Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

LIZDA izlemj tomēr sākt pedagogu beztermiņa streiku

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome ārkārtas sēdē šovakar nolēmusi tomēr 19. septembrī sākt pedagogu beztermiņa streiku, nepieņemot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto piedāvājumu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka streiks norisināsies, jo nav panākti samērīgi kompromisi un LIZDA uzskata, ka valdības piedāvājums ir vērsts uz pedagogu sašķelšanu, nepiedāvājot risinājumus visām pedagogu grupām.

“Par skolotāju darba slodzēm LIZDA centusies rast risinājumu jau no 2016. gada, un šos lēmumus ir bijis iespējams pieņemt ātrāk, tostarp gan līdz piketam, gan līdz streika procedūras uzsākšanai,” sacīja Vanaga.

Vanaga norādīja, ka LIZDA sekos līdzi tālākajām norisēm, neizslēdzot iespēju sasaukt ārkārtas padomes sēdi, kurā lems par tālāko rīcību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Nevaram samierināties ar izstrādāto IZM piedāvājumu, kas aptver tikai daļu pedagogu. Protams, arī fiskālais piedāvājums ir vilinošs, tomēr šai situācijai ir vairāki riska momenti, tostarp iespējamais haoss, kas varētu rasties, pirmsskolas pedagogiem izvēloties iet strādāt uz sākumskolām, vai profesionālās un interešu izglītības pedagogiem izvēloties darbu vispārējās izglītības iestādēs,” sacīja Vanaga.

Vienlaikus Vanaga norādīja, ka nav izvērtēti visi iespējamie riski IZM piedāvājumā, jo to ir pārāk daudz.

“Mums ir svarīga solidaritāte un kopēja nostāja. Šobrīd ir izvirzītas prasības par noteiktiem jautājumiem, un pēkšņi pārmesties uz citiem jautājumiem arodbiedrībai nav pieņemami,” sacīja Vanaga.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vanaga jau iepriekš norādījusi, ka IZM iesniegtais piedāvājums attiecas tikai uz vispārējās izglītības pedagogiem, bet LIZDA prasības izvirzījusi par visām pedagogu grupām.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece iepriekš uzsvēra, ka tieši vispārējā izglītība ir izteikti cietusi no Covid-19 pandēmijas un jaunā mācību satura ieviešanas, tādēļ pašreiz fokuss tiek vērsts tieši uz šo izglītības līmeni. Sekojoši jaunajā valdībā, veidojot budžeta plānu, ļoti svarīgi būšot pirmsskolu un pārējo izglītības veidu pedagogi.

Kopumā koalīcija iepriekš vienojusies par 60,2 miljoniem eiro, no kuriem 3,7 miljoni eiro tiktu piešķirti no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai ātrāk un efektīvāk nodrošinātu mācību materiālu pieejamību pedagogiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt valsts budžeta papildfinansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā plānots iezīmēt, lai līdzsvarotu un sabalansētu pedagogu slodzi no 2023. gada 1. janvāra. Kā skaidroja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, šo finansējumu nodrošinātu no budžeta pārdales vai veidošanas procesa nākamā gada budžetā.

Lai gan Kariņš arī norādīja, ka šī valdība nevar paliekoši lemt par nākamo budžetu, tomēr viņš uzsvēra, ka koalīcijas partijas ir apņēmušās pēc vēlēšanām pildīt solīto, lai uzlabotu pedagogu atalgojumu.

Iepriekš jau ziņots, ka koalīcija pedagogiem piedāvā no 2023. gada 1. janvāra par 40 stundu slodzi, kurā ietverts arī ārpusstundu darbs, zemākās likmes atalgojumu palielināt no 900 līdz 1200 eiro. Pedagogiem paredzēts piedāvāt pāreju uz praksē jau pastāvošo 40 stundu darba nedēļu.

LETA

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.