Smagais darbs bija skaistā rezultāta vērts

Dziesmās izskanējuši un deju soļos aizdimdējuši Dziesmu un deju svētki. Svētdien Rīgā, Mežaparkā, koncertā “Kopā augšup” piedalījās 449 kori, kā arī 89 deju kolektīvi, 61 pūtēju orķestris, apvienotais koklētāju ansamblis un citi mākslinieki. Kopumā estrādē kopā ar skatītājiem bija ap 60 tūkstošiem cilvēku. “Staburags” sarunājās ar trim koru pārstāvjiem, lai uzzinātu viņu vērtējumu par koru koncertiem, repertuāru un svētkiem kopumā.

Pēc koncerta resurss bija izsmelts

Aizkraukles kultūras centra jauktā kora “Aizkraukle” vadītājs EDUARDS GRĀVĪTIS saka, no visiem Dziesmu svētkiem, kuros viņš piedalījies, šie bija mākslinieciski viskvalitatīvākie. “Ja es būtu organizators, paliktu ļoti gandarīts par to, kādi tie izdevās. Mērķis ir sasniegts, neraugoties uz kovidu un citām negācijām. Turklāt repertuāra sagatavošanai un noslīpēšanai bija atvēlēts tikai pusotrs gads. Nekur nav pazudis Ukrainas kara zīmogs, kas arī uzlika noskaņu koncerta programmai,” atzīst Eduards Grāvītis.

Kā klausītājs, vēlāk kā dalībnieks viņš bijis svētkos, sākot no 1973. gada. Diriģents saka, šogad ieguldītais darbs un līdzekļi noteikti bija tā vērti, jo gan Deju, gan Dziesmu svētki izdevās interesanti un bagātīgi. “Tomēr, vai man kā latvietim, kā diriģentam tas ir tas, ko gribētos redzēt šajos svētkos? Mans skatījums ir citādāks. Agrāk šie svētki bija demokrātiski, un pat nebrīves laikos tie bija brīvāki,” atzīst kora diriģents. Vienu no koncertiem Mežaparka estrādē viņš noklausījies, otrā pievienojies savam korim jau kā dziedātājs. “Profesionālā kretīnisma” dēļ dzirdējis kļūdas, nepareizi paņemtu noti, bet vairāk bija veiksmīgi izpildītu dziesmu. Tas, kas sarūgtināja un radīja nebrīves sajūtu, ir nemitīgā dziedātāju kontrole, sākot jau no uznāciena, vēlāk arī pauzēs starp dziesmām. “Visu laiku tiek diktēts, kas dziedātājam jādara