Vīruss apiet visus lēmumus

Ja šodien jāraksturo, kāda situācija Latvijā ir cīņā ar Covid-19, tad visprecīzāk, šķiet, to pateicis Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītājs Kaspars Druvaskalns: “Covid-19 slimību izraisošais vīruss tiek izzināts, un speciālisti ar katru brīdi kļūst gudrāki un zinošāki par to, taču faktiskā rīcība cīņā pret vīrusu neuzlabojas. Otrais krīzes gads ir aizvien sliktāks un sliktāks, lai gan mums ir aizvien vairāk instrumentu, vakcīnas, pieredze, zināšanas, kaudzēm pētījumu. Bet lēmumu pieņēmēji dzīvo savu dzīvi, eksperti un zinātne dzīvo savu dzīvi, un ierēdniecība pamatā apkalpo politisko dzīvi. Un neviens pa vidu nesatiekas.” 

Apmēram tā ir, jo tik slikta situācija kā šobrīd nav vēl bijusi. Cilvēki kā atbrīvošanu gaida 15. novembri, bet pat nespeciālistiem skaidrs, ka nekā laba nebūs arī šajā datumā. Ikdiena, visticamāk, neatgriezīsies pat tajās pašās sliedēs kā pirms “lokdauna”, bet kaut kādai skaidrībai jābūt, kādā virzienā dosimies. Tāpēc lēmumu pieņēmēji Operatīvās vadības grupā sāk lemt par regulējumu pēc “lokdauna” beigām. Grūti gan pateikt, vai lēmumi būs politiski vai medicīniski pamatoti, jo šobrīd visiem grūti apsēsties pie viena galda un par kaut ko vienoties. Sastrīdējušies, šķiet, visi, un atkal notiek deķīša vilkšana katram uz savu pusi — politiķiem, mediķiem, uzņēmējiem, izglītības darbiniekiem un citiem. Tikmēr vīruss soļo tālāk, nešķirojot vakcinētos un nevakcinētos, konkrētas profesijas vai pārliecības pārstāvjus. Grūti iedomāties, ko vēl var izdomāt, lai savaldītu vīrusa ierobežošanu, un pēc 15. novembra, iespējams, tie būs tikai vēl stingrāki ierobežojumi nevakcinētajiem. Pēdējā laika inficēšanās un saslimstības rādītāji gan lielas bažas raisījuši arī vakcinētajiem, jo saslimst un mirst arī pilnībā sapotēti cilvēki. Kā daudzi jau sapratuši, Covid-19 ir kā krievu rulete, kuras iznākums nav paredzams, bet nevar pacelt rokas un nekā nedarīt. Ticu, ka vakcinācija ir būtisks mehānisms, un, ja būs nepieciešams, vajadzēs gan trešo, gan ceturto poti, lai tikai apturētu pandēmiju un cilvēki būtu pasargāti. Varbūt kāds šajā cīņā neuzvarēs, bet būs darījis visu iespējamo, lai cīnītos. Valdības “pātaga”, šķiet, nostrādājusi, un vakcinācijas aptvere būtiski palielinājās, tāpēc jācer, ka 15. novembris lielus pārsteigumus nenesīs. Jautājums tikai — kā dzīvosim tālāk, ja vīruss turpinās izplatīties tikpat strauji un darīs to arī tad, ja teju katrs, kuram pieļaujams, būs vakcinējies? Pagaidām atbildes nav ne mediķiem, ne lēmuma pieņēmējiem.