Sirds brēc pēc palīdzības. Latvija mirstības ziņā bija pirmajā vietā.

Bieži vien lasītāji redakcijā durvis ver, lai vienkārši parunātos un dalītos priecīgos vai skumīgos brīžos. Nesen kādu bēdu stāstu mums uzticēja lasītāja, kura bija norūpējusies par savu vīru. Viņam ir problēmas ar sirdi. To, ka tā nav lasītājas fantāzija, apliecina fakts, ka pusgadu ģimenes ārste pacientam rakstīja darba nespējas lapu un norīkojumus pie dažādiem speciālistiem, pie kuriem gan dažkārt bija jāgaida vairākus mēnešus. Divas reizes braukuši arī uz Jēkabpili iedabūt sirdi ritmā. Kardioloģe izteikusi varbūtību, diezin vai viņš varēšot vispār vairs strādāt. Nesen ģimenes ārste nosūtījusi visus dokumentus invaliditātes grupas noteikšanai, diemžēl saņemts atteikums. Tagad viņš atsācis pildīt sētnieka amatu, taču to var veikt ļoti lēnām, jo nejūtas labi. Skaidrs vienīgi tas, ka viņš papildinājis sirds slimnieku rindu, un būs biežs ambulances apmeklētājs.

Mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir biežākais nāves cēlonis gan Latvijā, gan citās attīstītajās valstīs. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, mirstība no tām 2021. gadā mūsu valstī ir pieaugusi par 10%, sasniedzot 17 000 cilvēku. 2018. gadā Latvija starp Eiropas Savienības valstīm mirstības ziņā no šīm slimībām bija pirmajā vietā.

Nule Sirds un asinsvadu slimību darba grupa, kas izveidota pēc biedrības “Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācija” ierosmes sadarbībā ar Rīgas aktīvo senioru aliansi, Latvijas Senioru kopienu apvienību un citām nosūtījušas aicinājumu, kuru parakstījušas kopumā 30 nevalstiskās organizācijas, aicinot politiķus rīkoties kardiovaskulāro slimību novēršanā. Tajā uzsvērts, ka īpaši kritiska situācija ir Latvijā, kur mirstība no profilaktiski un medicīniski novēršamiem cēloņiem, tostarp kardiovaskulārām slimībām, ir būtiski lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Šo slimību lielākās riska grupas ir seniori un citas sociāli mazāk aizsargātas sabiedrības grupas.

Jācer, ka jaunais veselības ministrs saskatīs draudus ne tikai no kovida uzbrukumiem, bet pievērsīsies arī kardiovaskulāro slimību mazināšanas pasākumiem, jo jātiek taču skaidrībā ar cēloņiem, kāpēc mirstības ziņā esam neglaimojoši vienā no pirmajām vietām.