Videotiešraidē būs redzams lašveidīgo zivju nārsts

Lielākoties zivju nārstu saistām ar pavasari, bet arī rudenī lašveidīgajām zivīm – lašiem, taimiņiem un strauta forelēm – ir ļoti svarīgs nārsta laiks. Gaisa un ūdens temperatūrai pazeminoties zem astoņiem grādiem, sākas šo zivju sugu aktivitāte, lai turpinātu savu populāciju, tādēļ upēs ir noteikts makšķerēšanas liegums.

AS “Latvenergo” šajā rudenī videotiešraidē nodrošinās strauta foreļu nārsta vērošanu Bērzenes upē, kas interesentiem un dabas mīļotājiem palīdzēs iepazīt šīs sugas uzvedību. Tiešraides saite ir pieejama AS “Latvenergo” mājaslapā: latvenergo.lv/berzene

Latvenergo darbinieki septembrī otro gadu piedalījās nelielās Bērzenes upītes sakopšanā, kurā pavisam drīz sāksies strauta foreļu nārsts. Strauta foreles Latvijā nārsto oktobrī – novembrī, kad ūdens temperatūra pazeminās t° (2-8°C) 15-70 cm dziļumā, kāpuri izšķiļas pavasarī. Strauta forele tiek uzskatīta par taimiņa pasugu.

Bērzenē ir nārsta posmi, kur akmeņu krācītēs nārstos strauta foreles un taimiņi, šogad ir papildus izveidotas jaunas nārsta vietas. Gan zinātniskie dati, gan makšķernieku informācija rāda, ka šeit ir stabila strauta foreles populācija. Strauta forele ir apliecinājums tam, ka upes vide ir kvalitatīva, jo šai zivij patīk ar skābekli bagātināts ūdens, smilšaina un oļaina grunts.

Kādreiz Bērzene ietecēja Daugavā. Kopš Rīgas HES uzcelšanas Bērzene ieplūst Rīgas HES kreisā krasta drenāžas kanālā, kas ir savienots ar  sauso Daugavu. Lai arī Bērzenes gultne ir mākslīgi veidota vai būtiski pārveidota, kā arī tai piešķirts valsts nozīmes ūdensnotekas statuss, upe ir savienota ar Daugavu lejpus Rīgas HES un ir potenciāli piemērota un pieejama gan saldūdens zivju sugām – strauta forelei un strauta nēģim, gan ceļotājzivīm – upes nēģim un taimiņam. Tādējādi AS “Latvenergo” šī mazā upīte ir svarīga kā Daugavas baseina pieteka, kur ir iespējams veikt pasākumus, lai veicinātu ceļotājzivju migrāciju un uzlabot aizsargājamo sugu dzīvotnes.

Nārsta laikā vides inspektori strādā pastiprinātā režīmā, lai sargātu aizsargājamo zivju populāciju. Lai zivju resursu uzraudzība un kontrole visā Latvijā tiktu veikta nepārtraukti, vides inspektori aicina līdzdarboties iedzīvotājus un, dodoties pārgājienos un pastaigās, būt vērīgiem un ziņot likuma sargiem par aizdomīgiem gadījumiem un iespējamo malu zvejniecību. Vienlaikus jāuzsver, ka šādas pastaigas un lašu vērošanas pārgājieni ir labs palīgs zivju sargāšanā. Uzvedoties klusi, cilvēku klātbūtne zivis netraucēs, bet šādu vērotāju klātbūtne var traucēt malu zvejniekiem un tādā veidā saudzēt lašus un taimiņus.

Ievērojams skaits lašu un taimiņu ik gadu no jūras dodas uz upēm, kurās paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. Liela daļa no šīm upēm atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Fakti un informācija par lašveidīgajām zivīm:

• Laši ir vieni no skaistākajām un lielākajām Latvijā sastopamajām zivīm – tie nārsto upēs, bet pieaugušie dzīvo jūrā, līdz nobriest ceļošanai atpakaļ uz vietu, kur paši nākuši pasaulē. Lašveidīgās zivis, Baltijas laši, ir vareni ceļotāji – ir novērota līdz pat 3000 kilometru tāla migrācija, bet pārvietošanās ātrums var sasniegt pat 100 kilometrus diennaktī. Atklātā jūrā laši orientējas pēc zemes ģeomagnētiskā lauka, saules kompasa un iekšējā bioloģiskā pulksteņa (līdzīgi gājputniem), bet upju grīvās – pēc katrai upei piemītošā specifiskā ķīmiskā sastāva. Lasis var sasniegt 15 gadu vecumu, Latvijā – 10 gadu vecumu.
• Taimiņu izplatība upēs ir daudz plašāka nekā lašiem. Taimiņi, kuru svars var sasniegt pat līdz 10 kg (pārsvarā no 1,5 kg – 4 kg), par nārsta vietām izvēlas galvenokārt pietekupes un pat nelielus strautus. Taimiņi dzīvo jūrā 1-7 gadus, tad dodas nārstot upēs. Mazuļi upēs pavada 2 gadus, sasniedzot 10-19 cm garumu.
• Upēs sastopama taimiņa saldūdens pasuga – strauta forele. Novērota līdz 600 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums 28 km diennaktī. Pamatbarība: zivis un vēžveidīgie. Sasniedz 7 gadu vecumu.

Saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu, izņemot atsevišķas, īpaši norādītas teritorijas un licencētās mašķerēšanas vietas, savukārt nārsta laikā no 1. oktobra arī šajās īpaši norādītajās vietās lašus ķert nedrīkst. Savukārt lašupēs periodā no 1. oktobra līdz novembra vai decembra beigām (atkarībā no upes) vispār aizliegts makšķerēt.