Uzdzīves porcelāns Krustpils pilī. Unikāli trauki no leģendāriem Latvijas ēdināšanas uzņēmumiem

Krustpils pilī, Jēkabpils Vēstures muzejā, atklāta vēl nebijusi izstāde “Uzdzīves porcelāns”. Tajā pirmo reizi Latvijā eksponēti trauki no Mārtiņa Eglīša un Gunta Arāja privātkolekcijas — trauki ar unikāliem logo, kuri apliecina to kādreizējo piederību savulaik leģendāriem Latvijas ēdināšanas uzņēmumiem no visas valsts — restorāniem, kafejnīcām un viesnīcām, sākot no 19. gadsimta beigām līdz pat šī gadsimta sākumam.

Uzsverot šīs kolekcijas pasaules pirmizrādes unikālo vietu — Krustpils pili, izstādē iekārtots arī speciāls kabinets — “ēdamistaba”, kurā izlikti trauki no kādreiz populārā Jēkabpils restorāna “Daugava” Brīvības ielā.

Mārtiņš Eglītis stāsta, ka izstādes “Uzdzīves porcelāns 100 gados” pamats ir apzināti veidota trauku privātkolekcija. Tomēr kolekcijas nosaukumā piesauktie 100 gadi ir tikai aptuvens laika rādītājs, jo, visticamāk, tas tomēr ir senāks.

“Šīs kolekcijas atlases princips slēpjas faktā, ka ir apzināti vākti Latvijā ražoti un ar Latviju saistīti trauki, tā veidojot neparastu Latvijas kultūrtelpas karti, savā veidā to saistot ar jau piemirstu mākslas vēstures gaitu. Izstādē parādīt zudušos interjerus gan ir neiespējami, jo tas prasa gan padziļinātu izpēti, gan arī citu formātu — katalogu vai grāmatu. Švītīgo nosaukumu “Uzdzīves porcelāns” izvēlējāmies, lai izceltu neikdienišķo aspektu, jo, lai cik turīgs būtu ēdājs jeb uzdzīves baudītājs, tā tomēr nav ikdienas rutīna — ieturēties restorānā pie balti klāta galda. Vismaz ne tajā laikā, par kuru liecina šie priekšmeti. Tiesa gan, kolekcijā esošie slimnīcu vai Latvijas Sarkanā Krusta trauki nez vai būtu pieskaitāmi pie uzdzīves baudīšanas piederumiem, bet varbūt tomēr tie ir snieguši kādu prieka dzirksti sirdzējam?” stāsta trauku īpašnieks.

Interesanti, ka starp šīs apjomīgās kolekcijas (bet ne pilnīgās, protams) priekšmetiem tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi tādi, kas būtu noliekami savā vēsturiskajā vietā, bet sen vairs ne interjerā. Tā nu ir sanācis zināms paradokss, ka trauslais porcelāns un nedaudz izturīgākais fajanss ir pārdzīvojis savas vēsturiskās robežas.

Izstādes rīkotāji novēl jauku ceļojumu Latvijas pagātnes liecībās: “Gan jau daudziem, skatot izstādi, raisīsies atmiņas vai uzplaiksnīs pa kādam pārsteigumam!”

Šī izstāde ir uzskatāma par unikālu, jo nekad šāda (arī šī konkrētā) kolekcija vēl nav publiski rādīta. Savā ziņā kolekcijas veidošanas iedvesma ir nākusi līdz ar šobrīd sabiedrībā uzvirmojušo interesi par Rīgas porcelāna traukiem.