Arvien vēl nerimstas runas par pusaudža slepkavību Jūrmalā. Naktī uz 11. janvāri Jūrmalas pašvaldības policisti, pildot darba pienākumus Jūrmalā, Slokā, netālu no ceļa pamanīja uz zemes guļam pusaudzi bez samaņas ar durtām brūcēm. Izmeklēšanā noskaidrots, ka bojāgājušais ir 13 gadu vecs pusaudzis. Cik zināms, iepriekšējā vakarā pirms pusnakts vairāki jaunieši, kuri dzīvo sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādē, bija devušies uz Rīgu, lai, iespējams, lietotu alkoholiskos dzērienus. Pēc tam viņi ar vilcienu atgriezušies Slokā, kur satikušies ar diviem sava vecuma jauniešiem, no kuriem viens vēlāk nogalināts.
Vēl viens gadījums, kuru prātam grūti aptvert. Iespējamais vaininieks, kurš vēl nav sasniedzis 14 gadu vecumu, jau agrāk nonācis policijas redzeslokā. Vai kaut kas tāpēc mainījās? Nē!
Satraucoši, ka gadījumu, kuros pusaudži demonstrē savu agresiju, kļūst arvien vairāk. Domājot par to, rodas neskaitāmi jautājumi. Vispirms — ko tik vēlu ielās darīt 11—14 gadu veciem bērniem? Ja reiz bērns uzturas rehabilitācijas iestādē, vai viņam ir tik daudz naudas, lai iegādātos grādīgos dzērienus? Tāpat arī viņam bija nazis, ar ko līdz nāvei sadūra savu vienaudzi. No kurienes pusaudžiem tāds naids, agresija vienam pret otru, pret pieaugušajiem, pret dzīvniekiem? Kad tas radās, kāpēc? Manuprāt, viena no atbildēm ir visatļautība, ko neviens cits kā paši esam pieļāvuši. Nosauca skolotāju sliktā vārdā. Viņš tikai pajokoja! Arī vecākiem jāsaprot, ka ņirgāšanās vai dūru palaišana nav joks, bet gan nopietns signāls, ka nav kaut kas kārtībā.
Grūti audzināmi bērni bijuši visos laikos, tas nav nekas jauns. Arī šodien nevienam nav atbildes, ko iesākt ar tādiem pusaudžiem. No 1998. gada līdz 2022. gada oktobrim darbojās sociālās korekcijas izglītības iestāde “Naukšēni”, kurā pēc tiesas lēmuma tika ievietoti 11—18 gadu veci bērni.
Tieslietu ministrija nākusi klajā ar jaunu piedāvājumu — izveidot audzinoša rakstura iestādi “Terapeitiskā māja”. Tās vajadzībām tiks būvēta jauna ēka, kam sākotnēji būtu nepieciešami 10,5 miljoni eiro. Tā varētu atrasties Pierīgā, lai speciālisti varētu izbraukāt. Iecere laba, vien jautājumi — kad, cik ilgā laikā taps? Dažviet atrodu, ka tas varētu būt 2025. gada janvāris. Par būvniecības ilgumu nemācēšu teikt. Cik šajā laikā vēl būs tādu gadījumu, neviens nevar pateikt. Runa nav tikai par grūtajiem pusaudžiem, bet par ikviena cilvēka drošību. Arī Jūrmalas zēns dzīvoja un mācījās mūsu sabiedrībā, bija nonācis likumsargu redzeslokā. Iespējams, ja būtu šāda iestāde, varbūt šāda gadījuma nebūtu.
Ak kundzīt nevaru saprast naiva var aprobežota. nav sakars ar visatļautību tādai traģēdijai. vistiešākais sakars ar to ka atkal kāda nākamā kundzīte no mūsu naudas, kas uzņēmusie satbildību par pabērnu vecāku vietā, ir bijis nospļauties. šī ir sistēma. sistēma nestrādā. jautājums ir vai kundzīte turpinās strādāt? presei jau nu tas bija jānoskaidro.