ARTIS DRĒZIŅŠ

“Tā ir spēlēšanās ar uguni — līdz kādam traģiskam iznākumam. Nevajadzēja gudrajām varas galvām apdraudēt sabiedrību ar šādiem izgājieniem.’’ Tā sarunā ar ‘‘Latvijas Avīzi’’ 2022. gada oktobrī sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Viesītes ekipāžas Neretā darbinieks Andris Maisaks. Pirms diviem gadiem dienestā bija krīze — īslaicīgi apturēja vairāku posteņu darbu, par to daudz ziņoja mediji, uztraucās sabiedrība. Turklāt togad bija arī sācies pilna mēroga karš Ukrainā. Naudu vajadzēja investīcijām aizsardzībā un citur. Toreiz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadība medijiem teica, ka jau gadiem valdība esot bijusi informēta par iekšlietu dienestu problēmām un personāla trūkumu, tomēr atbalsts izpalicis. Kāda situācija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ir tagad?

Ir vēl balti plankumi

‘‘Jā, 2022. gada otrajā pusē posteņos pārgājām uz efektīvāku trīs cilvēku ekipāžu divu cilvēku vietā – tam un arī virsstundām pietrūka resursu, tāpēc īslaicīgi apturējām vairāku posteņu darbību. Visa darbība tika atjaunota, izņemot Sabiles posteni, kuru aizvērām 2023. gada 1. februārī, pamatojoties uz riska novērtēšanu, ko veicām tajā gadā par katru pilsētu un pagastu,’’ tagad atceras VUGD priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis.

Ja konkrētajā teritorijā risks zems, tad pirmajam glābēju automobilim jāierodas 30 minūšu laikā četru cilvēku sastāvā, otrajam — stundas laikā trīs cilvēku sastāvā. Riskam paaugstinoties, ierašanās laiks samazinās (skat. tabulu). Piemēram, kur augsts vai ļoti augsts risks, pirmajam automobilim jābūt klāt jau astoņās minūtēs un attiecīgi 23 un 25 minūtēs jau jābūt klāt četriem automobiļiem ar 14 glābējiem — tās ir pilsētas un piepilsētas, kur ir daudz cilvēku un infrastruktūras objektu.

‘‘Pēc aizpagājušā gada visaptverošas riska novērtēšanas mēs redzam, ka zināms baltais plankums ir Vecmīlgrāvis Rīgā, kur ne visur varam ierasties astoņu minūšu laikā, tāpat Salaspils, Ulbroka, kur mums nav savas struktūrvienības un kuras pēdējos gados ir ļoti attīstījušās, arī Lielvārde. Tur vajadzētu depo. Vēl konstatējām, ka būtu lietderīgi pārcelt posteni Ventspils novadā no Piltenes uz Ugāli, kur ir augstāks risks un vairāk iedzīvotāju, bet Pilteni varētu piesegt Ventspils daļa, kā arī brīvprātīgie ugunsdzēsēji — šo struktūru gan mums kopējiem spēkiem ar pašvaldību vai kādu biedrību vēl tikai vajag izveidot,’’ turpina pulkvedis.

Lielvārdes pilsētas un pagasta pārvaldes vadītājs Dzintars Žvīgurs sarunā ar ‘‘Latvijas Avīzi’’ priecājas: ‘‘Pirmoreiz dzirdu ugunsdzēsēju interesi par Lielvārdi, bet paldies — ziņa ir jauka. Jebkura kritiskās infrastruktūras klātbūtne tikai uzlabos drošības situāciju pie mums, kaut gan arī līdz šim par ugunsdzēsējiem glābējiem un viņu darbu esmu dzirdējis tikai labu.’’

Vidējais ugunsdzēsēju glābēju ierašanās laiks uz ugunsgrēkiem Latvijā ir 8,4 minūtes, uz glābšanas darbiem — 9,4 minūtes. Skatoties sīkāk, uz ugunsgrēkiem novados — 11,5 minūtes, Rīgā — 5,7 minūtes, citās valstspilsētās — piecas minūtes.

Pirmā prioritāte — atlīdzība

‘‘Līdz pagājušā gada maija vidum mums bija jāiesūta Iekšlietu ministrijai redzējums par savām prioritātēm, kas tālāk veido sava resora prioritātes valdībai. 19. septembrī tās tika apstiprinātas. Tad nu nācās gaidīt, līdz decembrī Saeima apstiprināja budžetu. Mums bija desmit prioritātes. Pirmā vienmēr bijusi atlīdzība. 2024. gadam atlīdzības palielinājums bija 5,5 miljonu eiro, tad 2025. gadam — jau 19,8 miljoni eiro, kas ļaus palielināt mēnešalgas — no 5% virsniekiem līdz 13,7% instruktoriem, ugunsdzēsējiem glābējiem, ‘‘112’’ dispečeriem, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas kadetiem. Mēs jūtam lielu papildinājumu arī no dažādām programmām, piemēram, turpinās 166 miljonu eiro vērts projekts, kas šogad noslēgsies: runa ir par gandrīz 500 jaunu transportlīdzekļu iegādi. Aptaujājot darbiniekus, bez samaksas pieauguma viņi vēl labprāt vēlētos uzlabojumus infrastruktūrā — tos risinām sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru. Jauns virziens ir Katastrofu pārvaldīšanas centri — atjaunotas vai jaunas ēkas, kur esam mēs, bet var nāk klāt citas institūcijas, piemēram, Valsts policija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, robežsardze. Šobrīd ir divi — Priekulē un Iecavā, šogad plānots nodot vēl deviņus, 2026. gadā — 12, 2027. gadā — vēl deviņus. Tapšanas stadijā un drīz tiks atklāti arī līdzīgi centri Ilūkstē, Kandavā, Aizputē, Saulkrastos, Rūjienā, Daugavpilī, Līvānos un Madonā.

Kopā mums ir 89 struktūrvienības un koledža. Ir jaunas un atjaunotas ēkas un telpas, bet ir arī diezgan sliktā stāvoklī. Krīze ir garām, bet visām vajadzībām naudas vēl nepietiek, daļa tiek iegūta no dažādām programmām un līdzekļiem neparedzamiem gadījumiem, bet, lai to iegūtu, tiek tērēts daudz darba un laika formalitātēm,’’ iezīmē M. Baltmanis.

Par darba apstākļiem nesūdzas

Gada sākumā apmeklēju VUGD daļu Ogrē. Mani sagaida Ķeipenes posteņa komandieris kapteinis Jānis Mandelis, kurš aizvieto atvaļinājumā esošo Ogres daļas komandieri. Gadumija esot pagājusi relatīvi mierīgi. Dzēsts šķūnītis Suntažos, glābts nevarīgs cilvēks dzīvoklī Ogrē un pestīti slidenā ceļa dēļ nošļūkušie automobiļi. Ogres daļas atbildība ir pilsēta un novada Rīgas virziens, Ķeipenes posteņa — Ogres novada pretējais gals, kā arī Cēsu, Aizkraukles un Ērgļu virziens, kur vairāk dodas palīgā kolēģiem. Ogres postenī ir 40 darbinieku, Ķeipenes — 18.

J. Mandelis par darba apstākļiem nesūdzas, kaut gan Ķeipenes ēkai prasītos remonts. Arī Ogres daļai nav eiroremonta, taču telpas siltas un pietiekami plašas un daudz. Lielākais prieks, ka tikko nodotas ekspluatācijā jaunas garāžas un tiek gaidīts automobilis ar kāpnēm.

‘‘Bez autokāpnēm mēs augstāk par trešo stāvu netiekam. Kad gada nogalē vajadzēja tikt augstāk pie cilvēka dzīvoklī, kur viņam bija palicis slikti, gaidījām autokāpnes no Rīgas (dzīvoklī vieglāk bija tikt iekšā pa logu, nevis dzelzs durvīm). Ogrē ir daudz daudzstāvu ēku, tāpēc šādas kāpnes noderēs,’’ saka J. Mandelis.

Arī kapteinis uzskata, ka pietiekami blīvi apdzīvotajā Lielvārdē nepieciešams VUGD postenis. It kā Ogre nav tālu, taču varot gadīties, ka dažādu iemeslu dēļ nevar pietiekami ātri atbraukt uz nelaimes vietu. Tas, ka 90 sekunžu laikā trauksmes gadījumā automobilim jābūt ārā no garāžas, neko nenozīmē, ja ugunsdzēsēji glābēji aizņemti kādā lielā Ogres novada attālākā vietā, piemēram, uz Tīnūžu šosejas, kur gadās smagas avārijas, bet depo Ķeipenē, Aizkrauklē un Ērgļos nav pietiekami tuvu.

Kādus uzlabojumus vēlas ierindas ugunsdzēsējs glābējs? ‘‘Alga nekad nav par lielu. Vairākos posteņos būtu nepieciešamas labākas telpas. Ir tādi, kam nepatīk aizvietot kolēģus citos depo, jo nezina, kas tur sagaida. Bet ir daudzas labas lietas. Pastāvīgi saņemam jaunu tehniku, esam tikuši vaļā no melnajām formām, ir sociālās garantijas, izdienas pensija, nesabojāts tēls. Ārpus Rīgas ar kadriem problēmu nav. Vieta ilgi tukša nepaliek — pārsvarā atnāk ar pašu ieteikumiem, sak, tas čalis jāņem, nesēž tikai telefonā, māk arī fiziski strādāt, nebaidās no uguns, augstuma un asinīm,’’ teic J. Mandelis.

Brīvprātīgie ugunsdzēsēji ir dažādi

Kāda situācija ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību? Dati rāda, ka Latgalē un Sēlijā kūtri, toties aktīvi Vidzemē un Kurzemē.

‘‘Tas atkarīgs no pašvaldībām un sabiedrības. Visus šos 87 punktus katru gadu apbraukājam un pārliecināmies par cilvēku resursiem un tehnikas stāvokli. Ja viss kārtībā, tad šos punktus — šobrīd 69 — iekļaujam savos resursu izsūtīšanas sarakstos un tie ir pieejami dispečeriem. Šiem punktiem — 38 brīvprātīgo biedrībām un 31 pašvaldību ugunsdzēsēju formējumam, arī pēc būtības brīvprātīgajiem — iespēju robežās nododam savu atsavināto tehniku.

Šogad, piemēram, nodosim 57 Iveco automobiļus. Daudzās šajās struktūrās ir mūsu esošie vai bijušie darbinieki, kas ir ļoti labi. Ar Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju savienību esam vienojušies, ka ar jaunā Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma stāšanos spēkā (tas ir saskaņošanas procesā valdībā) visiem brīvprātīgajiem būs obligāta 72 stundu apmācība.

Mūsu profesionālajiem ugunsdzēsējiem glābējiem apmācība ir 960 stundas. Pašvaldības brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem ik gadu palīdz ar aptuveni 400 000 eiro un arī citādā veidā. Mēs gribētu, lai brīvprātīgajiem būtu sava sistēma, ko mēs varētu vieglāk iekļaut sava dienesta sistēmā,’’ norāda VUGD priekšnieks M. Baltmanis.

Restartējuši biedrību

‘‘Jā, ar sistēmu mums ir švaki. Pie tā strādājam. Diemžēl iepriekšējos gados brīvprātīgie nebija īsti vienoti, bija dažādas intereses, arī uz biznesu vērstas, uz pretstāvi VUGD. 2023. gadā restartējām biedrību ‘‘Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju savienība’’ un strādājam ciešā kontaktā ar VUGD, tiekamies ar iekšlietu ministru, esam iesaistīti jaunā likuma izstrādē,’’ man saka biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Cīrulnieks. ‘‘Lai izveidotu stabilu sistēmu, nepieciešams finansējums no valsts, jo pašvaldību atbalsts ir dažāds, piemēram, Rēzeknes un Cēsu novadā varētu vēlēties lielāku interesi. Un tad nu sanāk, ka esam tādi, kādas ir konkrētās pašvaldības, ziedotāju un pašu iespējas.’’

A. Cīrulnieks gan nesatraucas, ka Latgales reģionā maz brīvprātīgo vienību, jo daudzviet tur ir arī mazāk iedzīvotāju nekā citos reģionos — un, ja neesot kam palīdzēt, tad mākslīgi uzturēt depo neesot jēgas. Piemēram, Inčukalna pusē, kur iedzīvotāji un uzņēmēji saprata, ka tur VUGD kartē ir baltais plankums. Tur arī pats A. Cīrulnieks darbojas. Pavisam ir 34 aktīvi brīvprātīgie ugunsdzēsēji glābēji. Trīs automobiļi Inčukalnā, pa vienam Inciemā, Vangažos un Mālpilī. ◆

VUGD skaitļos

◆ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā kopā strādā 3358 cilvēki. 2024. gadā nākušas klāt 105 štata vietas, kas tika sadalītas pa posteņiem, lai uz automobiļiem varētu būt trīs ugunsdzēsēji glābēji.

◆ VUGD 2025. gada budžets ir 101,4 miljoni eiro.

◆ Vidēja darba alga ir 1036 eiro mēnesī. Par virsstundām tiek maksāts — tajās iesaistīti 80% nodarbināto. Vidēji vienam cilvēkam četros mēnešos sanākot 34 virsstundas. Vēl ir piemaksa par naktsdarbu, kas vidēji 12,2% klāt pie mēnešalgas, piemaksas par stāžu. Izdienas pensija ir no 50 gadu vecuma, ja spēks un veselība atļauj, dienestu var turpināt līdz 60 gadu vecumam.

◆ Vakances jeb trūkstošo cilvēku ir 12,5% (407 darbinieki). Noslodze tiekot iepriekš plānota, lai vajadzības gadījumā glābēji varētu aizstāt kolēģus tuvākajos posteņos.

◆ 2024. gadā fiksēti 5259 ugunsgrēki, tostarp 442 kūlas ugunsgrēki.

Publikācija tapusi projektā “projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksti “Latvijas Avīze” un “Staburags”.