Simts nāves — tas ir joks

Šogad Latvijā uz autoceļiem sākuši darboties vidējā ātruma kontroles radari. Oktobrī šādi ātruma kontroles posmi atklāti uz Jelgavas, Liepājas, Ventspils šosejas. Pirms tam arī uz ceļa Bauska— Rīga, kā arī Rīga—Daugavpils. Kopumā Latvijā būs 16 vietas, kurās ierīces kontrolēs automašīnas braukšanas ātrumu īsākā vai garākā laika un kilometru sprīdī. Personīgi es šādu sistēmu būtu ieviesis līdz ar ceļa izbūvi. Tiesa, nezinu, vai tolaik tādas tehnoloģijas bija pieejamas un cik rentabli tās bija ierīkot. Kā pierādījies, vientuļos fotoradarus autovadītāji respektē tikai to mazo ceļa gabaliņu, līdz pabrauc tam garām. Toties, mērot vidējo, esi spiests ievērot satiksmes noteikumos noteikto braukšanas ātrumu 10 un pat 20 kilometru garā ceļā. Nesen, kad šie radari sāka darboties Kurzemes pusē, es ar šo ziņu dalījos soctīklos, pievienojot komentāru: “Sen jau vajadzēja. Stipri par vēlu.” Uz to saņēmu dzēlīgas piezīmes, piemēram, “ tev laikam nav auto”, “šitos lēnos braucējus vajag sodīt, jo viņu dēļ arī sākas visas ķibeles” un tamlīdzīgus, kā arī dusmīgas un smejošas “sejiņas”. Tomēr to, kas nospieda “īkšķītis uz augšu” ikonu, ir vairākums. Līdz šim, pirms kontroles posmu ieviešanas, uz Rīgas—Bauskas šosejas biju teju vienīgais, kas pārvietojas ar ātrumu 90 km/h. Tā kā pa to braucu katru nedēļu, no pieredzes zinu, ka satiksmes spriedze tur ir ļoti augsta. Nepārspīlējot katru mēnesi notiek smagas avārijas. Pārsteidzoši liels ir šogad avārijās bojāgājušo skaits Latvijā kopumā. Līdz oktobrim ātrums izdzēsa 103 dzīvības. Smagi savainoti 220 cilvēki. Kad sagruva veikals “Maxima” Zolitūdē, gāja bojā 54 cilvēki. Laikam daļai tautiešu, tiem, kas vīpsnā un pretojas ātruma kontrolei uz ceļa, ir svarīga mirušo intensitāte. Ja pussimts nomirst uzreiz, uzgāžoties jumtam, tā ir traģēdija. Ja 10 mēnešos pamazām mirst vairāk par simtu — tas ir joks. Kaut kad satiku pāris jauniešu, kuri sabrauca upmalā “patusēt”, un saruna ar viņiem aizvirzījās par braukšanas ātrumu un stilu. Teicu, ka uz šosejām parasti automašīnai ieslēdzu ātruma kontroli (cruise control) uz 90 km/h. Tā gan ietaupās degviela, gan kāja nav jātur uz gāzes pedāļa. Uz to viņu komentārs bija: “Tā braukt nedrīkst. Tad tu esi no tiem, kas velkas pa ceļu, traucē braukt citiem.” Mani vienmēr interesējis, ko šie ātrbraucēji dara ar to laiku, ar tām 5—10 minūtēm, kuras ieguvuši, riskējot ar savu, kā arī apkārtējo dzīvībām?