Vide pret pamatvajadzībām

Klimata izmaiņas, Eiropas zaļais kurss, sankcijas Krievijai un karš Ukrainā būtiski liek pārdomāt to, kā dzīvojam, strādājam, ražojam un patērējam. Turklāt ļoti strauji, jo daudzi būtiski lēmumi liek nekavējoties rast risinājumu, kā nodrošināt daudzas ikdienai būtiskas lietas, kad atsakāmies no Krievijas produktiem un pakalpojumiem. Ikviena krīze ir jaunu iespēju laiks, ko pierādīja jau iepriekšējās, kad pēc dižķibelēm un jau iepriekš noteiktajām sankcijām kaimiņvalstij daudziem ražotājiem vajadzēja meklēt citus tirgus. Izrādījās, ka tie ir iespējami un pat stabilāki.

Tagad ir citādāk, jo pilnīga ekonomiskā neatkarība no Krievijas skar teju katru iedzīvotāju. Kamēr viss sakārtosies, paies laiks. Arī karā postītā Ukraina, iespējams, vēl ilgi nevarēs citām valstīm nodrošināt tik ierastos pārtikas produktus, un tas atstās savas sekas. Tas liek aizdomāties, kā šajā situācijā iederas zaļā kursa ieviešana, kas jau strauji uzņēmusi gaitu.

Šonedēļ Eiropas Parlaments apstiprināja jaunus noteikumus par to, kā atlasīt enerģētikas projektus Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanai, kas būtu vērsti uz zaļo kursu. Izvēlētajiem projektiem būs jāpalīdz Eiropas Savienības valstīm virzīties prom no cietā fosilā kurināmā, piemēram, oglēm, brūnoglēm, kūdras un degslānekļa. Arī malka nav atzīta par labu kurināmo. Ko tas nozīmē Latvijai un citām līdzīgām valstīm, kur pamatā izmanto koksnes kurināmo, bet ērtākie telpu apsildes veidi vienā brīdī izrādījās pārāk dārgi. Ir solīts valsts atbalsts apkures veida maiņai, bet, cik reāli tas ir izdarāms, turklāt tik neilgā laikā līdz nākamajai apkures sezonai, jo vasaras mūsu reģionā ir īsas. Ko darīt, ja veiktā apkures maiņa tomēr nedos cerēto labumu klimatam un pašu maciņam? Jautājumi, uz kuriem nav ātras atbildes, bet tās vajadzīgas uzreiz.

Uzņēmējs un Latvijas Agronomu biedrības valdes loceklis Ringolds Arnītis kādā intervijā teicis: “Es ļoti ceru, ka mūsu valdība seko tam līdzi un ka Ukrainas karš tomēr parādīs arī Eiropas Komisijai, ka vides aizsardzība nevar būt pāri cilvēka pamatvajadzībām, kas ir pārtika un siltums.” Situācija patiesi ir mainījusies, un var piekrist uzņēmējam, ka tagad ir īstais laiks pašiem vairāk ražot, un Eiropas lauksaimniecībai jāatsakās no visiem ierobežojumiem, jo mums, iespējams, būs ar pārtiku jāpalīdz tai pašai Ukrainai. Nav jāatkāpjas atpakaļ, bet jāaizpilda tukšās nišas.