Uz Kokneses apvienības iedzīvotāju jautājumiem iknedēļas tikšanās reizē atbildēja Aizkraukles novada domes vadītāja abi vietnieki — Andris Zālītis un Dainis Vingris, pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš un apvienības pārvaldes vadītāja Agrita Vagoliņa.

Informē par iedzīvotāju padomēm

Pirmā tēma, par ko domnieki stāstīja koknesiešiem, bija iedzīvotāju padomes. “Dome pieņēmusi saistošos noteikumus, kas nosaka, ka novadā tiks veidotas 20 iedzīvotāju padomes, Koknesē padomē būs jāievēl pieci cilvēki. Pēc domes aicinājuma cilvēki varēs pieteikties darbam padomēs un termiņš būs līdz aprīļa beigām,” sacīja A. Zālītis un skaidroja sīkāk, kā notiks pieteikšanās un vēlēšanas. “Iedzīvotāju padomes veidotas ar mērķi iesaistīt pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu. Darbs tajās būs brīvprātīgs un atalgojuma par to nebūs. Padomēm būs tiesības iesniegt domē lēmumprojektus, par kuriem deputātiem būs jābalso. Aktuāls jautājums — vai padomēm būs arī lemšanas par budžeta līdzekļiem? Nākamā gada pašvaldības budžetā būs noteikta summa, kas paredzēta iedzīvotāju iniciatīvu īstenošanai jeb līdzdalības budžets, kas pamatā paredzēts dažādiem labiekārtošanas projektiem,” skaidro A. Zālītis.

Vai laipas atkal paliks krastā?

Turpinājumā Attīstības nodaļas speciāliste Valērija Noreika pastāstīja gan par tiem projektiem, kas Kokneses apvienībā īstenoti pēdējos gados, gan projektiem, kurus vēl plānots realizēt. Pagājušajā gadā izbūvēts lifts bijušā Vecbebru tehnikuma kopmītņu ēkā, kur tagad atrodas Latvijas Sarkanā Krusta sociālās aprūpes centrs “Vecbebri”, un atjaunots stadiona segums Koknesē. “Pagājušais gads Koknesē projektu īstenošanā bijis diezgan ražīgs. Noslēdzās viens no vērienīgākajiem tūrisma projektiem “Dzīve pie upēm”,” sacīja V. Noreika un atgādināja, ka šajā projektā tika izbūvēts plosts, sabiedriskā tualete pie estrādes, kā arī plaša laivu piestātne. Koknesieši gan interesējās vai šajā gadā piestātnes laipas tiks ielaistas ūdenī, jo pagājušajā gadā tās visu sezonu tā arī nostāvējušas krastā un piestātni izmantot nevarēja. D. Vingris sacīja, ka iepriekšējā ziemā piestātnes pamatni bojājuši ledus gabali. Bojājumi novērtēti, veikta ekspertīze un tie novērsti. Taču klāt bijis jau septembris un iecelt laipas ūdenī uz kādām 20 dienām nav bijis lietderīgi. Kāds koknesietis norādīja, ka makšķernieki šajā vietā dzīvojušies līdz novembra beigām, uz ko A. Vagoliņa norādīja, ka laipas no ūdens jāizceļ līdz 7. oktobrim. Piestātnes laipu darbību ietekmē arī “Latvenergo” plānotā ūdens līmeņa pazemināšana, kas šogad paredzēta no 12. augusta līdz septembra beigām.

Pagājušajā gadā tika sākta Bilstiņu ceļa seguma atjaunošana, kā arī Pīlādžlauka ceļa izbūve Koknesē.

Iezīmē nākotnes prioritātes

Nupat saņemta ziņa, ka Koknesē apstiprināts projekts par publiskās ārtelpas labiekārtošanu 1905. gada un Blaumaņa ielas krustojumā, kur paredzēts veidot bruģētus celiņus, ūdens ņemšanas krānu, jaunas arhitektūras formas.

Pie nākotnes prioritātēm V. Noreika min Kokneses sporta centra energoefektivitātes uzlabošanu, kas paredz nomainīt vecos logus, apdares paneļus, siltināt pāreju no halle uz skolu. Tam plānots piesaistīt Eiropas finansējumu. Koknesieši ierosināja domāt par sporta centra trenažieru un vingrošanas zāles paplašināšanu, kur šobrīd ir ļoti maz vietas, kā arī par peldbaseina darba laika maiņu, jo šobrīd publiski tas pieejams tikai no trijiem pēcpusdienā, bet ir cilvēki, kuri vēlētos to apmeklēt rīta stundās. V. Noreika sacīja, ka trenažieru zāles paplašināšana ir iekļauta investīciju plānā. Tāpat nākotnes prioritāšu sarakstā ir arī Vērenes ielas pārbūve. “Ir izsludināts projektēšanas iepirkums un jau tuvākajā laikā zināsim, kurš projektēs šo pārbūvi. Pēc projekta izstrādes varēsim sludināt iepirkumu arī pārbūves darbiem. Esam apzinājuši Eiropas fondu programmu, kurā šo pieteikumu varētu sniegt,” sacīja V. Noreika.

Interesējas par estrādi un Suņu kalnu

Koknesieši interesējas, kas notiek Baznīcas jeb tā saucamajā Suņu kalnā. Cilvēki tur bieži dodas pastaigāties, garām ved pastaigu taka, folkloristi Lielās dienas rītā devušies sauli sagaidīt, bet nesen vietējie ievērojuši, ka tur notiek būvniecība, bet nekādas informācijas par to nav. Dainis Vingris sacīja, ka šī teritorija pieder privātīpašniekam un tā apbūve ir viņa ziņā. “Iepriekšējā zemes īpašniece par šo teritoriju īpaši nelikās zinis, bet jaunie īpašnieki nolēmuši savu īpašumu sakārtot. Mēģināsim vienoties par dabas takas saglabāšanu, tiks saglabāta arī piekļuve kapiem,” sacīja D. Vingris.

Tāpat koknesieši vēlējās zināt, vai tiešām pilsētā nebūs jaunas, skaistas estrādes? D. Vingris atgādināja, ka par šo tēmu bijušas ļoti plašas diskusijas un rezultātā nolemts atstāt tikai estrādes laukumu, jo lielākoties pasākumiem tiek būvētas pārvietojamās skatuves. “Nu ko tad tur būvēt? Tādu estrādi kā Mežaparkā koriem? Nav mums to koru tik daudz. Kāds tad būtu tās funkcionālais pielietojums? Mūsdienās visiem koncertiem tiek būvētas pārvietojamās skatuves ar visu aprīkojumu — skaņām un gaismām,” sacīja novada vadītāja vietnieks. 

Sakārtos ceļu un uzliks soliņu

Kad izrunāti jautājumi, ko uzdeva iedzīvotāji, kas bija ieradušies uz tikšanos klātienē, A. Vagoliņa atbildēja uz iepriekš iesūtītajiem rakstiskajiem jautājumiem.

— Vai varētu uzlikt soliņu Hanzas ielā pusceļā uz staciju, lai vecāki cilvēki varētu atpūsties?

— Mājas darbs jau izpildīts — soliņi ir nopirkti, gaidām siltāku laiku, kad tos varēs uzlikt.

— Kāpēc Kokneses skeitparkā atļauts iebraukt ar automašīnām, tās bieži darbojas tukšgaitā, rada troksni, kā arī skaļi skandina mūziku un traucē mieru apkārtējo māju iedzīvotājiem?

— Jā, iebraukt ar mašīnām tur ir ļauts, jo tāda bija pašu koknesiešu vēlme. Bieži tur iebrauc vecāki, kas atved vai paņem bērnus. Taču par trokšņošanu esam runājuši ar pašvaldības policijas inspektoru, kurš šogad atkal katru darba dienu ir uz vietas Koknesē. Tam noteikti tiks pievērsta lielāka uzmanība.

— Ja sociālais dienests tiek pārcelts no ēkas Vērenes ielā uz apvienības pārvaldes ēku, vai ir domāts, kur būs veļas mazgāšanas pakalpojums?

— Šis jautājums ir procesā, tiek meklētas telpas, gribētu, lai tas ir tuvāk centram un pieejamāk cilvēkiem.

— Kāpēc sociālais dienests un citas organizācijas nevarēja palikt ēkā Vērenes ielā?

— Tāpēc, ka šī ēka nav energoefektīva, tās uzturēšana prasa ļoti lielus līdzekļus. Pēc ugunsgrēka ir saplaisājušas sienas. Domāju, ka sociālā dienesta pārcelšana un pārvaldes ēku būs ieguvums gan darbiniekiem, gan iedzīvotājiem, jo zem viena jumta būs sociālais dienests, policijas inspektors, ģimenes ārsti, pašvaldības darbinieki.

— Autobusa pieturai šosejas malā jau ilgu laiku ir izsista viena siena, kad to sakārtos?

— Pietura ir uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” pārziņā, tam ir nosūtīta vēstule ar situācijas aprakstu un lūgumu pieturu sakārtot, taču līdz sapulcei atbilde vēl nebija saņemta.

— Vai būs autobusu pietura šosejas malā pie pagrieziena uz Likteņdārzu.

— Šeit atbilde ir pavisam īsa — nē, nebūs.

— Kad pabeigs ceļa pārbūvi uz Atradzes kapiem?

— Darbu nodošanas termiņš ir jūnija vidus, bet visu varētu pabeigt ātrāk, jo tur atlicis uzklāt seguma kārtu. Pagājušajā gadā celtnieki visus darbus nomuļļāja, taču varbūt labi, ka viss ievilkās līdz šim gadam, jo tad pa ziemu viss būs nosēdies.

— Vai kādreiz īstenosies sapnis par pludmales ierīkošanu Koknesē?

— Lai izveidotu pludmali, ir jāizpilda virkne kritēriju. Pirmais, protams, atrast tam vispiemērotāko vietu. Ir vajadzīga uzraudzība uz ūdeņiem, pārģērbšanās kabīnes, tualetes, atkritumu urnas, un citas lietas. Domāju, ka tuvākajā laikā diez vai to īstenosim.

— Kāpēc dome nolēma šogad finansējumu mazajiem projektiem piešķirt tikai biedrībām, neparedzot to iedzīvotāju grupām?

Atbild Aizkraukles novada Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne:

— Iedzīvotāju grupu iesniegto projektu administrēšana ir ļoti sarežģīta. Šajā gadījumā nauda netiek pārskaitīta uz iedzīvotāju bankas kontu, bet gan tiek apmaksāti rēķini par precēm un pakalpojumiem, kas izmantoti projekta īstenošanā. Taču bija gadījumi, kad rēķini netiek atnesti, vai tie pazuduši, vai rēķinā rakstītais neatbilst projektā paveiktajam. Projektu īstenošanas gaitā radās dažādas gan grāmatvediskas, gan juridiskas problēmas, jo pietrūka atbildības no otras puses. Tāpēc tika izteikts priekšlikums šogad atbalstīt tikai biedrības un domes deputāti to arī atbalstīja.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”