Jāšanas sporta klubs “Lielkažoki 1” no Skrīveriem iepazīstina ar sevi

Skrīveros aizvadītas jāšanas sporta kluba “Lielkažoki 1” treniņsacensības, kurās piedalījās vietējā kluba sportisti, kā arī uzaicinātie jātnieki no “Mīļdzīvnieku biedrības” Krustpils pagastā un Sarkaņu pagasta “Norkalniem”.
Kluba vadītāja Sarmīte Strazdiņa stāsta, ka pasākums rīkots ar domu, lai skrīveriešiem parādītu, ka tāds klubs vispār ir un ar ko tas nodarbojas. “Lai arī mūsu klubs dibināts pirms 12 gadiem, vietējie jau mūs neredz, jo sacensības Skrīveros nenotiek, bet mēs paši braucam uz sacensībām pa visu Latviju. Reizēm piektdienas vakarā, reizēm sestdien agri no rīta liekam zirgus piekabē, kāpjam mašīnā un braucam uz sacensībām. Ir nedēļas nogales, kad no vienām sacensībām sestdienā uzreiz dodamies uz nākamajām svētdienā un tikai tad atgriežamies mājās. Piedalāmies arī sacensībās Igaunijā, ir doma mēģināt startēt Lietuvā,” stāsta Sarmīte, kura pati ir arī trenere. Viņa savlaik startējusi sacensībās, un gan jāšanas sportā, gan darbā ar bērniem gūta liela pieredze. “Katram jāatrod sava pieeja, jo bērni mūsdienās ir ļoti dažādi. Viens ir centīgs, otrs mazāk centīgs, kādam piemīt īpašs talants. Taču, ja ir vēlēšanās darboties ar zirgiem, tad kluba durvis ir atvērtas. Īstam zirdziniekam zirga kaka nesmird, un viņam ir skaidrs, ka tas nav viegls un vienkāršs darbs. Zirgs un darbs ar šo dzīvnieku ir patiesi jāmīl, ar to, ka mamma grib, lai bērns kļūtu par jātnieku un nodarbotos ar jāšanas sportu, ir par maz. Zirga kopšana un sagatavošana treniņam ir smags un ne īpaši tīrs darbs, taču, ja cilvēks mīl zirgus un mīl darbu ar tiem, tad tas viss ir pieņemami. Taču, ja to visu negribas darīt, bet tikai labi izskatīties zirga mugurā, viss ātri beidzas,” stāsta “Lielkažoku 1” saimniece.