Aizkrauklietes Lauras Mikulovas spēcīgākie ieroči ir miers un pašsavaldība

Ierasts, ka apzīmējums “darbaholiķis” asociējas ar nepatīkamu galējību. Aizkraukliete Laura Mikulova ar savu piemēru šo stereotipu lauž. Viņas nodošanās darbam izgaismo telpu un pozitīvi ietekmē cilvēkus, ar kuriem viņa saskaras. Vienmēr smaidīga, mierīga un profesionāla — tieši tādu viņu pazīst Aizkraukles pilsētas Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra apmeklētāji.
Pēc cukura ar blīkšķi
Lauras dzimtā puse ir Madona. Bērnība pagāja kopā ar mammu un diviem jaunākajiem brāļiem, brīvdienas ģimene pavadīja lauku mājās pie vecvecākiem. Jubilāre izbaudīja visu lauku šarma gammu — siena vākšanas un kartupeļus talkas, daudzus citus darbiņus un tipiskās izklaides, kas ietvēra arī gulēšanu siena šķūnī. “Dzīvodami laukos, bijām vairāk vai mazāk brīvi. Tā bija viensēta, darbojāmies pa pagalmu — gājām palīgā uz kūti un dārzu, rotaļājāmies. Brāļus man nespieda pieskatīt, pat gribēdama, netiktu galā ar viņu vāķīšanu — kā jau puišiem, brāļiem prātā bija blēņas.”