Latvijā Spānijas kailgliemežu invāzija kļuvusi par būtisku problēmu, ar kuras sekām iedzīvotājiem nākas cīnīties. Aizvadītajā nedēļā Kokneses apvienības pārvalde bija aicinājusi malakoloģi Ivetu Mundu uz sarunu ar iedzīvotājiem. Speciāliste pastāstīja ne tikai par gliemjiem, bet arī par to apkarošanas metodēm.

Problēma arī Koknesē

Iemesls šai sarunai bija tas, ka arī Kokneses pusi ir apsēduši šie kaitēkļi un iedzīvotājiem ar tiem cīnīties ir grūti, šķiet, pat neiespējami. Malakoloģe Iveta Munda savu stāstījumu iesāka ar to, ka ienaidnieks ir kārtīgi jāiepazīst, jo ne visi kailgliemeži ir Spānijas kailgliemeži, kas dārzos nodara lielus postījumus.

Spānijas kailgliemezis ir nakts dzīvnieks, aktīvs vakaros, naktīs, rītos, līdz izzūd rasa. Vasarās pamanāms jau no septiņiem vakarā. Kad gliemezis labi paēdis, tad dodas uz paslēptuvēm — zem akmeņiem, dēļiem, salien dažādās krāvumu kaudzēs, kanalizācijas akās, velēnās starp augsni un zāli, iepinas sakņu sistēmā, izmanto slieku vai citu dzīvnieku atstātās spraugas, retumis slēpjas pagrabos. Spānijas kailgliemeži ir ļoti adaptīvi vietējiem apstākļiem. Jo mazāks īpatnis, jo lielākas izredzes pārziemot. Novērojumi liecina, ka Spānijas kailgliemeži spēj ielīst zemē līdz 30 cm dziļumam. Tas viss apgrūtina ierobežošanu, un to neveicina arī siltās ziemas.

Invāziju veicina cilvēku rīcība

Spānijas kailgliemeži izplatās dabiskā ceļā un cilvēka apzinātas vai neapzinātas rīcības ceļā. Ja vienā vietā ir daudz īpatņu, visiem barības nepietiek, līdz ar to tie iekaro jaunas teritorijas. Tie spējīgi migrēt pa sauszemi pašu spēkiem gar ūdenstecēm, palu laikā kopā ar dažādiem priekšmetiem vai ar citu dzīvnieku palīdzību.

Apzināti vai neapzināti invāziju veicina cilvēks. Piemēram, makšķernieki, salasot kailgliemežus ēsmai un pēc tam ūdenstilpēs izmetot. Tāpat tie nonāk citā teritorijā ar dažādām kravām — kompostu, būvgružiem. Gadās, ka veikalā nopērkamajā kompostā ir atrastas kailgliemežu olas. Tāpat kailgliemežus dārzā var ievazāt ar stādiem. Speciālisti uzskata, ka tirdzniecība ir galvenais ceļš, kas veicina sugas invāziju, pārdodot gan vietējos, gan ievestos augu stādus.

Jākontrolē teritorija

Kā savus dārzus un augus pasargāt no Spānijas kailgliemežiem? Vispirms jāpadomā par stādiem. Visdrošāk būtu iegādāties kailsakņu stādus, bet ne vienmēr tas ir iespējams. Tāpēc, ja nopirkts stāds konteinerā, tas rūpīgi jāpārbauda, vai nekas nelien ārā. 24 stundas to var iegremdēt ūdenī, bet, ja tur būs kāda gaisa kabata, kailgliemezis to atradīs un izdzīvos. Nopirktos konteineraugus var atbrīvot no augsnes, apskatīt saknes un apstrādāt ar vara vitriola šķīdumu, jo varš ir toksisks un spēj ierobežot visus gliemežus.

Kā gan ar šiem dienvidniekiem cīnīties? Iveta Munda teic, diemžēl burvju līdzekļa un metožu nav. To apkarošanā un iznīcināšanā jāiegulda milzu darbs, kas var ieilgt pat vairākus gadus. Ja Spānijas kailgliemezis iemeties, tad teritorija jākontrolē visu laiku, neļaujot populācijas līmenim pieaugt. Sākumā kailgliemeži nav pat pamanāmi, trauksme sākas tad, kad tie jau savairojušies lielā skaitā. Cīnīties ar dažiem desmitiem ir daudz vieglāk nekā ar dažiem simtiem.

Nolasīšana ar rokām

Nolasīšana ar rokām ir mehāniskā apkarošanas metode un ir visdarbietilpīgākā, bet tajā pašā laikā diezgan efektīva. Tā iespējama vēlos vakaros un agros rītos. Zināms, ka daudzi cilvēki gliemežus nelasa, bet savāc ar lāpstām, dur ar durkļiem, pāršķeļ ar šķērēm, dakšām, zāles pļāvējiem. Šī metode, kas paklausoties šķiet barbariska, ieteicama līdz vasaras otrajai pusei. Tad sākas vairošanās process, olas nekur nepazūd, ja tās būs dzīvotspējīgas, izšķilsies jauni īpatņi.

Vietās, kur ir grūti piekļūt — krūmājos u. c. —, var izvietot dažādas paslēptuves pievilināšanai ar ēsmu, lai kailgliemeži nemeklētu citas vietas, bet izmantotu šīs. No rīta gliemežus varētu salasīt. Paslēptuvei jābūt pietiekami mitrai, lai tā kaitniekiem būtu patīkama, jo tie ražo gļotas, lai pārvietotos uz priekšu. Pievilināšanai var izmantot burkas, konteinerus ar kompostu un citiem “gardumiem”. Metode laba ar to, ka no visiem gliemjiem, kas būs sanākuši, var izlasīt Spānijas kailgliemežus, un vietējās sugas var izlaist ārā, jo uz barošanās vietām nāks gan čaulgliemeži, gan citi kailgliemeži.

Vēl viena iespēja Spānijas kailgliemežu ierobežošanai ir slīcināšanas slazdi, kas ir gan rūpnieciski ražoti, gan tam var izmantot burkas, glāzes, gan citus trauciņus, kas nopērkami dažādās interneta vietnēs. Sanākušajiem bija iebildumi, ka šī metode nav iedarbīga. Malakoloģei savukārt bija jautājums, ko izmanto ēsmai? Tas bija alus. Alus ir labs pievilinātājs, tikai tam jāpievieno fiksators — sāls vai vara vitriola šķīdums. I. Munda ieteica slīcināšanas slazdiem likt virsū jumtiņu, lai pasargātu no lietus.

Ķīmiskās barjeras

Cīņā ar kailgliemežiem iespējams ierīkot ķīmiskās barjeras. Tām gan jābūt vismaz trīs metru, ne dažu centimetru platumā, lai kailgliemeži netiek mūsu teritorijās. Malakoloģe zināja teikt, ka cilvēki ir nolējuši zemi ar benzīnu un nav līdzējis. Kailgliemeži sev uztaisa biezu gļotu “mēteli” un pārrāpo pāri. Ja aizsargbarjera būs pietiekami plata, kailgliemeži aizies bojā no atūdeņošanās. Bet, veidojot aizsargbarjeras, tiek piesārņota augsne. Daudz nelīdzēs arī izklātā aizsagplēve, jo gliemji tai var palīst apakšā.

Dažādos rakstos nosaukti augi, kuru smarža kailgliemežiem varētu nepatikt. Tie ir ķiploki, ingvers, sīpoli, piparmētras u. c. Varbūt kādam kaitēklim tie varētu nepatikt, bet ne Spānijas kailgliemezim, jo tas no šiem augiem barojas. Ja arī nebarojas, ielienot zem tiem, var sev izmantot paslēptuvei. Spānijas kailgliemežu populāciju savā teritorijā nemazinās zemes diskošana. Laba metode ir zāles pļaušana, tūlītēja savākšana un utilizācija. Iznīcināšanai varētu derēt dziļā augsnes apstrāde — aršana, uzrakšana.

Kaut kas ir jādara

Labas kailgliemežu apkarotājas ir Indijas pudeļpīles jeb skrējējpīles. Dzirdēts, ka šie putni, saēdoties kailgliemežus, nobeigušies. Iedzīvotāji, kas tur pudeļpīles, dalās pieredzē, ka, pirms putnus izlaiž lasīt gliemežus, mazliet pabaro, lai viņi nepārēstos. Papildu tam pīlēm jāpiedāvā ūdens un rupjā barība.

Kā utilizēt salasītos kailgliemežus? Viens no variantiem ir noslīcināt sālsūdenī vai vara vitriola šķīdumā. Lai nepiesārņotu augsni, tad tos var samest traukā ar ūdeni, virsū uzlikt vāku un kādu dienu paturēt saulē. Tā tie aizies bojā. Ja ir iespēja, var saldēt, apliet ar verdošu ūdeni, dedzināt, izbarot mājputniem, kā arī ierakt augsnē kā mēslojumu.

Noslēgumā malakoloģe Iveta Munda vēlreiz uzsvēra, ka burvju līdzekļa Spānijas kailgliemežu apkarošanai nav. Vislielākā problēma ir tā, ka visi necīnās vienlaikus. Ja viens kaimiņš izmisīgi cenšas apkarot, bet otrs neliekas zinis, rezultāta nebūs. Ir jāiesaistās pilnīgi visiem bez izņēmuma — arī valstij un pašvaldībām. “Ja nedarīsim neko, gliemeži rāpsies mums iekšā pa logiem,” sacīja Iveta Munda un piebilda, ka nepieciešama Spānijas kailgliemeža atzīšana par invazīvu sugu Latvijā, kas liks īstenot pasākumus to ierobežošanai. ◆

Pieredze

Koknesiete Līva “Staburagam” pastāstīja, ka ar Spānijas kailgliemežiem sava īpašuma teritorijā pirmo reizi sastapusies pirms četriem gadiem un cīņa joprojām turpinās: “Ar katru gadu to ir arvien vairāk, vairojas ģeometriskajā progresijā. Ēd visu — gurķus, puķes. Gurķus audzējam kastēs, pat tur viņi lien. Es viņus nolasu ar rokām, visa ģimene ir iesaistīta. Šogad izmēģināšu granulas, kuras lekcijā ieteica speciāliste, esmu jau nopirkusi. Pagaidām turpinās bezcerības sajūta. Esam deviņas mājas, ja visās kopā nedarbosies, nekas neuzlabosies.”

Zentas kundzes īpašumā, par laimi, Spānijas kailgliemežu vēl nav, bet viņa cīnās ar citām vietējām gliemežu sugām: “Es viņus nolasu. Kad bija vistas, viņām mēģināju izbarot. Uzskatu, ka vislabāk visus kaitēkļus nolasīt un apliet ar vārošu ūdeni, tad uzreiz nobeidzas, un šķidrumu var izliet kompostā. Visu laiku jāuzmana, gan kailgliemeži, gan mīkstgliemeži salien siltumnīcā un grib pamieloties. Vakaros gar dārza malu vīngliemeži lien uz kāpostiem, rītos mūk uz paslēptuvi. Dārzniekam jābūt vērīgam un viss jānotur līdzsvarā. Dabā vienmēr kāds augs, kāds gliemezis paliks visu laiku, lai ko mēs censtos darīt.”

Silvijas kundze no Kokneses cīņu gada garumā ar Spānijas kailgliemezi skumji jokojot sauc par gliemežu fitnesu: “Lasām un lasām. Dienas laikā gliemežu nav, izņemot tad, ja ir slapjš vai noēnotās vietās. Saulainā laikā viņus neredzēsi. Līdz ar krēslu staigāju un lasu, vēlāk uzlieku uz pieres lukturīti un lasu tālāk. Citas iespējas nav. Apkarošanai izmantoju limacīdu, uz ķīmiskajiem preparātiem skatos skeptiski. Ceru, ka tie īpatņi, kas to apēda, nobeidzās. Esmu nopirkusi arī šai vasarai, redzēs, kā būs. Pagājušajā gadā triju mēnešu laikā nolasīju 10 litrus. Skatos arī, lai kaimiņi kailgliemežus apkaro savās teritorijās.”

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.