumus. Nu jau aptuveni desmit gadus izmanto vācu apdrošināšanas kooperatīva “Vereinigte Hagel” (“VH”) pakalpojumus. Nauris to sauc par veiksmes stāstu, jo līdz šim, lai kāda stihija būtu skārusi sējumus, apdrošinātāji bez ierunām zaudējumus atlīdzinājuši. Iepriekš sadarbību mēģināja veidot ar kādu Latvijā bāzētu apdrošinātāju. Diemžēl reizē, kad krusa iznīcināja 90% griķu ražas, tas uzskatīja, ka zaudējumu apmērs nemaz nav tik liels. Arī šogad augustā, kad Latviju pārstaigāja krusas mākonis, lielu postu nodarot Tērvetē, Jaunpilī, tas garām nepagāja arī “Pumpuru” laukiem. Lielākā skāde rapša laukam, kur negaiss “izkūla” vairāk par 60% potenciālās ražas. Eksperts no “VH” nedēļas laikā bija klāt, novērtēja situāciju un saimnieks mēneša laikā saņēma zaudējumu atlīdzību. Zemnieki, kuriem ir kredītsaistības bankās, pamatīgi riskē, izvēloties sējumus neapdrošināt. Jau vairākus gadus graudkopjiem daļu no apdrošināšanas polises izmaksām sedz valsts. Ar norunu, ka līdz ar to zemnieki neprasīs kompensācijas un motivēs izmantot apdrošināšanu. Iepriekšējos gadus to, ko valsts solīja, samaksāja pilnā apmērā. Šogad, kad apdrošināties gribētāju bija krietni vairāk, līdz šim no valsts saņemta vien puse no prēmijām paredzētā atbalsta.

Pretēji labajam stāstam par sējumu apdrošināšanu ir vēlme apdrošināt lauksaimniecības tehniku. Šogad plašā rādiusā ap Jēkabpili uzdarbojās zagļi. Arī “Pumpuri” krita viņu nagos. Diemžēl apdrošinātāji savlaicīgi līgumā smalkā drukā bija iekļāvuši punktus nebūt ne polises pircēja labā.

Mēslo mūsdienīgi

Ar šo gadu spēkā stājas jaunā subsīdiju politika, kurā viens no punktiem nosaka trīs metru platu joslu gar novadgrāvjiem, kurā sējumus nedrīkst mēslot un lietot pesticīdus. Iepriekš, kad visus gadus zemnieki strādāja ar vecajām metodēm, migloja, kaisīja minerālmēslus, buferzonas nevajadzēja. Tagad, kad saimniekošana uz lauka nozīmē augsnes karšu lietošanu, tieši konkrētai vietai piemērotu minerālmēslu devu un citu mūsdienīgu metožu izmantošanu, pēkšņi Eiropas Savienībai kļuva svarīgas grāvmalas. Minerālmēsli ir dārgi un lielākā izdevumu daļa ir tieši graudkopībā. Vadoties no lauku kartēm, piemēram, vienā lauka stūrī kāliju vajag 50 kilogramus uz hektāru, otrā – 200 kilogramus.

“Pumpuru” saimnieks saka, ka birokrātijas apmēri pieauguši tādā mēra, ka nāktos algot cilvēku, kas katru dienu datorā ievada datus par to, kas šajā dienā izdarīts uz lauka. Datu neuzrādīšana nozīmē mazākas subsīdijas. Nauris saka, ka viņš labāk saņem mazāku atbalstu, nekā pēc garas darba dienas vakaros vēl stundām sēž pie datora.

Šobrīd, oktobra otrajā pusē, viņš ar ziemājiem apsējis tik, cik plānots un pat vairāk. Lietavu dēļ ilgi nevarēja uzsākt rudens aršanu. Iepirkta aptuveni puse no nepieciešamā minerālmēslu apjoma. Šogad, salīdzinājumā ar pāris iepriekšējiem gadiem, to cena bija adekvāta. Toties ļoti viļņveidīgas ir graudu iepirkuma cenas. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”