“Pasažieru vilciens” rosina izstrādāt dzelzceļa staciju iedalījumu. Aizkraukles stacija varētu būt B kategorijā

AS “Pasažieru vilciens” rosina izstrādāt dzelzceļa staciju iedalījuma modeli, kas balstīts uz pieejamo pakalpojumu klāstu tajās, piektdien Sabiedriskā transporta padomē stāstīja uzņēmuma pārstāvji.

“Pasažieru vilciena” piedāvājums paredz stacijas iedalīt četrās kategorijās, ņemot vērā pasažieru skaitu, ģeogrāfisko atrašanās vietu un mobilitātes potenciālu. 

Pirmajā jeb “A” kategorijā varētu ietilpt septiņas stacijas – Rīga, Ogre, Jelgava, Majori, Tukums I, Carnikava un Daugavpils.

Otrajā jeb “B” kategorijā varētu ietilpt 24 stacijas – Imanta, Sloka, Bulduri, Olaine, Zasulauks, Salaspils, Zemitāni, Zolitūde, Torņakalns, Lielvārde, Ikšķile, Sigulda, Aizkraukle, Saulkrasti, Krustpils, Skrīveri, Ķemeri, Rēzekne 2, Cēsis, Pļaviņas, Valmiera, Koknese, Dobele un Liepāja. 

Savukārt “C” kategorijā varētu ietilpt 20 stacijas – Dzintari, Ziemeļblāzma, Cukurfabrika, Babīte, Lielupe, Dubulti, Jāņavārti, Šķirotava, biznesa augstskola “Turība”, Ķegums, Vecāķi, Jaunogre, Brasa, Tīraine, Ozolnieki, Melluži, Priedaine, Pārogre, Garciems un Sarkandaugava. 

Visas pārējās dzelzceļa stacijas varētu iekļaut “D” kategorijā.

Paredzēts, ka “A” kategorijas stacijās būtu biļešu tirdzniecības automāti, informācijas punkts ar kasi, kā arī uzgaidāmā zāle. “B” kategorijas stacijās būtu uzgaidāmā zāle un biļešu automāti, “C” kategorijas stacijās arī būtu biļešu automāti, kā arī nojume, bet “D” kategorijas stacijās būtu nojume un digitāla formāta informācijas dēli, kas nodrošina reāllaika vilcienu kustības saraksta atspoguļošanu. 

Vietās, kur ir uzgaidāmā zāle, tā būtu apkurināma un kondicionējama telpa, kur pieejams noteikts sēdvietu skaits. Tāpat iecerēts, ka visu kategoriju stacijās būtu labierīcības, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti un zīdaiņu pārtinamā telpa. 

“Pasažieru vilciena” pārstāvji skaidroja, ka piedāvātie risinājumi ļautu samazināt ar telpu lietošanu un darbinieku resursiem saistītās izmaksas, kā arī uzlabotu operatīvās informācijas pieejamību pasažieriem. Tāpat tiktu paaugstināts pieejamo pakalpojumu līmenis kasēs, pārprofilējot tās par informācijas centriem. 

Pēc pašreizējiem aprēķiniem, “Pasažieru vilciens” varētu ietaupīt apmēram 1,067 miljonus eiro gadā, savukārt biļešu automātu uzstādīšana provizoriski varētu izmaksāt 2,484 miljonus eiro, neskaitot uzturēšanas maksu. 

“Pasažieru vilciena” pārstāvji aicināja izveidot trīspusēju darba grupu, kurā ietilptu “Pasažieru vilciena”, AS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un Autotransporta direkcijas pārstāvji, kā arī noteikt vēlamo termiņu, līdz kuram darba grupai jāizstrādā ziņojums par dzelzceļa staciju kategoriju modeli. 

LDz pārstāvji skaidroja, ka šobrīd saistībā ar “Pasažieru vilciena” iniciatīvu ir sasaukuši 14.martā trīspusēju sanāksmi, kurā plānots izdiskutēt priekšlikums. 

Jau vēstīts, ka “Pasažieru vilciena” apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 52,379 miljoni eiro, kas ir par 18,7% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt kompānijas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa pieauga par 0,2% – līdz 592 350 eiro.

2022.gadā “Pasažieru vilciens” pārvadāja 15,694 miljonus pasažieru, kas ir par 40,2% vairāk nekā 2021.gadā.

“Pasažieru vilciens” ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no “Latvijas dzelzceļa” veiktajām funkcijām. Iepriekš “Pasažieru vilciens” 100% bija “Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.

LETA