Uzvaras tikai no “pareizajiem”? “Noslauki asaras! Vienalga! Tas ir krievs!”

Nebaidīšos teikt — šī ziņa uzspridzināja internetu zibens ātrumā. Sociālajos tīklos tika izplatīts video no džudo sacensībām, kurā dzirdams, ka kāda sieviete uzmundrina savu dēlu, kurš zaudējis cīņu, kliedzot: “Noslauki asaras! Vienalga! Tas ir krievs!” Dzirdams, ka līdzās sēdošā sieviete vaicāja, vai vispār ir normāli tā runāt, bet sieviete vien atbildēja, ka jā, ļoti. Latvijas Džudo federācija paziņoja, ka stingri iestājas pret jebkādu agresiju, aizskarošiem izteikumiem un neiecietīgu uzvedību no vecākiem un skatītājiem bērnu sacensību laikā, kā arī pret naida kurināšanu, diskrimināciju vai negatīvu attieksmi, balstoties uz personas tautību vai izmantoto valodu. Savukārt Valsts policija veiks resorisku pārbaudi par kādas sievietes iespējamiem naida izteikumiem bērnu džudo sacensībās “Young Stars 2025”.

Jebkura mēroga sporta sacensībām cilvēki ir jāvieno, nevis jāšķeļ. Pēc video redzams, ka šī ideja tiek kropļota. Tā nebija dusmu vai vilšanās izpausme, tas norāda, cik dziļi ir etniskie aizspriedumi un pat naids, kas kopš 2022. gada 24. februāra kļuvuši vēl dziļāki. Par to liecina arī daudzie komentāri internetā.

Šis gadījums nav tikai par vienām sacensībām vai vienu ģimeni. Tas atspoguļo plašāku problēmu — nespēju atšķirt sportisko konkurenci no nacionālās piederības, un vēl ļaunāk — izmantot tautību kā pamatu nicinājumam. Tādas frāzes kā “vienalga, tas ir krievs” mazina cieņu, audzina bērnus stereotipos un padara nacionālo identitāti par instrumentu dusmām, nevis sapratnei. Protams, arī otra puse nav bez grēka. Esam pietiekami saukti par “gansiem” un visādi citādi, par citiem “darbiem” nemaz nerunājot.

Nav jābūt juristam, lai saprastu, ka šāda rīcība robežojas ar naida runu. Un nav jābūt psihologam, lai saprastu, kā tas ietekmē bērna uztveri par citiem. Tāpēc šis nav tikai jautājums par vienu frāzi, bet gan par to, kādu sabiedrību mēs vēlamies veidot. Vai tā būs sabiedrība, kur uzvarētājs tiek cienīts neatkarīgi no tautības, vai arī tāda, kur bērni mācās, ka dažas uzvaras “neskaitās”, jo tās gūtas “nepareizajiem”?

“Drosmīgā” mamma ātri vien izdzēsa savu profilu “Facebook”, un šo viņas frāzi tūdaļ pat pārķēra populisti un putinisti. Priekā berzējot rokas, sarīkoja raganu medības, kas nemaz tik glaimojošas nebija.

Ko gan sieviete savam bērnam teiktu, ja pretinieks būtu latvietis, anglis vai igaunis? Vai viņa gribētu, lai par viņas dēlu kāds tā kliegtu? Ja tas ir vienīgais, kā motivēt bērnu, tad ļoti žēl. Zaudējumam nav nekādas saistības ar tautību. Ja tik grūti savaldīt savas emocijas, varbūt nenākt uz sacensībām?

Kara apstākļos mums nav pieņemams viss, kas attiecas uz kaimiņvalsti un tās iedzīvotājiem. Arī es nevaru bez emocijām noklausīties, ja kāds atbalsta Putina agresiju Ukrainā. Tikai šo naidu nevajadzētu pārcelt uz bērnu džudo sacensībām.