“Tu esi stiprāka, nekā domā!” Valda Gabrjuna ar meitu Latviju apciemo katru gadu

Ar Seces meiteni Valdu Gabrjunu “Staburaga” lasītāji laikraksta slejās pirmo reizi tikās 2005. gadā informācijā, kad viņa saņēma Vītola fonda administrēto Zvejnieku ģimenes stipendiju. Informācijā bija arī teikts, ka viņa uzaugusi piecu bērnu ģimenē un ka studijas turpinās Rēzeknes Augstskolā. Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolu beidzot, viņas vidējā atzīme bija 8,2 balles. Kopš tā laika apritējis gandrīz 20 gadu. Nu jau Valda pati kļuvusi par mammu — viņai ir 13 gadu veca meita, un šeit uz Latviju no Londonas viņa brauc vai nu ciemos, vai kā dalībniece kādā kultūras pasākumā. Tā ir arī šoreiz. Valda Latvijā ieradusies, lai piedalītos diasporas teātru festivālā “Dāvana Latvijai”, pie reizes apciemojot arī radus un draugus. Mūsu saruna — ne tikai par teātri vien.

Izvēlas studēt angļu valodu

— Pastāsti, lūdzu, kā veidojās tava dzīve pēc vidusskolas beigšanas?

— Pēc vidusskolas, kā plānots, mācījos Rēzeknes Augstskolā (RA) par angļu valodas skolotāju. Četri studiju gadi pagāja vēja spārniem, jo, kā parasti, biju iesaistījusies dažādās aktivitātēs papildus mācībām, piemēram, RA teātrī “ĶerRa”, piedalījos vairākos projektos un arī “Erasmus” studentu apmaiņas programmā pavadīju četrus mēnešus Gentē, Beļģijā. Jau 4. kursā, dalot slodzi ar kursabiedreni, sāku strādāt par angļu valodas skolotāju Ilzeskalna pamatskolā. Toreiz, sākot darba gaitas, vairs nebija laika rakstīt kursa darbu un pat pastāvēja iespēja, ka nevarēšu absolvēt augstskolu, bet saņēmos, un 2007. gadā saņēmu savu pedagoga diplomu. Skolā nostrādāju divarpus gadus, jo to, kā jau daudzas tā laika skoliņas, 2009. gadā slēdza. Domājot, ka diez vai sacensībās uz skolotāja darba vietām nelielā pieredze man palīdzēs, pieņēmu lēmumu doties uz Lielbritāniju.