Sunākstē atklās akadēmiķim Jānim Stradiņam un apgaismībai veltītu skulpturālo ansambli “Gaismas vārti”

2023. gada 9. septembrī plkst. 12.00 Sunākstes mācītājmuižas parkā tiks atklāts tēlnieka Ojāra Arvīda Feldberga skulpturālais ansamblis – viedvieta “Gaismas vārti”. Tas veltīts akadēmiķim Jānim Stradiņam, kuram šogad apritētu 90 gadi. Ansamblis vienlaikus godinās Gothardu Frīdrihu Stenderu (Vecais Stenders) un apgaismību. Pasākumu ar savu klātbūtni pagodinās Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Sēlijas pašvaldību vadītāji. Svinīgajā atklāšanā uzstāsies Sēlijas kori un draugi virsdiriģentes Agitas Rimšēvičas vadībā. Pasākumu noslēgs Ojāra Feldberga mākslas performance “Gaismas saņemšana”.

“Gaismas vārtiem” ir daudzdimensionāls raksturs, un tā kompozīciju veido universāla zīme ar horizontālu apļveida struktūru un četrdaļīgu plānojumu. Tās centrā slejas gaiša pulēta granīta kolonna, kura simbolizē gaismu. No tās uz četrām pusēm tiecas granīta plākšņu stari. Šie stari izlaužas cauri laukakmenim un sašķeļ to četrās daļās, izveidojot četrus pilonus. Tos var interpretēt kā četrus izglītotas nācijas stūrakmeņus – izglītību, zinātni, kultūru un valstiskumu – vai arī kā četrus dabas pirmelementus, debespuses, gadalaikus, cilvēka mūža posmus u.t.t., piedāvājot ikvienam radīt savu stāstu, balstoties uz personīgo pieredzi. Ansambļa kompozīcijā ir nolasāma krusta zīme, atgādinot par Sunākstes mācītājmuižu un Veco Stenderu kā teologu, reizē tā līdzinās vēsturiskām ornamentu zīmēm daudzviet pasaulē.

Ansambļa tapšanas iniciators un “Stendera biedrības” valdes loceklis, profesors Pēteris Stradiņš stāsta: “Mans tēvs Jānis Stradiņš juta īpašas simpātijas pret apgaismības laikmetu, augsti vērtēja Vecā Stendera paveikto un allaž centās to popularizēt savās publikācijās. Es abās personībās saskatu daudz kopīga – Stenderu un Stradiņu dzimtu vēsture savijusies ar Sēliju, abiem raksturīgas vispusīgas zināšanas, spēja iedvesmot un stingra ticība latviešu tautas gaišai nākotnei. Ceru, ka šis skulpturālais ansamblis būs kā viedvieta, kur smelties spēku, lai turpinātu sekot apgaismības idejām, kas bija tuvas abiem dižgariem. Es ļoti priecājos, ka mums ir izdevies to radīt tēvam tik mīļajā Sēlijā, un patiesi ceru, ka “Gaismas vārti” kļūs par īpašu garīgās enerģijas spēka avotu un aicinās katru apmeklētāju pārdomāt, kā sevi pilnveidot, lai palīdzētu Latvijai zelt un plaukt.”

“Gaismas vārtu” četru akmens pilonu ārpuse ir raupja, bet iekšējās plaknes ir gaismas pulētas gan tiešā, gan abstraktā nozīmē, un tās veido atvērtu telpu, kurā apmeklētāji ir aicināti ieiet, sajust garīgo spēku, kas krāts no Vecā Stendera laikiem un ar ko Jānis Stradiņš tik dāsni dalījās sava mūža laikā.

Viedvieta ir veidota gandrīz četrus gadus, pateicoties daudzu atbalstītāju atsaucībai un ieinteresētībai.

Akadēmiķa deviņdesmitgades piemiņas pasākumi turpināsies 14. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ar konferenci “IV Jāņa Stradiņa akadēmiskie lasījumi”. Šogad diskusija notiks par tēmu “No apgaismības līdz valstij”.