Svarīgākais — sakārtot ceļus. Ar Aizkraukles pagasta iedzīvotājiem tiekas pirmo reizi

Šomēnes sākušās Aizkraukles novada pašvaldības vadības tikšanās ar novada pilsētu un pagastu iedzīvotājiem. Pirmā šī gada tikšanās aizvadīta Aizkraukles pagasta kultūras nama zālē. Lielākoties cilvēki uzklausīja atskaiti par paveiktajiem un plānotajiem darbiem, diskusiju sadaļā izskanēja pāris jautājumi, kas lielākoties bija saistīti ar ikdienas teritorijas uzturēšanas darbiem.

Vieno cieša saikne

Vispirms Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums klātesošos iepazīstināja ar pašvaldības speciālistiem — domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Zālīti, izpilddirektoru Uldi Riekstiņu, Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieku Aigaru Zīmeli. Tāpat uz tikšanos ar pagasta iedzīvotājiem ieradās Komunikācijas nodaļas vadītājs Arvis Upīts, viņa vietniece Evija Vectirāne, uzņēmējdarbības speciāliste Jogita Baltmane, Sociālā dienesta vadītājs Edvarts Pāvulēns un Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne.

Šī bija pirmā reize, kad iedzīvotāju tikšanās notika Aizkraukles pagastā, uz to ieradās 24 cilvēki. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu aktivitāti citās apdzīvotās vietās, tas ir liels skaits.

Vispirms ar prezentāciju par situāciju lielajā Aizkraukles novadā uzstājās E. Vectirāne. Tajā uzskatāmi iezīmēja novada aktualitātes — iedzīvotāju skaitu, pērnā gada budžeta sadalījumu, veiktās reformas un citu informāciju.

L. Līdums izteicās, ka iespēja dzīvot Aizkraukles pagastā ir privilēģija — pietiekami tuvu, bet ārpus pilsētas burzmas. Pilsētu un pagastu vieno cieša saikne, ir kopēji pakalpojumu sniedzēji ūdens, siltumapgādes un apsaimniekošanas jomā. “Aizkraukles novadā ir četras pilsētas, 18 pagasti. Mums ir kopīgs budžets. Joprojām runājam, kā racionālāk izveidot kopīgu sistēmu, jo pirms tam esam bijuši seši atšķirīgi novadi. Nepārtraukti mēģinām optimizēt pārvaldes sistēmu. Likās, ka tas aizņems pāris mēnešus, bet pēc četriem gadiem darbs vēl turpinās,” sacīja priekšsēdētājs.

Uzskaita paveikto

Par iedzīvotājiem aktuālākajiem pēdējos gados paveiktajiem un plānotajiem darbiem Aizkraukles pagastā stāstīja pārvaldnieks Aigars Zīmelis. 2021. gadā veikta vairāku pagasta nozīmīgo autoceļu ar grants segumu pārbūve: Jaunāres—Ārītes, Stepiņi—Asni, Stepiņi—Plēsas—Papardes, Asni—Ritsalas un Mežvēveri—Meļķitāres. Visu šo darbu kopējās izmaksas sasniedza 408 000 eiro (pašvaldības un Lauku atbalsta dienesta finansējums). 2022. gadā veikts Aizkraukles pagasta kultūras nama ēkas centrālās daļas (jumta un iekštelpu) remonts. Darbu izmaksas nepilnu 49 000 eiro apmērā sedza no pašvaldības līdzekļiem.

“Savulaik kultūras nams un pagasta ēka, kas kādreiz bija kolhoza kantoris, tika uzbūvēta kā viens no progresīvākajiem tā laika objektiem. Laika zobs darīja savu, un stiklotā konstrukcija, kas nodrošināja telpai apgaismojumu, bija bīstama. Tāpat ēkai sakārtoja lietus novadīšanas sistēmu, kā arī demontēja bīstamās estrādes kāpnes,” par paveikto pagastā atgādināja pārvaldnieks.

Vēl viens pagasta iedzīvotājiem nozīmīgs uzlabojums veikts 2023. gadā — atjaunoja ceļu Ausmas—Aizkraukles kapi. Ceļam izveidoja dubulto virsmu, kas ļauj līdz kapiem aizbraukt gandrīz kā pa asfalta ceļu.

Būtisks uzlabojums ir pagasta estrādes atjaunošana. Tas ļāva atdzīvināt kultūras dzīvi pagastā — pērn aizvadīti divi lieli pasākumi. Šogad estrādē dzīvība atsāksies maija izskaņā ar koncertu, pēc kura notiks arī zaļumballe. Pilsētā un pagastā sakārtota ielu apgaismojuma sistēma. Gaismekļi nomainīti uz energoefektīvākām LED lampām, kas nākotnē ļaus ietaupīt līdzekļus. Svarīgi, ka apgaismojums sakārtots Kalna ielas posmā no Liepu līdz Birzes ielai. Tur bija palikuši vecie, bojātie betona stabi. Vairāk nekā pusgadu šajā posmā diennakts tumšajā laikā apgaismojums nedarbojās.

Tie, kas pārvietojas kājām, saprot, ka atsevišķi trotuāra posmi vairs nav izejami. Šajās vietās var gūt traumu, pārvietošanās ir nepatīkama, izteikti jaunajām māmiņām ar bērnu ratiņiem. Pats ceļa segums varbūt nav tik kritisks, bet prasa katru gadu ieguldīt līdzekļus seguma uzturēšanā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

AIGARS ZĪMELIS, AIZKRAUKLES PILSĒTAS UN PAGASTA PĀRVALDNIEKS

Atjaunos sākumskolas ēku

Viens no pagastā gaidāmajiem lielākajiem uzlabojumiem skars Aizkraukles pagasta sākumskolu. Ēkai izstrādāts energoefektivitātes paaugstināšanas projekts. Tas jau ir iesniegts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, šobrīd tiek gaidīts atzinums. “Tiks veikta ārsienu siltināšana, logu nomaiņa, pamatu un bēniņstāva siltināšana, jumta nomaiņa, ventilācijas un apkures sistēmas atjaunošana, ūdensapgādes sistēmas rekonstrukcija, karstā ūdens sistēmas izbūve,” pastāstīja A. Zīmelis. Kādai pagasta iedzīvotājai radās jautājums — cik lietderīgi ir veikt šādus darbus? Vai tuvākajā laikā pagasta sākumskolu neplāno slēgt? Pārvaldnieks atbildēja, ka izglītības iestādi slēgt nav plānots, taču pārmaiņas tās darbībā ir gaidāmas. Paredzēts, ka iestādes sākumskolas klases tiks pārceltas uz Aizkraukles novada vidusskolu, savukārt telpas, kas tā rezultātā atbrīvosies, izmantos pirmsskolas izglītības nodrošināšanai. Iespējams, uz pagasta ēku nākotnē pārcelsies Aizkraukles pirmsskolas izglītības iestāde “Saulīte”.

Tāpat sākta ceļa Bitēni—Kalna Baloži topogrāfijas projekta izstrāde. Pēc tam pašvaldība meklēs iespējas, lai darbu veikšanai saņemtu līdzfinansējumu, jo ar pašu līdzekļiem uzlabojumus veikt šobrīd nav iespējams. Projekta realizēšanai nepieciešami apmēram 500 000 eiro.

Darāmo darbu sarakstā ir arī Kalna ielas seguma atjaunošana. “Tie, kas pārvietojas kājām, saprot, ka atsevišķi trotuāra posmi vairs nav izejami. Šajās vietās var gūt traumu, pārvietošanās ir nepatīkama, izteikti jaunajām māmiņām ar bērnu ratiņiem. Pats ceļa segums varbūt nav tik kritisks, bet prasa katru gadu ieguldīt līdzekļus seguma uzturēšanā. Par šī posma atjaunošanu ir domāts vairākus gadus, bet līdzekļu nepietika. Cerams, ka šogad, apstiprinot pašvaldības budžetu, izdosies šo ielas posmu atjaunot,” sīkāk pastāstīja A. Zīmelis.

Ik gadu pašvaldība cenšas ielikt jaunu posmu sev piederošo ceļu infrastruktūras sarakstā, kas pēc tam ļauj ieguldīt līdzekļus to uzturēšanā un veikt remontdarbus. Pašvaldības ceļus papildina posms Brūveri— Aizpuri—Dūjas, Stepiņi—Vecpadegas, kā arī izveidota jauna — Karikstes iela. “Agrāk šis posms nebija ceļu sarakstā, mēs tajā nedrīkstējām ieguldīt līdzekļus, ne arī citādā veidā to uzturēt. Tagad tā ir nostiprināta kā inženierbūve, attiecīgi, pašvaldība var pievērsties ielas uzturēšanai un sakārtošanai. Plānots izveidot tādu pašu ceļa segumu, kāds ir posmā uz kapiem, kas atvieglos uzturēšanu, īpaši pavasara sezonā, kad nokūst sniegs. Raksturīga situācija izveidojās arī nesen, kad, strauji zemei atlaižoties pēc sasaluma, izveidojas piecus līdz 10 centimetrus bieza dubļu kārta. Jāpaiet dienai, divām, līdz ūdens iesūcas zemē,” skaidroja A. Zīmelis.

Labiekārtos teritoriju

Veicamo darbu sarakstā ir arī atpūtas vietu atjaunošana. Konkrēti — galdi, soli un atkritumu tvertnes pie karjera. Tos skāris kā laika zobs, tā arī apmeklētāju radītais nolietojums. Skādi rada arī cilvēku ļaunprātība — atkritumu tvertnes dedzinātas, soli bojāti. Kāda sapulces apmeklētāja ieminējās — lai izvairītos no tīšas bojāšanas, šajā vietā vajadzētu uzstādīt videonovērošanas kameras. A. Zīmelis piekrita, ka tas ir viens no risinājumiem, taču teritorija pie karjera ir viena no tām, kur kameras nav kur novietot.

Turpinot labiekārtošanas darbus, paredzēts sakārtot bērnu rotaļu laukuma apstādījumus. Laukumiņa apmeklētāji izteikuši vēlmi un tie radītu ēnu vasaras tveicē. Teritorijā palicis ļoti maz bērzu. Palikušo nākotne arī nerādās spīdoša — konkrētā vide bērziem ir nelabvēlīga. Koki pāraug, tajos iemetas puve un tie kļūst bīstami. Pagasta birzītē atjaunos un pagarinās pastaigu taku, kas savieno teritoriju ar Kalna ielu. Cita iedzīvotāja interesējās par kritušo koku likteni. Savulaik tie dzīvi beidza kā kurināmais maznodrošināto mitekļos — kā ir tagad? Pārvaldnieks skaidroja, ka nekas būtiski nav mainījies — tie, kas vēlas, var savākt pagasta teritorijā kritušos kokus.

“Katrs gadījums jāvērtē individuāli. Mēs varam kādreiz arī palīdzēt un sazāģēto koku nogādāt iedzīvotājam uz mājām, bet šobrīd, līdzekļu taupības nolūkos, ļaujam iedzīvotājiem kritušos kokus savākt ar nosacījumu, ka tiek utilizēti zari,” sīkāk paskaidroja A. Zīmelis.

Apkaros ātruma pārkāpējus

Jautājumu un atbilžu daļā pirmais temats bija novērošanas kameras. Iedzīvotāji vēlējās zināt — vai tās darbojas un vai visas pilda ieraksta funkciju? Īsā atbilde — jā, ja kamera darbojas (nav kāda tehniska ķibele), notiek arī videoattēla ieraksts.

Kāda cita iedzīvotāja izteica nepieciešamību pagasta centrā uzstādīt zīmi “Dzīvojamā zona”. Pārvaldnieks piekrita, ka pēc centrālās ielas seguma atjaunošanas tas būs aktuāls jautājums. Birzes ielā paredzēts izbūvēt guļošo policistu, jo transportlīdzekļu satiksme, īpaši rīta stundās un pēcpusdienā, ir ļoti intensīva. Ātruma ierobežojums apdzīvotā vietā ir, bet ne visi autovadītāji norādījumus godprātīgi ievēro.

Izskanēja neapmierinātība un pārmetumi apsaimniekotāja virzienā. Daži bija saistīti ar sniega tīrīšanas kvalitāti, citi par zāles pļaušanu, vēl daži — par darbinieku attieksmi. Pēc sapulces, sazinoties ar pārvaldnieku, noskaidrojās, ka vairums šo pārmetumu bija nepamatoti. A. Zīmelis pēc sapulces apsekoja iedzīvotājas minētās vietas, kur neesot notīrīts sniegs. Piemēram, vienā gadījumā tīrīšanas procesu apgrūtināja uz ielas novietotā automašīna.

A. Zīmelis tikšanos ar iedzīvotājiem, kas ilga pusotru stundu, vērtēja atzinīgi: “Viss noritēja labi. Priecēja labā apmeklētība. Uzklausījām iedzīvotāju vēlmes un aizrādījumus. Lielu problēmu vai iebildumu iedzīvotājiem nebija, iezīmējās vairāki sīkumi, kas tiek vai tiks risināti. Svarīgākie darbi šajā apdzīvotajā teritorijā ir ceļu sakārtošana. Tāpat būtiski uzlabojumi gaidāmi vides labiekārtošanā — pie pagasta karjera, rotaļu laukumā, birzītē un daudzdzīvokļu mājām.”

Viena no sapulces aktīvajām dalībniecēm noslēgumā prasīja padomu — kā cīnīties ar pagastā augošajiem latvāņiem? Pārvaldnieks paskaidroja, ka 2023. gadā pašvaldībai bija veiksmīga sadarbībā ar uzņēmēju, kuram bija speciāla tehnikarobots, kas izpļāva latvāņus. Pērn ziemā AS “Sadales tīkli” darbinieki, veicot savus darbus, izzāģēja krūmus, kā rezultātā palika gari stumbri, kas sabojā latvāņu iznīcināšanai domāto tehniku. Šogad bīstamos augus plānots miglot — indēt, pirms tie izaug. Sīkāka informācija par darbu norisi sekos tuvāk to izpildei. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.