Tikšanās ar savējiem Mazzalvē

Daudzi mazzalvieši pulcējās Ērberģes muižas kamīnzālē, lai tiktos ar savējiem. Pasākums notiek jau trešo gadu. Ideja šādam pasākumam radās gadā, kad tika izdota pirmā grāmata “Mazzalves dižozola stāsti” par Mazzalvi. Tas notika 2021. gada augustā. Tieši šajā pasākumā radās doma, ka mazzalviešiem jātiekas katru gadu tieši augustā. Augusts ir novadpētnieces Emīlijas Varkales dzimšanas un grāmatas izdošanas mēnesis.

Autore: Silvija Lisovska

Šogad pasākums aizritēja Hānu zīmē. Meklējām cilvēkus, kuriem uzvārds ir Hāns, vai viņi kaut ko zina par Hānu uzvārdu. Atsaucās divas ģimenes. Un pasākumā uzzinājām, kā dzīvo ģimenes ar uzvārdu Hāns. Edīte Osāne, kura dzīvo mūsu novada Sērenes pagastā, iepazīstināja ar savas ģimenes stāstu. Tas bija plašu informāciju aptverošs, jo ietvēra arī brāļa un tantes atmiņu stāstus. Edīte stāstīja, ka skolas gados nebija visai priecīga par vācisko uzvārdu, bet jaunībā un laikam ejot uzvārds iepaticies. Jānis Rēdlihs stāstīja, ka viņš pazīstot cilvēku, kuram uzvārds ir Hāns, kā krustojušies viņu dzīves ceļi.

Gidu grupa (baronese Marija — Silvija Lisovska, barons fon Hāns — Elmārs Vectirāns, barona māsa — Žanna Miezīte, muižas raganiņas — Zeltīte Odiņa un Anita Vectirāne) vienmēr sagaida tūristus un arī popularizē gan Ērberģes muižu, gan kādreizējos muižas īpašniekus — baronus fon Taubi un fon Hānu. Viņi izstāstīja interesantus notikumus, kas teatralizētu uzvedumu laikā bijuši. Zālē skanēja gan aplausi, gan smiekli.

Katru gadu mazzalvieši gaida, kas vēl būs jauns mūsu pusē. Šogad vēstures istabas vadītāja Anita Vectirāne rādīja un stāstīja par diviem jaunieguvumiem. Pirmais ir skolotājas Otīlijas Ūzānes nepabeigtais romāns. Fragmentu lasījumos klausītāji dzirdēja autores bagāto valodu un daudzus vēsturiskus notikumus no viņas dzīves, kurā bija pieminēti īstie māju nosaukumi Mazzalvē. Otrais — mājas izpirkuma līgums, uz kura ir arī paša barona fon Hāna paraksts. Mums likās interesants fakts līgumā, ka mājas izpirkuma nauda katru gadu jāmaksā vienā noteiktā datumā — Jurģu dienā. Tad sekoja jautājumi un atbildes. Tieši šajā pasākumā var noskaidrot visu, kas interesants ir par mūsu pagasta vēsturi.

Katru apmeklētāju priecēja priekšnesumi, kurus bija sagatavojusi skolotāja Marika Cielava kopā ar skolēniem Dominiku Puriņu, Zani Dubinsku, Elīnu Koklevsku un Anniku Eļļuku. Muzikālus priekšnesumus sniedza Elmārs Vectirāns (klavieres) un Dzidra Ivanova (akordeons). Ļoti sirsnīgu priekšnesumu bija sagatavojušas Benita Ziemele un Dzidra Ivanova, tā bija dziesma “Dažu skaistu ziedu”. Dziesma bija labi zināma, tāpēc to dziedāja visi zālē esošie. Anita Vectirāne lasīja mazzalviešu rakstīto dzeju, kurā saklausāma savas dzimtās puses mīlestība.

Uz šo pasākumu bija ieradusies arī Emīlijas Varkales meita Solvita Varkale, kurai dāvinājām mazo eņģelīti, lai tās ir labas atmiņas par mammas paveikto Mazzalvē. Savukārt Solvita teica pateicības vārdus, ka viņas mammas paveiktais vēl arvien tiek novērtēts. Solvita audzē ziedus, tāpēc daudzus jo daudzus mazzalviešus viņa pārsteidza ar savām audzētajām gladiolām.

Visus priecēja arī mazzalvietes Maigas Andersiņas austās un izšūtās gleznas. Tas bija dvēselisks pasākuma noformējums. Krāsu saskaņa, rūpīgums un precizitāte raksturo katru viņas darbu. Žanna Miezīte stāstīja, ka šie un vēl citi mazzalvietes darbi būs skatāmi izstāžu zālē.

Pasākumā guvām to informāciju, kura jāzina katram mazzalvietim. Pasākums beidzās, bet stāstāmā vēl arvien tik daudz, tāpēc arī pēc pasākuma notika sirsnīgas sarunas, tika izstaigātas daudzas atmiņu takas