Viens vesels kodols: kad visi esam kopā, jūtamies saliedēti

15. maijā, Starptautiskajā ģimenes dienā, tiek godinātas visas ģimenes, tas ir brīdis pārdomām novērtēt ģimenes lomu savā dzīvē, pievēršot uzmanību visiem — vecākiem, vecvecākiem, brāļiem, māsām, bērniem. Šo svētku priekšvakarā “Staburags” uzrunāja aizkraukliešu Bišuku ģimeni, kuriem ģimene ir galvenā vērtība un bagātība, kurus kopā satur mīlestība, sirsnība, cieņa un rūpes vienam par otru.

Uz interviju redakcijā ierodas gandrīz visa Bišuku saime — mamma Sanita, tētis Normunds, meita Evelīna un pastarītis Dāvis, vecākais dēls Markuss vēl bija ekskursijā Rīgā.
Mājās sēžot, sievu neatradīsi
Bišuki sevi par aizkraukliešiem sauc jau sesto gadu, te viņi ieradās no Talsiem. Sanitas un Normunda mīlestības stāsts arī sācies deviņu pakalnu pilsētā. “Mēs abi esam dzimuši vienā gadā, vienā mēnesī, vienā vietā, ar piecu dienu starpību. Mājās sēžot, sievu neatradīsi, bet mana atnāca uz mājām,” saka ģimenes galva Normunds, un viņa acīs deg mīlestības dzirkstelītes, kuras nenoslēpt, “Sanita atnāca līdzi draudzenei, kas nāca pie mana brāļa. Tā mēs sapazināmies. Laulībā esam 16 gadu, pavisam kopā 19. Kāzas svinējām 2005. gada 6. augustā.
Katrā kāzu gadadienas rītā tad nu kurš pirmais paspēj pateikt: “Nu, redzi, es jau tev esmu atvēlējis tik un tik savus labākos gadus.” Tāds mazs jociņš.” Viņš pilnībā piekrīt teicienam, ka vīrs ir ģimenes galva, bet sieva kakls, kurš groza galvu uz pareizo pusi.