imants@staburags.lv
Neretā nedēļas nogalē notika Kristofa Fīrekera Dziedāšanas svētki. Neraugoties uz to, ka augusta izskaņa Latvijā ir pārsātināta ar kultūras pasākumiem, šiem svētkiem interesentu netrūka.
Paula Sildega, Neretas novadpētniecības muzeja pārstāve un viena no pasākuma rīkotājām, teic, ka svētku ideja dzima aptuveni pirms gada, reāla plānošana sākusies šī gada sākumā. Svētku rīkošanā iesaistīja vairākus Latvijā zināmus valodas speciālistus — Latvijas Universitātes profesores Antu Trumpu, Māru Gruduli, Tukuma muzeja speciālisti Intu Dišleri, Viļņas Universitātes Filoloģijas fakultātes profesori Ernasti Kazakenaiti, Pēteri Vanagu, valodnieku, Latvijas Universitātes un Stokholmas Universitātes profesoru, un citus.
Viens no Dziedāšanas svētku rīkotājiem Uģis Sildegs, Konfesionāli luteriskās baznīcas Rīgas draudzes mācītājs un teologs, teic, ka no lekcijām, kuras lasīja uzaicinātie Fīrekera dzīves un darba pārzinātāji, varēja uzzināt daudz līdz šim nezināmu faktu. Tā, piemēram, profesore Inta Dišlere lekcijā par novadnieka Fīrekera saistību ar Tukumu atklāja, ka ilgu pētījumu rezultātā nācies secināt, ka viņa kapavieta rodama Tukuma luterāņu baznīcā. Lai gan pašlaik tiešu pierādījumu tam nav, uz to vedina vēstures liecības. Baznīcas bezmaksas kapenēs vietējos apbedīja līdz pat 18. gadsimta beigām.
Vēlreiz rasts apliecinājums tam, ka Kristofs Fīrekers kopā ar Ernstu Gliku un Georgu Manceli ir latviešu valodas celmlauži. Neretā dzimušo Fīrekeru var saukt arī par dzejas ciltstēvu. “Pateicoties šiem vīriem, mēs šodien runājam tā, kā runājam. Valoda, kādu iedibināja šie vīri, deva ceļavēju visiem, kas to lieto,” teic Uģis Sildegs.
Pirmatskaņojums šūpuļdziesmai
Nedaudz no Fīrekera laika valodas iepazina un lietoja arī pasākuma dalībnieki. Pauzēs starp lektoru lasījumiem klātesošie dziedāja dziesmas no Luterāņu baznīcas dziesmu grāmatas, kā arī citiem rakstiem, kas tapuši no Fīrekera rokas, kas pēc viņa jau tā sauktajā racionālisma laikā bija izsvītrotas no ikdienas kā nevajadzīgas. Ar mūziku un dziesmām šo nepelnīti aizmirsto barokālo skaistumu svētkos cēla gaismā.
Neretas luterāņu baznīcā, pateicoties “Jasmīnas korim” un tās vadītājai neretietei Agitai Rimšēvičai-Ikauniecei, bija pirmās luterāņu šūpuļdziesmas “Bērniņ mīļais, Dieva stādīts” pirmatskaņojums. Tās autors, iespējams, ir arī Kristofs Fīrekers. Mūsdienīgu šo seno dziesmu darījis vēl viens neretietis — mūziķis, skaņu režisors, aranžētājs, komponists un kordiriģents Edgars Linde.
Vai pēc pieciem gadiem šie svētki atgriezīsies Neretā? Uģis Sildegs saka — iespējams. Pirms tam Dziedāšanas svētkus varētu rīkot Rīgā. Tāpat iespējams, ka Fīrekera radītās dziesmas apkopos un izdos, ierakstītas kompaktdiskā.
Par visu bija padomāts
Svētku dalībniece neretiete Lidija Ozoliņa teic, ka lekcijas, kuras klausījusies gan kultūras namā, gan baznīcā, saturiski bijušas ļoti kvalitatīvas. Tāpat liels un patīkams pārsteigums bija Johana Sebastiāna Baha kompozīciju atskaņojums ērģelnieces Diānas Jaunzemes-Portnajas, “Jasmīnas kora” un kora “Vēja balss” izpildījumā. “Palika laba pēcgarša, un kas tik kvalitatīvs un apjomīgs Neretā sen nebija baudīts. Bija padomāts par visu — arī pusdienām ar zupu, uz vietas ceptām pankūkām un vafelēm,” teic Lidija Ozoliņa.
Reklāma