Vai atkal kļūsim draugi Krievijai?

Televīzijas raidījums “Nekā personīga” sižetā runāja par uzņēmumu “Iļģuciema alus”, “Latvijas Balzams” un “Cido” grupas produktiem, kas joprojām redzami Krievijas veikalu plauktos. Domāju, ka vērīgākie pircēji būs pamanījuši arī pretējo — Krievijā ražotās preces Latvijas, piemēram, veikala “Elvi”, plauktos. Ja uz produkta iepakojuma var izlasīt ražotājvalsti, tas vēl nenozīmē, ka prece tiešām tapusi tur. Cik daudz no tā, ko ikdienā izvēlamies zemākas cenas vai iecienīta zīmola dēļ, ir vai nav saistīti ar Krieviju? Nevajag lielas interneta lietošanas prasmes, lai noskaidrotu, ka, piemēram, zīmola “Splat” zobu pastas saknes ir Krievijā, Novgorodā, bet uzņēmuma īpašnieki ir Jevgenijs Djomins un Jeļena Belousa. Uzņēmums ir kļuvis starptautisks, līdz ar to kas gan tagad ņemsies izsekot, kur tapušas un kādus ceļus līdz veikalu plauktiem Latvijā mērojušas šīs zobu pastas. Ja kara sākumā bijām ļoti kategoriski noskaņoti pret visu krievisko, tagad, ritot desmitajam mēnesim, kā krievi cenšas okupēt Ukrainu, esam sapratuši, ka “nocirst kā ar nazi” saites ar šo agresorvalsti īsti nesanāk. Patīk vai nepatīk to atzīt, bet daudziem uzņēmumiem tirdzniecība, loģistika un attiecības kopumā bija un, iespējams, ir joprojām vieglāk veidot ar Krieviju, nevis pārējo pasauli. Krievijas pircējs vēsturiski iecienījis Latvijā radīto produktu garšas un uz šo faktu viegli spēlē joprojām. Ne mazāk svarīgs ir tirgus lielums. Vienā Novosibirskā dzīvo tikpat cilvēku, cik teju visā Latvijā. Emocionāli, protams, daudzi vēlētos izslēgt, izdzēst vārdu “Krievija” kā nebijušu. Tomēr, līdzīgi kā zeme rada gravitāciju, tā Krievija ar savu megalielo izmēru joprojām turpina ietekmēt tai tuvumā esošos. Vai arī turpmāk, kad centieni distancēties no Krievijas gūs panākumus, dažos jautājumos tomēr kļūsim pielaidīgāki? Domāju, ka jā. Vai Staļins neveica represijas pret Latviju? Vai tāpēc mēs pie pirmās iespējas iespļāvām sejā visam krieviskajam? Gluži pretēji — izveidojām tik ciešas saites, ka tagad sāpīgi tās cirst. Turklāt arī tagad ne tikai Krievijā ir ļaudis, kas saka, ka Staļins bija vienīgais valsts vadonis, kura darbus un piemiņu viņi respektē.