Šis ir laiks, kad mums jārīkojas. Andris Felss, zemnieku saimniecības “Vīnkalni” vadītājs.

Jau mēnesi aktīvi turpinās ražas laiks, jo manas saimniecības darbības pamatnozare joprojām ir augkopība — kviešu, rapša, zirņu, pupu un citu augu audzēšana. Šo gadu var vērtēt kā labu gan ražas ziņā, gan tās novākšanai, jo laikapstākļi ir ļoti piemēroti, ko aktīvi izmantojam. Darbs ir intensīvs, un nekam citam pagaidām nav laika, lai pagūtu novākt laukus. Ražu eksportējam sadarbībā ar lauksaimniecības kooperatīviem, pamatā “Latraps”.
Ne tik labvēlīgi apstākļi gan ir minerālmēslu un citu saimniekošanai nepieciešamo lietu iegādei, bet tas vienmēr tā bijis, ka pasaules politika ietekmē ekonomiku. Zemnieks gan diemžēl allaž bijis šīs ķēdītes galā. Neatceros gadījumu, kad cenas būtu vispirms palielinājušās mūsu ražotajai produkcijai un tikai tad visam pārējam. Ierasti ir otrādāk — vispirms degvielai un resursiem, tad kaut kad graudiem. Pagaidām disproporcija starp cenas pieaugumu graudaugiem un minerālmēsliem, kā arī pārējiem resursiem ir izteikti kritiska. Minerālmēslu pieejamība bija un ir ierobežota. Uz tiem zemniekiem bija iepriekš jāpiesakās, un atveda par fantastisku cenu. Ja graudu cena pieaug procentuāli, tad minerālmēsliem tā neilgā laikā ir pat trīskāršojusies. Tādējādi ir izjaukta proporcionālā cenu sakarība. Ja par divām tonnām graudu var nopirkt vienu tonnu minerālmēslu, zemnieks var vēl “savilkt galus” kopā, bet, ja attiecība jau ir viens pret trīs, situācija ir dramatiska.