Virtuvē. Maizītes ar avokado un granātābolu deserts

Granātābolu deserts “Gogelmogela jaunā garša”. Nepieciešams: 240 mililitru granātābolu sulas, ēdamkarote grenadīna sīrupa, 3 olu dzeltenumi, 50 gramu cukura, 60 mililitru šerija, 150 gramu granātābolu sēkliņu.

Kurš gan neatceras gaisīgo olu dzeltenumu putojumu ar cukuru jeb “gogelmogelu”! Šoreiz olu baltumus jau biju izmantojusi cita saldā ēdiena pagatavošanai un bija atlikuši trīs dzeltenumi. Izvēlējos nogaršot desertu pēc šīs receptes, jo granātāboli veikalos ir dabūjami, arī nepieciešamā sula bija iegādāta, un grenadīna sīrupa pudele virtuves skapītī vēl nebija pat iesākta. Trūka tikai šerija. Taču tā vietā (cik nu te vajag!) varot izmantot labu portvīnu (tā pārmērīga lietošana gan ir kaitīga veselībai). Mazā katliņā ielēju granātābolu sulu un vārīju, līdz kāda daļa tās iztvaikojusi. Noņēmu katliņu no plīts, padzesēju un pielēju grenadīna sīrupu un vīnu. Bļodu ar olu dzeltenumiem liku ūdens peldē un tos viegli ar rokas mikseri saputoju. Putojot pamazām piekaisīju cukuru, pēc tam pakāpeniski lēju klāt arī granātābolu sulas un pārējo “labumu” maisījumu. Nepārtraucu putot, līdz veidojās putas un masa sabiezēja. Jo ilgāk putosim, jo biezāks un pilnīgāks kļūs olu krēms. Tad to liku deserta šķīvī un pārkaisīju granātābolu sēkliņas.

Cāļa gaļas un dārzeņu kotletes. Nepieciešams: 300 gramu cāļa filejas, mazs kabacītis, 2 vidēja lieluma kartupeļi, ola, augu eļļa, sāls, pipari, sīpolu lociņi.

Kotletes izdevās maigas un garšīgas. Nomizotus kartupeļus un mazu kabacīti sarīvēju, pēc tam nospiedu šķidrumu. Cāļa fileja jāsamaļ, taču šoreiz izmantoju jau samaltu putna gaļu, ko samaisīju kopā ar olu un rīvētajiem dārzeņiem. Piekaisīju sāli un piparus un no masas izveidoju kotletītes. Tās cepu pannā ar augu eļļu zem vāka uz nelielas uguns no abām pusēm līdz zeltainumam. Gatavas pārkaisīju ar sasmalcinātiem sīpolu lociņiem.

Garda laša zupa… no konserviem. Nepieciešams: 5 — 6 kartupeļi, litrs vai nedaudz vairāk ūdens, 2 kārbiņas konservēta laša savā sulā, 2 burkāni, 2 sīpoli, selerijas kāts, ēdamkarote sviesta, lauru lapa, sāls, pipari.

Šādu zupu varam izvārīt arī tad, kad “mājās nekā nav”, ja vien zivju konservi — ar atlaidi, visādam gadījumam, mājsēdes laikam, lai uz veikalu lieki nevajadzētu doties — tikuši iegādāti. Tad nu jāpārskata derīguma termiņš un jāliek tie lietā. Ja krājumos ir gaļas konservi, arī tos šādi varam izmantot. Katliņā izkausēju sviestu un tajā apcepu sagrieztus nomizotus sīpolus, burkānus, kā arī selerijas kātu. Pielēju ūdeni un uzvārīju. Tad pieliku nomizotus un kubiņos sagrieztus kartupeļus. Kad tie pēc minūtēm desmit bija gatavi, pievienoju lašu konservus un lauru lapu. Visu atkal uzvārīju, pēc garšas piemetu sāli un piparus. Zupu pēc laiciņa lēju šķīvjos un pārkaisīju ar sasmalcinātiem zaļumiem. Ja nu ir vēlme, to vēl varam papildināt ar skābo krējumu, taču zupa jau tāpat ir kalorijām bagāta.

Veselīgas maizītes ar avokado. Nepieciešams: graudu maize, avokado, citrona sula, medus.

Nu jau ir izmēģinātas augstvērtīgā avokado jeb aligatorbumbieres augļa dažādas kombinācijas, bet savulaik, kad tikai sāku to iepazīt, rīkojos pavisam vienkārši — mīkstumu liku uz rupjmaizes un garšai uzkaisīju mazliet “Vegetas”. Taču, ja ir vēlme pagatavot un baudīt patiešām gardas maizītes, šī ideja ir krietni labāka — ātri un, galvenais, arī veselīgi. Gatavu avokado nomazgāju, pārgriezu uz pusēm, izņēmu kauliņu, augli nomizoju un mīkstumu ar dakšiņu saspaidīju. Lai tas nemainītu savu zaļo krāsu un iegūtu atsvaidzinošu garšu, pievienoju citrona sulu, kā arī šķidru medu pēc garšas — nedaudz. Visu samaisīju, masu ziedu uz graudu maizes šķēlītēm un varēju mieloties.

Brigitas Skaistkalnes teksts un foto