Vēlies mācīties attālināti? Svarīgāka par datoru un internetu ir pašdisciplīna

Pandēmijas gadi mums daudzas darbības iemācīja veikt attālināti. Viena no tām ir izglītošanās un tai pakārtoti kursi, dažādas nodarbības ar profesionālu ievirzi. Cik viegli ir mācīties tālmācībā? Kādas priekšzināšanas nepieciešamas? Kas ir grūtākais mācību procesā? Kāds tehniskais aprīkojums nepieciešams un kādas personīgās īpašības? Par to trīs īsas sarunas ar mācību uzņēmuma filiāles vadītāju, tiešsaistes vokālās skolas pārstāvi un aizkrauklieti, kura mācījās spēlēt kokli.

Neatceros savu pirmo nodarbību tiešsaistē, bet pagājušajā gadā vairākus mēnešus piedalījos pieaugušo apmācībā par Eiropas Savienības projektu vadību, kuras tiešsaistē rīkoja Latvijas Universitāte. Tā kā kursā bijām dažādu vecumu cilvēki, jāatzīst, ka man, piecdesmitgadniekam, reizēm bija sarežģīti “iebraukt” kārtējās jaunās datorprogrammās, kuras izmantojām uzdevumu risināšanā, niansēs. Atklāju arī vienu otru personīgo īpašību, kuru iepriekš nebiju sevī novērojis. Tomēr visam pāri bija arī šajā rakstā vairākkārt pieminētais apstāklis — nebija ieinteresētības. Tagad ar pārliecību varu teikt, ka projektu vadība tiešām nav manā personīgo interešu lokā.

Iesācējiem klātiene piemērotāka

Mācību centra “Buts” Aizkraukles filiāles vadītāja Inga Pinne stāsta, ka piedāvā trīs veidu apmācības — klātienes, attālinātās ar pedagogu, kur apmācāmais sarunājas kādā no tiešsaistes platformām, šajā gadījumā “MS Teams”. Trešais veids ir mācības e-vidē. Tas nozīmē, ka cilvēks viņam izdevīgā laikā piekļūst mācību materiāliem un ik pa laikam izpilda paštestu par informāciju, kas apgūta. Mācību beigās, lai iegūtu apliecību, ir vēl viena pārbaude testa veidā. Tas viss notiek attālināti.

Mācību aprakstā teikts, ka izglītojamiem būs jāstrādā ar noteiktām datorprogrammām. Inga Pinne saka, to apgūšana ir arī redzesloka paplašināšana. Vai būtu vērts tās apgūt vēl pirms mācību sākšanas? Viņa teic, ka programmas nav pārāk sarežģītas un nerada grūtības paralēli tiešajām mācībām. Tiem, kuri ar datoru ir “uz jūs”, tas gan varētu būt izaicinājums. Tāpēc pirms “Buts” rīkotajām nodarbībām datorprasmju uzlabošanā liks izpildīt testu, kas noteiks katra nodarbību dalībnieka pašreizējās zināšanas datora lietošanā. Eiropas Savienībā ir pieņemts vienots standarts — “digicomp”, kurā ir astoņi līmeņi. Katrs, kurš vēlas, mājaslapā mydigiskills.eu/lv var reģistrēties un aizpildīt testu, uzzināt, kādā līmenī ir viņa zināšanas datorlietās. Testu izpildīju arī es, un mans rezultāts ir starp augstu un vidēju. Vājākas vietas ir drošība un digitālā satura radīšana. Zināšanas vajadzētu uzlabot arī problēmu risināšanā. Pēc šī testa rezultātiem mācību uzņēmums izvērtēs pretendenta spējas apgūt konkrēto mācību vielu. Saliekot vienā grupā augsta un zema digitālo prasmju līmeņa cilvēkus, mācību process nebūs kvalitatīvs ne vieniem, ne otriem. Cilvēki ar zemu līmeni netiks līdzi apmācību procesam, bet otri garlaikosies.

Vai, mācoties e-vidē, nozīme ir personīgajām īpašībām? Inga Pinne teic, ka gan introverti, gan ekstraverti cilvēki mācību vielu apgūst daudzmaz līdzīgi. Svarīgākais ir audzēkņa mērķtiecība, spēja apzināties, ka tas, ko apgūst, ir patiesi interesējoši, nevis piespiedu kārtā. Ir studenti, kuri mācības sāk ar lielu entuziasmu, bet vēlāk saprot, ka izvēlētais nav viņam piemērots, neinteresē un nodarbības pamet. “Ja nav, nevajag mocīties. Pat ja mācības pabeigs un pēc tam aizies strādāt, mokas būs vēl lielākas,” atzīst Inga Pinne.

Stāstot par izglītošanas tehniskām niansēm, MC “Buts” filiāles vadītāja saka, strādājot attālināti ar pasniedzēju, nepieciešama tīkla kamera. Ja tās nav, mūsdienās labi vari izlīdzēties ar telefonu, kurā ir kamera. Ja cilvēkam tā ir pirmā nodarbība e-vidē, būs sarežģītāk, jo jāsaprot, kas kur jāpieslēdz, kā kas darbojas. Svarīgi arī, kādā datora operētājsistēmā students strādā. Populārākā ir “Windows” vide. Ja mājās ir “Apple” sistēmas dators, strādāt būs grūtāk, jo “Buts” apmācībā izmanto “Windows”.

Runājot par izglītības kvalitāti, vai tā neatšķiras, mācoties klātienē vai attālināti, Inga Pinne saka, pilnīgam iesācējam, piemēram, datorzinībās, klātienē mācību vielu apgūt būs vieglāk. Mazāks stress par to, ka izdarīs kaut ko nepareizi.

Būtiski atdalīt mājas dzīvi no nodarbībām

Aizkraukliete Līga Ciematniece attālināti mācījās spēlēt kokli. Gribējies izbaudīt, kā instruments skan, cik sarežģīti to spēlēt. Kā galveno, strādājot šādā mācību formātā, viņa uzsver gribasspēku. Atsūtītais lekciju materiāls ar katru jauno nodarbību kļūst lielāks un, laikus neuzsākot ar to iepazīties, vēlāk, kad to jau ir gūzma, piesēsties un sākt ir grūti. Izpildot uzdevumus, sevi bija jānovērtē, kā arī jāpilda mājasdarbi. Nebūt ne mazsvarīgas bija kaut nelielas zināšanas mūzikā, piemēram, solfedžo. Līga atzīstas, ka būtiski mājās nodalīt mācības no ikdienas pienākumiem, tajā skaitā bērna pieskatīšanu. E-mācības ar bērnu klēpī nebūs produktīvas.

Mājaslapas, kurā varēja apgūt instrumenta spēli, izveidotāji savu produktu testēja, un Līga bija viena no tiem, kas pārbaudīja tās darbību reālajā dzīvē. Skolotāji Līgai aizdeva arī mūzikas instrumentu.

Pozitīvais šādā attālinātā mācību procesā ir iespēja ierakstīto lekciju klausīties, cik reižu vēlies un kad vēlies, ko nevar teikt par klātienes nodarbībām. Svarīgs arī ietaupītais laiks, jo nav fiziski jābrauc uz nodarbībām. Līga atzīst, ka klātienes komunikācija ir interesantāka, daudz drošāk uzdot neskaidros jautājumus.

Pietrūcis gribasspēka vai tāpēc, ka šajā laikā daudz uzmanības prasīja jaundzimušais, kokles spēles apgūšanu Līga pēc mēneša beigusi.

Ar datoru nesalīdzināmi labāk

Edvards Kokars ir kordiriģentu Kokaru dzimtas pārstāvis, Imanta Kokara mazdēls. Viņš arī online dziedāšanas skolas vocalmaster.lv producents. Edvards apgalvo, ka nav cilvēka, kuru nevarētu iemācīt dziedāt, turklāt nav nozīmes, vai mācības notiek klātienē vai attālināti. Viņa pārstāvētajā skolā jaunākajam audzēknim ir 3 gadi, bet vecākajam 84. “Vocalmaster” piedāvā meistarklases iesācējiem, mūzikas mīļotājiem, kā arī profesionāļiem, kuri dzied roku, popu, kantri, džezu utt. Saruna ar šo aizrautīgo cilvēku bija teju stundu gara un ar savu mīlestību uz mūziku arī mani aizrāva, lika apdomāt iespēju mācīties dziedāt. Par sevi un saviem kolēģiem viņš saka — esam celmlauži šajā lauciņā — Latvijā pirmā, un, iespējams, arī vienīgā “online skola, kas māca dziedāt. Par vārdu “online” vai attālinātas mācības viņš saka, ka tas Latvijā ir diezgan nesaprasts, saburzīts un sašķobīts. Pārsvarā saistās ar videočatu “Zoom” vai kādā citā platformā. “Mēs apgalvojam, ka dziedāt iemācīt var katru, ja vien viņam nav kādas fiziskas īpatnības,” saka Edvards. Pārsvarā klātienē mācīties dziedāt nozīmē doties pie vokālā pedagoga, nodziedāt kādu dziesmu, pēc kuras skolotājs iesaka korekcijas, kur dziedāt augstāk, kur zemāk. Turpretī tiešsaistes skolā viss mācīšanas process sākas no nulles, kā skolā, sākot ar burta “A” iepazīšanas, līdz literatūras skolotājai, kas māca, kā veidot dzeju vai prozu. Svarīgi apgūt tehniku — elpošanu, skaņas veidošanos — un nonākt līdz izpildītāja spējai klausītājam nodot stāstu ar krāsām un emocijām. Tas, ko izmanto tiešsaistes apmācībā, salīdzināms ar trenažieru zāli, kurā muskuļus pie slodzes pieradina pakāpeniski. Laba balss, precīzi nodziedāta dziesma ir kā laba darba rezultāts trenažieru zālē. Tikpat svarīgs kā fiziskais darbs ir arī mentālais, radot izpratni par to, kā veidojas skaņa. Salīdzinot klātienes apmācības ar tiešsaistes, Edvards saka, apgūt dziedāšanu ar datora palīdzību ir nesalīdzināmi labāk. Pirmkārt, nav jāpatērē laiks, meklējot īsto skolotāju, kurš nepateiks, ka “no tevis dziedātājs nesanāks”. Otrkārt, nav jātērē laiks, dodoties uz nodarbībām.

Nav nozīmes tehnoloģiju kvalitātei

Tiešsaistē pieejamās lekcijas ir ierakstītas, sakārtotas loģiskā struktūrā. Tās ir ap 200 uzfilmētas meistarklases, kuras papildina ar tiešsaistes nodarbībām. Papildus pieejami audio faili, ar kuriem trenēties izpildīt nodarbībās uzdoto. Viena no galvenajām atslēgām, kas mācīšanos padara ļoti efektīvu, ir savas balss, dziedājuma ierakstīšana un nosūtīšana skolotājam. Dziedāts “šķībi”, trāpīts notīs vai nē, to var izvērtēt sevi klausoties no malas.

Vai apmācības procesu ietekmē dators, mikrofona, skaļruņu kvalitāte, datu pārraides ātrums? Edvards Kokars saka — nekādā gadījumā. Svarīgākais mācību procesā ir izskaidrot, kas jātrenē, kā tas jādara, kā veidojas skaņa. “Arī tagad mūsu sarunā, ja man izdevās jums ko jaunu iedot, izskaidrot, nebija nozīmes ne mana telefona mikrofona kvalitātei vai kādam citam faktoram. Skolas piecu gadu darbības laikā ne reizi nav bijis gadījuma, kad audzēknis iesniegtu savu audiofailu, no kura nevarētu analizēt viņa veikumu. Ir vai nav pareizi nodziedāts, to profesionāls skolotājs noteiks, nebalstoties uz audioieraksta kvalitāti. Tiešsaistes apmācības dod arī iespēju cilvēkam būt tādā vidē, kurā viņš jūtas ērti, nav atkarīgs no apkārtējo vērtējuma.” 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.